Vienu brīdi bija doma iztikt bez uz 2010. gada vērtējumu un 2011. gada prognožu prezentāciju un pētījumu pārpublikācijām. Tomēr darbs tāds - skatīties, pētīt, domāt līdzi un domāt uz priekšu, modelēt to kā būs un kas ietekmēs izmaiņas un meklēt iespējas aģentūrai un klientiem.
Rezultātā uzkrājies visai plašs materiālu klāsts, no kura izcelšu trīs vienkāršas, bet uzmanības vērtas prezentācijas par tendencēm saistībā ar digitālo tehnoloģiju ietekmi uz komunikāciju, marketingu un biznesu. Līdzīgu atziņu un secinājumu tajās ir daudz, tomēr katrā ir mazliet atšķirīgs skatu punkts.
1) Iesākumam prezentācija, kura parādījās pirms nepilnas nedēļas un kuras autori ir maza un joprojām daudzsološa digitālā aģentūra Space150. Ja būtu jāizvēlās labākā šī gada sākuma prezentācija, šī būtu mana izvēle:
2) JWT Worldwide stratēģisko plānotāju atlasītas 100 tendences, kam pievērst uzmanību 2011. gadā. Arī lielākoties digitālas un interaktīvas:
3) Un 11 tendences no pēdējo gadu globāli un digitāli veiksmīgākās PR aģentūras Edelman, vēlreiz apliecinot, ka robežas starp reiz zināmajām komunikāciju profesijām (reklāma, PR, pasākumi) pamazām izzūd un galu galā paliek komunikācija.
Atkārtošos. Svētdien bija ikgadējais Superbowl - gala lielākais ASV TV reklāmas notikums, viens no gala lielākajiem izklaides industrijas pasākumiem un jā, pa vidu visam arī mazliet amerikāņu futbola. Vakar, pirmdienas rītā, pēc nakts spēles, kā jau gandrīz katru gadu kopš Interneta video pieejamības, man bija agrā-garā-profesionālā rīta rosme ar iepriekš nepublicēto klipu apskati.
Attiecībā uz reklāmu, šķiet, tas bija vājākais SuperBowl pasākums pēdējo 10 vai 12 vai sazin cik gadu laikā, kopš tam mēģinu sekot. Bija labas reklāmas (un "labs" reklāmā nozīmē viduvējs). Bija viduvējas reklāmas (lasi - vājas). Bija dažas ļoti labas reklāmas un dažas ļoti veiksmīgas, tādas, kas pamanījās piesaistīt miljoniem interesentu jau pirms paša Suberbowl (o YouTube, tu mēdz būt spēks, lai arī nevienmēr atspoguļo patieso spēku). Reklāmās bija daudz tukšu joku, pāris labi joki un arī daudz uzkonstruētas nopietnības.
Kā vienmēr bija daudz reklāmu, bet pavisam maz kampaņu, kas ir pavisam negaidīti. Izcilajam aizpagājuša gada Miller Lite gājienam ar 1 sekundes klipiem (aiz kuras slēpās izdomas bagāta intergrēta kampaņa!), nevienam, šķiet, nav izdevies pietuvoties pat tuvu. Vēl jo vairāk un pārsteidzošāk, ka klipu integrācija ar aktivitātēm sociālajās un digitālajās platfomās lielākajai daļai zīmolu bija ļoti vienkāršota un virspusēja vai arī balstīta uz vairākkārt redzētiem trikiem. Kopējā diagnoze - reklāmas nozare (nozare, nevis industrija) ir savārgusi un tas daudz mazāk ir saistīts ar vispārējo ekonomisko krīzi, daudz vairāk nevēlēšanos rakt dziļi, tā vietā aizbildinoties ar viduvējiem jokiem un atrunām par to, cik svarīga ir izklaide.
Bet bija viena reklāma, kura atsvēra visu pārējo, tikai viena, kura, manuprāt, bija izcila bez atrunām un tāda, kas ļauj man joprojām apgalvot, ka arī video (kino) reklāmai ir nākotne. Un, kā jau twitter iemītnieki un vairāku diskusiju dalībnieki būs pamanījuši, tā bija Chrysler "Imported from Detroit" reklāma, par kuru jau ir bijušas pāris diskusijas Twitter un vēl pāris karstas diskusijas ar kolēģiem darbā.
Tā bija pirmā, ko pirmdien no agra rīta meklēju un noskatījos pirmo, jo zināju (ak šie mazie intereses radīšanas triki), ka Chrysler ir pirmā kompānija pēc ilgāka pārtraukuma, kas, neskatoties uz kosmisko cenu, ir nopirkusi laiku divu minūšu reklāmai, bet neatklāj, par ko tā būs - iepriekšējās dienās vairākos reklāmas avotos un pasaules stratēģiskās plānošanas līderu blogos un twītos bija diskusija par to, vai šis laiks, darbs un materiāls atmaksāsies vai arī tiks izniekots (apmēram $12mln investīcija reklāmas raidlaikā, plus vēl apmēram $8mln ražošanas izmakskas, plus estrādes mākslinieka honorārs).
Bet lai vēl pilnīgāk iejustos situācijā, pirms skatīties klipu (vai skatīties to atkal, mazliet citā kontekstā) ir vērts ieskatīties fotostāstā, fragments no kura redzams ir fotokolāžā virs raksta. Tas nav par reklāmas industriju. Franču izcelsmes fotogrāfi Yves Marchand un Romain Meffre pirmdien publicējuši fotoreportāžu no šodienas Detroitas ar nosaukumu "The Ruins of Detroit" (fotogalerija atvērsies jaunā logā!). Tāda ir daļa no šīs pilsētas un šī reiz varenā rūpniecības laikmeta reģiona ikdienas šodienas, tāds ir vēl viens šīs reklāmas konteksts.
Pēc atgriezšanās no fotogalerijas, skatamies (vai atkal-skatamies) klipu.
Rezultāts? Izcila mūzika, vairākas spilgtas metaforas un vairākas spilgtas atziņas (insights), spēlēs ar kultūras un arhitektūras ikonām vieglu piesārienu veidā, izcila mūzikas režija, mazliet zosādas pirmo reizi skatoties ainu ar kori. Skaistākais no citātiem, manuprāt, ir vieglais pieskāriens uber-luksus Chrysler Building Ņujorkā, ap 0:35. (Tā taču ir Chrysler Building, ar savu zeltu un sidrabu, vai ne?).
Be pāri visam izcils tekstera darbs, kurš piestāvētu labākajām Amerikas politiskajām kampaņām. Daudz vārdu, bet neviena lieka vārda. Un deviņi vārdi (jūdzes) no estrādes mākslinieka un viena no šīs pilsētas simboliem. Nevienas izniekotas sekundes un domājāms arī neviena izniekota dolāra pat tad, ja šī bija vienīgā parādīšanās reize masu medijos.
Rezultāts? Ārkārtīgi pozitīvas atsaukmes gan profesionāļu vidu, gan jo īpaši milzīgajā un krīzes skartajā Detroitas/Mičiganas/Lielo ezeru Amerikas autobūves reģionā. Vismeklētākais klips Google tīklā pēc tā parādīšanās, Google Trends TOP4 vēl 24 stundas pēc pirmās (vienīgās?) pārraidīšanas.
Līdzās tam politiski svarīgs faktros - šķiet tas ir pirmais "breakthrought" reklāmas darbs, ko Chrysler rada pēc atdalīšanas no savienības ar Daimler un pēc Amerikā sākotnēji ļoti skeptiski vērtētās apvienošanās ar itāļu koncertu FIAT. Vai, ja pilnīgi precīzi, pēc tam, kad FIAT pārņema Chrysler. Arī šeit trāpīts desmitniekā - sadarbībā ar itāļiem ļoti precīzi uztaustītas dziļākas atziņas.
Bet tieši spēle ar Detroitas un Amerikas autoreģiona šībrīža situāciju, spēja caur auto filozofiju uzrunāt milzīgu problēmreģionu, uzdrīkstēšanās runāt nevis par auto, bet par augstākām vērtībām ļauj man apgalvot, ka reklāmai, tai skaitā arī atsevišķi ņemtais video un kino reklāmai ir nākotne.
Un tas dod cerību, ka līdzās lielam daudzumam tukšu joku un ārišķības, lielam daudzumam plikas uzmanības piesaistīšanas un virspusējības, izcila reklāma (komunikācija) joprojām var paveikt kaut ko vairāk, runāt par lielākām lietām, uzturēt spēkā vai virzīt uz priekšu lielāku ideju. Pat neatkarīgi no tā, ko pieprasa (vai šķietami pieprasa) masu auditorija. Ja nepieciešams, ar pārliecību ignorējot sterotipus, ka Superbowl auditorija ir tikai alum līdzīgā izstrādājuma Bud Light lietotāji, kuriem "pa lielam" viss ir vienalga un kuri grib redzēt tukšus jokus.
Piekāst stereotipus, jo biežāk, jo labāk - ja izdodas apvienot pārliecību, dziļumu, profesionalitāti un meistarību - rezultāts var būt ilgāks, dziļāks, paliekošāks. Vienīgais, ko tas prasa ir uzdrīkstēšanās no aģentūras puses, uzdrīkstēšanās no klienta puses, uzdrīkstēšanās uzskatīt remdenību un pārbaudītu ceļu iešanu par vienu no galvenajiem ienaidniekiem, kā arī spēja un vēlēšanās skatīties dziļāk, rakt dziļāk un mēģināt veidot nākotni, nevis piedāvāt to, kas ir (šķietami) pieprasīts.
p.s. aģentūra-autori ir leģendārā W+K Portland (portfelī jau šobrīd arī Nike kā klients un gaužām daudz pelnītu metāla izstrādājumu no visiem iespējamajiem festivāliem).
N.B. Šeit neliels papildinājums - 3 minūšu videointervija ar vienu no reklāmas autoriem, W+K radošo direktoru Joe Staples.
Heineken turpina izcilo Fridge un walk-in Fridge sēriju un ir uzrotījis piedurknes cīņai pret ne mazāk nozīmīgu un līksmu tēmu - pret visiem "talantu", "talantiņu" un "O!-cik-maz-talanta" šoviem. Nedomāju, ka šī būs pēdējā sērija :)
Paplašinot Domino BBDO sadarbību ar mūsu partneraģentūru tīklu BBDO Worldwide pagājušās nedēļas sākumā, pēc nepilnu mēnesi ilgušām pārrunām un pārdomām, pēc vairāk iespēju izsvēršanas kopā ar maniem Domino partneriem, es esmu pieņēmis BBDO tīkla piedāvājumu uz kādu laiku pievienoties vienai no spilgtākajām šīs grupas aģentūrām Krievijā un vienai no pēdējos gados balvām bagātākajām aģentūrām šajā valstī - Instinct BBDO.
No februāra vidus būšu Instinct stratēģiskās plānošanas un digitālās attīstības vadītājs (Strategic Planning and Digital Director) fokusējoties uz tiešu darbu un stratēģiskās plānošanas grupas vadību vairākiem aģentūrai nozīmīgiem starptautiskajiem klientiem (Nike, IKEA, Effes) un uz strauju aģentūras digitālo kompetenču attīstību un jauno mārketinga iespēju izmantošanu komunikāciju kampaņās.
Līgums ir noslēgts uz vienu gadu, tajā paredzēta iespēja pagarināt to uz otru gadu.
Es saglabāšu ļoti ciešu saiti ar abām savām kompānijām - aģentūru Domino BBDO un dizaina kompāniju Igloo. Sadarbības līgumā ar Instinct ir paredzētas papildus brīvdienas, lai vismaz 5-7 reizes gadā es varētu daļu no nedēļas pavadīt Rīgā, pieslēdzoties nozīmīgākajiem Domino projektiem.
Laiks, ko pavadīšu Maskavā, nesīs jaunas iespējas Domino sadarbībai gan ar BBDO Worldwide, gan ar otru lielāko reklāmas grupu Krievijā - BBDO Russia Group. Vienlaikus šīs ir laiks iestrādēm vairākām iecerētajām Domino attīstībām gada vai pāris gadu skatījumā.
Esmu pārliecināts, ka šī būs iespēja arī visiem Domino klientiem, potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem, kuri skatās austrumu tirgu virzienā.
Turpināšu savas piezīmes, domas un interesantākos atradumus publicēt blogā - ja ir interese, izmantojiet iespēju saņemt ziņu par jaunajiem ierakstiem e-pastā vai RSS lasītājā. No nākošās nedēļas mēģināšu arī atjaunot bloga rakstīšanu angļu valodā. Sekojiet, lasiet, komentējiet, jautājiet.
Pievienoju divas šodien atrastas prezentācijas par "molekulāru" pieeju zīmolu veidošanai. Vai, ja skatāmies mazliet dziļāk - par zīmoliem kā dinamiskām sistēmām.
Virzība no lineārām, lielākoties statiskām vienvirziena komunikāciju sistēmām, kādas dominēja masu mediju laikmetā, uz dinamiskām, atvērtām un ārējām un iekšējām norisēm līdzi mainīgām komunikāciju platformām, kurās noteicējs ir to lietotājs, nevis zīmola īpašnieks, ir neizbēgama. Tā jau šobrīd fundamentāli maina gan marketingu un biznesu, gan komerciālo komunikāciju visās tās izpausmēs.
Šis ir tikai vēl viens skatu punkts uz tām pašām tēmām, par kurām tik daudz runāts un rakstīts pēdējo pāris gadu laikā.
Un tomēr ir atradumi, kurus arī Twitter un Facebook laikā gribas nosūtīt uz e-pastu vai nopublicēt blogā. Jo tas kautkā tā mazliet paliekošāk un īpašāk. Tieši šāds atradums mani uzmeklēja pirms pāris stundām. Mūsu tik ļoti daudzu mīlētais un cienītais Vimeo publicējis "Vimeo's 25 videos of 2009".
Izbrīvējiet pāris stundas, labu internet pieslēgumu, varbūt kādu vīnu un noteikti - lielāku ekrānu. Jo no pirmajiem dažiem noskatītajiem solās būt pat ļoti labs. Un vēl neapskatītajos ir vēl daži izcili, kas jau redzēti.
Te daži paraugi, iesākumam un intrigai:
Last Day Dream - izcils un jau pirms kāda pusgada bijis gan manā Twitter, gan ChickenBelleville blogā. Eksistenciāli.
"Kuroshio Sea - 2nd largest aquarium tank in the world" - skaistums, parastais, vulgārais, bet neatvairāmais:
"Sigur Ros - Við spilum endalaust" - iespējams Īslandieši tomēr bija pirmie kosmonauti :). Un ir joprojām. Un kautko tādu, tieši Parīzē ;) - "are you sure you don't want to stay? ...... "
Gads, kurš patiešām bijis balts no abiem galiem (foto šī ieraksta sākumā, no 4/01/2009, un beigās, no 23/12/2009) tuvojas noslēgumam. Līdz ar ko šorīt kļuvu par apskatnieku un uzmetu aci, kā 2009. gads šim blogam izskatās no Google Analytics perspektīvas.
Vispirms populārākie bloga ieraksti gada laikā, lejupslīdošā popularitātes secībā.
Pirmajā vietā pilnīgi un absolūti negaidīti mazā publikācija par SAAB un Love Brindfors digitālo projektu "Cita Perspektīva" pirms pāris mēnešiem;
Otrā, ne mazāk pārsteidzoši, ir bez mazākās piepūles pārpublicētā (embedētā) sociālo mediju skaitītāja simulācija "Sociālie mediji šobrīd. Tieši šobrīd";
Prezentācija MVU vadītāju apmācībai sadarbībā ar LIAA: "Dizaina domāšana biznesā un uzņēmējdarbībā". Nav brīnums, jo šīs prezentācijas klātienē (Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Rīgā) apmeklēja vairāk nekā 400 cilvēku un bijis arī liels pulciņš neklātienes interesentu;
Mazā joku filmiņa par Heineken ledusskapi, kur, šķiet, izšķirošais veiksmes faktors bija publikācijas ātrums - pateicoties twitter pārpublikācija notika dažas stundas pēc aģentūras paziņojuma par klipa publikāciju, kad klipa apmeklējumu skaits YouTube vēl tikko bija pārsniedzis desmit tūkstošus. Šobrīd YouTube to noskatījušies jau 6 miljoni skatītāju.
Bloga apmeklējumu skaits ir pakāpeniski audzis visa gada laikā, tiesa gan ļoti skaidri parādās saistība ar manu aktivitāti - mēnešos, kad esmu bijis slinkāks rakstītājs, arī interese ir bijusi mazāka. Vislielāko regulāro pieaugumu tomēr ir devušas "dzīvās" prezentāciju aktviitātes, kurās ir ieguldīts relatīvi liels darbs, veidojot oriģinālu materiālu un to adekvāti noformējot un pasniedzot:
Gada lielākā veiksme - prezentācijas Maskavā, BBDO apmācību programmas ietvaros - ne tikai veiksmīga prezentācija, kas ģenerēja interesantas iespējas, bet arī atzīšana par dienas prezentāciju vadošajā prezentāciju portālā Slideshare.net ir rezultējuies vairāk nekā 5500 prezentācijas apskatēs Slideshare portālā, 870 lejuplādēs un ļoti straujā bloga apmeklējumu pieaugumā sekojošajās dienās (un, valodu nesaprotot, ļoti īsā apmeklējumu laikā);
Apmeklējumu avotu analīzē lielākais pārsteigums: aiz nepāprotamajiem līderiem - (1) tiešā apmeklējuma, (2) meklējumiem ar Google un (3) apmeklējumu plūsmas no dažādām Twitter aktivitātēm tūlīt seko arī divi Latvijas blogi - Alda Hofmaņa "Hofmaņa pasakas" un Anša Egles blogs, kas abi parādījās tieši šogad un ir arī manu favorītu vidū.
Nekādu lielu nākošā gada solījumu un apņemšanos nebūs, vismaz ne gadu mijai tuvojoties. Viss turpināsies.
Mēģināšu mazliet biežāk uzrakstīt kautko no sevis, salikt domas par vienu, otru vai trešo jautājumu mazliet sistemātiskāk, turpinot dalīties arī ar atradumiem par marketingu, dizainu, stratēģiju un vienkārši lietām, kas liek padomāt. Visticamāk vēl tuvākājās dienās tiks pabeigti vismaz daži no tiem ierakstiem, kas jau vairākus mēnešus atrodas "draft" režīmā un veiktas nelielas kosmētiskas korekcijas, atjaunoti saraksti. Iespējams, gada sākumā notiks mēģinājums atgriezties arī pie atsevišķiem ierakstiem vai paralēlas ierakstu plūsmas angļu valodā. Iespējams, parādīsies kādi oriģinālvideo.
Paldies visiem, kas sekoja un seko, vai vienkārši reizēm iemeta aci. Un jo īpaši tiem, kuri komentēja un rosināja diskusijas.
Un to ir nodefinējis Stings, 1987. gadā. Dziesmā par svešinieku lielā, urbānā un viņam, britu iezemietim, mazliet nesaprotamā, bet vienlaikus tik ļoti vilinošā pilsētā. Tieši tādā, kāda tik daudziem šobrīd ir jauno digitālo iespēju un sociālo platformu radītā vide.
Manuprāt, šīs dziesmas galvenā frāze ("Be yourself no matter what they say") ir visvienkāršākais un visprecīzākais līkums darbībai sociālajos tīklos un digitālās vides izpausmēs. Likums, kuru tik daudzi jaunienācēji, jo īpaši korporatīvajā segmentā, ignorē. Likums, kura ignorēšanas rezultātā rodas uzskats, ka "tas Twitter nav priekš manis" vai "tie sociālie mediji nav priekš manis/mums".
Sociālās platformas un digitālā vide dod agrāk neredzētas iespējas parādīt savu personību, vai tās savas personības daļas, kuras ir vai varētu būt interesantas citiem; dalīties lietām, kas tev ir svarīgas, nozīmīgas vai interesantas; uzturēt attiecības un sarunu ar līdzīgi domājošajiem. Bet vienlaikus - ir gandrīz neiespējami, ka ilgstoši un izkalkulēti tavā vietā sociālajās platfromās, jo īpaši jau Twitterī, piedalās kāds cits - kāds PR, vai vēl ļaunāk "jauno mediju" speciālistiņš vai aģentūra. Tas tomēr būs viņš, nevis tu. Tāpat kā vēstules tavā vietā nevar uzrakstīt vai piezvanīt vecākiem tavā vietā nevar kāds cits.
Bet tieši tāpēc visdrošākā stratēģija ir "Be yourself no matter what they say". Twitter, kā šī laika koncentrētākajām izpausmēm un vienlaikus arī kā lielākā mūsu ikdienas simulācija reālā, šī likuma darbību parāda visprecīzāk. Ja tev ir ko teikt, ja tu dari un daries, būšana Twitterī ir vienkārša; ja tu mēģini tēlot kādu citu, izdomāt un izkalkulēt ... .
Pielikumā arī dziesma. Tajā ir vairāk nekā daži vēl citi zemteksti un slāņi.
Recent Comments