ZZ @ LV

Stratēģija. 6 līmeņi

David Droga par stratēģijas lomu izcilu kampaņu radīšanā

"I am a creative person through and through
but feel like I have matured quite a lot from being a very selfish creative
person who was seduced by the creativty itself (...) to very much
someone who really believes in the strategy of creativity and
that everything that we do has to have a purpose.

That comes from strategy in everything we do. "

David Droga

 

Viens no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem un ietekmīgākajiem aģentūru līderiem stratēģiskās plānošanas konferencē stāsta par stratēģijas, "lielo atziņu" (insights), lielāka mērķa (bigger purpose) un iedziļināšanās nozīmi izcilu komunikāciju kampaņu radīšanā darbā balstoties uz leģendārām Droga5 kampaņām. 

Obligātā skatāmviela gan visiem, kas interesējas par radošu, dziļu un efektīvu kampaņu radīšanu, gan par stratēģiju un stratēģisko plānošanu. 

Divi stratēģijas pamatlikumi

Stāsts ir par stāstniecību (storytelling) nevis par tehnoloģijām un iekārtām. Un par mums

"It (technology) is creating more and more opportunities for consumers 
to engage with our work. Or NOT. And it is making it possible them 
to do it wherever, whenever, however they choose to. Or NOT.

And the beautiful thing is that if they choose to
you can create an experience that is rich and rewarding for them and therefore is likely to change their behavior. Which is ultimately what we need to be focused on.

BUT,
unless you know how to tell a great story you will not have any of these connections
because mere ability of the hardware, software and operational systems to provide it doesn't guarantee anything. It just means - it is possible" 

BBDO Worldwide CEO un līderis Endrjū Robertsons (Andrew Robertson) piecu minūšu intervijā atkal un atkal atgādina par to, ka un kāpēc stāstniecība (storytelling) gandrīz neierobežotu digitālo iespēju un totālas fragmentācijas laikmetā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. 

p.s. 

Ideja un stāsts, tās tomēr visbiežāk ir divas tik ļoti dažādas lietas. 

Starp citu, cik no jums ir studējuši (paši, ne jau kādā skolā vai augstskolā) stāstniecību? Pētījuši, sekojuši līdzi, interesējušies, mēģinājuši saprast, kas atšķir izcilu stāstu no vienkārši un tikai ļoti laba vai laba?

Cik no aģentūru cilvēkiem (un jo īpaši - cik no klientiem!) ir gatavi pamanīt ideju, kurai ir potenciāls pārvērsties par stāstu, atšķirt izcilu stāstu (tātad - daudz ticamāk efektīvu) no tikai ļoti laba vai vienkārši laba (tātad viduvēja) vai vienkārši no idejas? Cik ir gatavi palīdzēt pārvērst ideju par stāstu?

Daži ir. Daži noteikti ir gan pētījuši, gan praktizējuši. Un laiku pa laikam ir arī pa kādam labi izstāstītam stāstam, ar vai bez turpinājumiem. Bet to ir pārāk maz. Un bez prakses, tikai ar teoriju vai interesēšanos vien te būs par maz, līdzīgi kā nepietiks ar praksi, bez pētniecības. 

Nē, nē, es arī neesmu pētījis dziļāk un sistemātiskāk, esmu tikai ļoti pavirši, virspusēji un garām skrienot mazliet mēģinājis saprast pāris likumsakarības un pie tā "mazliet piedomājis" un "šo to palasījis", bet ne sistemātiski un mērķtiecīgi. 

Bet nepamet sajūta, ka iespējams tieši kaut kur šeit ir viena no mūsu nozares, mūsu aroda lielākajām neizmantotajām iespējām, vismaz Latvijas tirgū noteikti. 

(iespējām, jo "problēmas, kā zināms, neeksistē; ir tikai iespējas" (c) zz).

The Guardian: trīs perspektīvas, tad un tagad

Reiz, sen senos laikos, pirms gadiem divdesmit, bija kāda leģendāra reklāmas kampaņa, kura kļuva par stratēģiskās plānošanas un radošā darba sinerģijas paraugu.

Stāsts par šīs kampaņas tapšanu ir pirmā epizode vienā no visu laiku labākajām grāmatām par stratēģisko plānošanu "Truth, Lies and Advertising", kuras izlasīšana paralēli ar angļu valodas apgūšanu apmēram pirms apmēram 14 gadiem pielika punktu manām pārdomām "par ko kļūt reklāmas un komunikāciju nozarē":

 

 "Our approach recognises the importance
of putting a newspaper at the heart of the open eco-structure of information
so that you can then harness different voices and link to an array of other sources"

Alan Rusbridger, The Guardian Editor-in-chief

Laiki ir mainījušies. Mūsdienās neviena ziņu organizācija vai neviens atsevišķi ņemts medijs ar saviem resursiem vairs nevar pārstāvēt visu viedokļu dažādību. 

Pirms paŗis nedēļām The Guardian uzsākuši jaunu kampaņu - pirmais klips jau izpelnījies atzinību un, cik noprotams no aģentūras (BBH London) teiktā, šis nav vienīgais iecerētais klips:

Pāris dienas pēc klipa parādījās arī savā vienkāršībā un atblistībā zīmola būtībai un kampaņas galvenajai ziņai izcila plakātu kampaņa.

Līdzās visiem citiem plusiem - no vienkārša un trāpīga tekstu autora darba līdz brutālai vienkāršībai izpildījumā -  tā ir vēl viens apliecinājums tam, ka plakātam ir jābūt plakātam un ja galvenā atziņa (insight) un galvenā ideja ir stipra, nav nepieciešams meklēt nevajadzīgas saites starp TV un plakātu, katram ir jādara savs darbs. 

Bet tas, kas jaunajā kampaņā priecē visvairāk, ir atgriešanās pie zīmola saknēm un pamatvērtībām, tikai jaunās mediju situācijas kontekstā. Saturiski tā uzrunās gan auditoriju, kam "dažādo perspektīvu" pieeja bija tuva pirms 20 gadiem, gan arī jauno auditorijas daļu, kas par to neko nezina.

Bet pētnieciski ir interesanti pavērot, kā stāstu par dažādajām perspektīvām zīmols izstāsta televīzijas laikmetā un kā stāsts tiek veidots hiper-fragmentētajā multi-platformu situācijā.

 

Aksioma. Komunikācijā, radošajā darbā, biznesā. Ikvienā darbā un sadarbībā.

.

100 tendences, kurām pievērst uzmanību 2012. gadā

Lielajā nākošā gada prognožu un tendenču gūzmā atkal izceļas ikgadējais JWT 100 nākošā gada (iespējamo) tendenču apskats:

Īsais marketinga kurss pieaugušajiem "marketeriem".

Īsais marketinga kurss bērna vārdiem. Un ne tikai rotaļlietu "marketeriem", arī visiem citiem - no telekomunikācijām līdz pārtikas produktiem vai ātras aprites precēm (FMCG). Visiem, kas tik ļoti mīl klišejas un "drošus risinājumus".

Labie vienmēr uzvar. Ilgtermiņā.

Pievienoju pāris mēnešus jaunu, vienkāršu video, kurš pavisam nesen man lieti noderēja, lai pārliecinātu kādu biedru grupu par dziļākas un ilgstošākas stratēģijas nepieciešamību pretstatā vilinājumam veikt ātras avantūras un mēģināt izaicinājumus ar mazliet dziļākām saknēm risināt tūlīt, uzreiz un ar taktiskiem instrumentiem. Vai izsakoties tiešāk - ar lētiem trikiem un aizsedzoties ar radošu darbu bez dziļākas domas pievērst uzmanību un nopelnīt īstermiņa popularitāti ;)

Decentralizētās mediju vides un digitālo platfromu laikmetā, kad eksponenciāli pieaug informācijas apjoms un kanālu fragmentācija, kad pat īstemiņa veiksmi ir arvien grūtāk "nopirkt" ar masu mediju laikmeta metodēm, komunikāciju stratēģijas ilgtermiņa (pastāvīgā, saturu vai zīmola būtību radošā un ikdienā apstiprinošā) komponente kļūst arvien svarīgāka. Tās realizācijai ir doti arī simtiem instrumentu, lielākoties bezmaksas. Nepieciešama tikai stratēģija un vēlme rīkoties. Vai pat iesākumam pietiks ar pēdējo.

Kampaņas nekur nepazudīs. Vēl jo vairāk - to nozīme pieaugs, vismaz to kampaņu, kuras spēs izsisties cauri troksnim un piesaistīt uzmanību. Tomēr tās būs īstermiņa aktivitātes (skat. vārda kampaņa definīciju) un ja aiz tām nebūs pastāvīgs darbs un konsekvence, to ilgtermiņa efekts būs ierobežots.

Digitālā vide ir ne tikai jauna komunikāciju pasaule ar citiem noteikumiem - vienlaikus tā var būt arī "jaunās un mainīgās komunikāciju pasaules" modelis vai simulācija, kurā bez liela kaitējuma zīmolam ir iespējams veikt kontrolētus (un nekontrolētus) eksperimentus - beigu beigās uzmanību piesaista tikai veiksmīgie eksperimenti, bet mazāk veiksmīgās aktivitātes paliek nepamanītas.

Līdz ar ko daudzas atziņas no marketinga (ne reklāmas!) veiksmes formulām digitālajā vidē varam attiecināt arī uz kopējo komunikāciju stratēģiju. Tāpēc arī Google SEO un meklēšanas stratēģiju eksperta trīs minūšu stāsts par to, kāpēc Google vidē pozitīvās stratēģijas ilgermiņā vienmēr uzvar agresīvas un negatīvās stratēģija ir attiecināms arī uz jebkuru komunikāciju stratēģiju. Stratēģiju, nevis kampaņu.

 

 

Ko digitālais 2011. gads nesīs komunikācijā un marketingā?

Vienu brīdi bija doma iztikt bez uz 2010. gada vērtējumu un 2011. gada prognožu prezentāciju un pētījumu pārpublikācijām. Tomēr darbs tāds - skatīties, pētīt, domāt līdzi un domāt uz priekšu, modelēt to kā būs un kas ietekmēs izmaiņas un meklēt iespējas aģentūrai un klientiem.  

Rezultātā uzkrājies visai plašs materiālu klāsts, no kura izcelšu trīs vienkāršas, bet uzmanības vērtas prezentācijas par tendencēm saistībā ar digitālo tehnoloģiju ietekmi uz komunikāciju, marketingu un biznesu. Līdzīgu atziņu un secinājumu tajās ir daudz, tomēr katrā ir mazliet atšķirīgs skatu punkts.

1) Iesākumam prezentācija, kura parādījās pirms nepilnas nedēļas un kuras autori ir maza un joprojām daudzsološa digitālā aģentūra Space150. Ja būtu jāizvēlās labākā šī gada sākuma prezentācija, šī būtu mana izvēle:

2) JWT Worldwide stratēģisko plānotāju atlasītas 100 tendences, kam pievērst uzmanību 2011. gadā. Arī lielākoties digitālas un interaktīvas:

3) Un 11 tendences no pēdējo gadu globāli un digitāli veiksmīgākās PR aģentūras Edelman, vēlreiz apliecinot, ka robežas starp reiz zināmajām komunikāciju profesijām (reklāma, PR, pasākumi) pamazām izzūd un galu galā paliek komunikācija. 

"Kā darīsim" kampaņā nenoslēpsi

Pagājušās nedēļas nogalē veltīju laiku, lai apkopotu savus novērojumus un domas par šī brīža politiskajām kampaņām analītiskam rakstam žurnāla IR protālam. Raksts "Kā darīsim kampaņā nenoslēpsi: kad jāvada politiskās komunikācijas, nevis reklāmas spēle" tika publicēts 31. augustā.

Saskaņotot ar IR redakciju šodien publicēju rakstu arī savā blogā. Papildinu to ar divām rindkopām, kuras tika saīsinātas, lai iekļautos ieteiktajā raksta apjomā. Iespējams, šo rakstu padara mazliet dzīvāku. 

 

----------------------------------

Palicis tikai mēnesis līdz mūsu valstij nozīmīgākajām vēlēšanām pēdējo 12 gadu laikā. Tas ir īss laiks, īpaši situācijā, kad tiešas apmaksātas reklāmas ietekme politiskajās kampaņās ir mazinājusies, mediju loma mūsu dzīvē būtiski mainījusies, brīva un profesionāli dziļa žurnālistika pamatīgi papluinīta.

Šajā kampaņā pieaugoša nozīme būs politiskajam produktam un politiskajai komunikācijai – spējai artikulēt savu politisko piedāvājumu un vīziju par to, kādu valsti un kā mēs veidosim, tad – prasmēm to iepakot un izskaidrot dažādos formātos no komunikāciju materiāliem līdz debatēm ar vēlētājiem.

Kampaņu dinamika jau ir iezīmējusies, un bez lieliem satricinājumiem būtiski mainīt priekšvēlēšanu līdzsvaru kļūst jo dienas, jo grūtāk. Pat ja kampaņā ir plašas iespējas manipulēt ar solījumiem – “ko darīsim”, tad ne mazāk svarīgo “kā darīsim” tā parāda skaidri.

''Vienotība''. Vai neizmantoto iespēju kampaņa?

''Vienotība'', iespējams, ir vienīgais politiskais spēks, kurš varēja būtiski mainīt spēku līdzsvaru šajās vēlēšanās. Piepildot ''Vienotības'' jēdzienu ar laika garam atbilstošu jēgu, otro reizi pēdējo 20 gadu laikā bija iespēja mēģināt saliedēt ap lielāku ideju par mūsu Valsti ne tikai “savējos”. Saliedēt ap plānu, kas veidots nevis uz vakardienas (prievīšu un nacionālā romantisma) bāzes, bet pragmatisma un ideālisma, profesionalitātes un mūsdienīgai Rietumu valstij atbilstošu vērtību krustpunktos. Saliedēt ap tiešu, atklātu un dziļu sarunu ar vēlētējiem pēc būtības – tādu, ko konkurenti nevar atļauties.

Valdības vadītājs, liels atbalstītāju skaits, caurmērā laba reputācija un vārdu atbilstība darbiem. Pieredze politiskajā manevrēšanā kombinācijā ar jaunu, spilgtu personību piesaisti. Visi priekšnosacījumi. Atlika tik panākt vienotību...

Tā vietā ''Vienotības'' kampaņa pagaidām atgādina remdenu aktivitāšu kopumu ar vēlmi nostiprināt trīs partiju apvienības visai drošo pozīciju, nevis pacelt latiņu augstāk – uzvarēt vēlēšanās vai vismaz izdarīt visu iespējamo, lai nostiprinātu šīs valsts virzību modernas, mūsdienīgas un iespējami neatkarīgas Eiropas valsts virzienā.

Kampaņa, kuras galvenā sastāvdaļa vairāku mēnešu garumā bija kampaņas neesamība. Visai prasmīga manevrēšana starp citu spēku izliktajiem slazdiem un mēģinājumiem uzspiest savas tēmas mijās ar nespēju radīt jēgpilnus politiskos notikumus, kuri mainītu spēku samēru un notikumu dinamiku, paplašinātu atbalstītāju loku.

Arī šobrīd notiek skatīšanās atpakaļ uz paveikto daudz vairāk nekā uz priekšu. Tīksmināšanās par dzimšanas dienām un mazajiem notikumiem pašu nometnē laikā, kad tiek liktas likmes par valsts nākotni. Nedēļām ilgas atsauces uz “programmas slīpēšanu” un rezultātā remdena un mazliet formāla progamma, bez uzdrīkstēšanās un dvēseles. Iespējams, pārslīpēta.

Nepamet sajūta, ka tie joprojām ir mēģinājumi pārdot “tos pašus vecos sevi” nelielā Atmodas laika romantisma mērcē, nevis uzstādīt jaunus spēles noteikumus. “Tādi esam, ņemiet par labu”, nevis plašākas sarunas rosinājums par to “Kā mainīsimies, kādā valstī dzīvosim, kā mēs visi kopā šo valsti par labāku veidosim, uz kādām vērtībām to būvēsim?” 

Ar līdzšinējo, visticamāk, pietiks, lai noturētu lielu daļu “savējo” un par ''Vienotību'' nobalsotu arī daļa no “mazākā ļaunuma meklētājiem”. Taču bez uzdrīkstēšanās, drosmīgiem un vienlaikus gudriem risinājumiem paveikt lielas lietas nav iespējams. “Mazākais ļaunums” tomēr ir balsojums Pret citiem daudz vairāk nekā Par.

Ja ''Vienotība'' atlikušā mēneša laikā neparādīs raksturu un izlēmību kombinācijā ar veselīgu pragmatismu un ideālismu, ja nespēs pasniegt savu vīziju par šīs valsts nākotni emocionālā, plašai auditorijai saprotamā un pievilcīgā veidā, viņiem ir liels risks palikt pie tiem pašiem sākotnējiem “mazliet zem vai ap 20%”. Un tā būs uzskatāma par neveiksmi.

Pēdējā partija – “Varēja būt, bet nebija” 

Veiksmīgākie no jaunajiem projektiem, jo profesionālākie komunikācijā. Jau sākot ar paziņojumu par dibināšanu, Pēdējai partijai (PP) ir izdevies parādīt daudz izdomas tādu notikumu radīšanā, kas iegūst atspoguļojumu plašākā mediju lokā un rosina diskusijas.

Kamēr citas partijas dzīvo “portālu” laikmetā, PP ir vienīgā, kas ir pamanījusi, izprot un izmanto iespējas, ko dod aktīva jauno komunikāciju platformu lietošana un uz to arī fokusējas. Rezultāts tiek panākts pašu spēkiem un bez papildu izmaksām. Šāda laika garam atbilstoša pieeja nepārprotami uzrunā lai arī nelielu, tomēr komunikatīvi nozīmīgu grupu. Tas vienlaikus ir vērā ņemams signāls pārējām partijām, jo PP iezīmē nākotnes tendences kampaņas veidošanā un vienīgie runā par nozīmīgām digitālā laikmeta tēmām.

Šķiet, vienīgā partija, kura savā programmā vienlīdz runā par principiem (KĀ mēs darīsim) un piedāvā atraktīvu, mūsdienīgu un digitālajam laikmetam atbilstošu atsevišķu paveicamo darbu kopumu, kuru gan tā arī nav izdevies apkopot vienotā koncepcijā. PP dokumenti ir radīti cilvēciskā, saprotamā, asprātīga valodā, un viņu 4000 zīmju programma ir vienīgā, kuru ar interesi ir iespējams izlasīt līdz galam.

No otras puses, līdzšinējās aktivitātēs nepazūd vairākas lielās jautājuma zīmes un maz kas liecina par nopietniem mērķiem vai atbildīgu attieksmi. PP sarunās digitālajā vidē pagaidām dominē liela ārišķība un virspusējība, tiesa gan, ne bez izdomas. Daudz deklaratīvu frāžu, bez apliecinājuma, ka aiz idejām ir dziļāks darbs un pārdomātas realizācijas iespējas (un seku apzināšanās). Mulsina arī visai aktīvie uzbrukumi citām partijām laikā, kad pašu programmā ir daudz oriģinālu, apspriešanas un attīstības vērtu ideju.

Līdzšinējā kampaņa nedod atbildi, vai PP var un grib būt kas vairāk par vienkārši nelielu placdarmu radošai pašizpausmei, no kura uzdot neērtus jautājumus politiķiem un pievilkt komunikācijā stagnējošajām partijām alternatīvu meklējošos “digitālās paaudzes” pārstāvjus.

PLL – “Ne soli atpakaļ, aiz mums ir 5%” 

''Par labu Latviju”” (PLL) – vienīgie, kuri, balansēdami uz 5% robežas, atrodas nemitīgā kampaņas stāvoklī, ar katru nākošo aktivitāti pastiprinot sajūtu, ka tas ir izmisīgs mēģinājums noturēties pie varas par katru cenu. Tas arī saprotami – apsaimniekot valsts un Eiropas resursu piedāvātās iespējas, visticamāk, neaizmirstot savējos, jau gadiem rādās esam bijusi viena no galvenajām šī veidojuma arhitektu prasmēm.

Komunikācijas centrā ir nevis atklāta valoda, bet mediju treniņos noslīpētas “piaristu” konstrukcijas kombinācijā ar ekstravagantiem izgājieniem un vērienīgiem šoviem. Pirmajās reklāmās jau sen pazīstamā dziesma cietās skaņās. Uz tiešiem un nozīmīgiem jautājumiem atbildes pēc būtības izdodas iegūt tikai prasmīgākajiem un uzstājīgākajiem žurnālistiem.

Reklāmas vidē jau kādu laiku klejojošo joku par to, ka PLL mediju aģentūra nebija īsti pareizi sapratusi mediju pirkšanas uzdevumu (brief) un reklāmas laukumu vietā nopirka mediju grupu, nu jau var papildināt arī mēģinājumu pielietot šobrīd komunikāciju pasaulē tik populārās “papildinātās realitātes” (“Augmented Reality”) tehniku vienvirziena mediju flagmanī televīzijā.

Toties piedāvātās vērtības un darba stils, ja tomēr paveiksies pievarēt 5% robežu, kampaņa raksturo nepārprotami. Iznīcināt šķēršļus ceļā uz savu mērķi, neatkarīgi no tā, kāds tam būs iespaids uz valsts nākotni.

Solījumi ar cieņu iet cauri sienām kā “gāzi grīdā” evolūcija. Paziņojumi par to, ka uzturēšanās atļauju pārdošana būs ''Latvijas nafta''. Līgumu slēgšana “par mediju vides sakārtošanu”, kas tik ļoti atgādina kādu kaimiņvalsti, kur varas vertikāle jau dominē.

Pāri visam sejās un runās pārnestā nozīmē gluži vai Otrā Pasaules kara laiku devīze “Ne soli atpakaļ, aiz mums ir Maskava”. Klasiska vienvirziena kampaņa, kuras mērķis ir uzvara (5% pārvarēšana) par katru cenu. Skaidrs mērķis, kura sasniegšanai visi līdzekļi labi.

Pārējie 

''Saskaņas centrs'' (SC) mēģina “piezagties nemanāmi”. Izmantojot Rīgas mēra plaša spektra aktivitātes un maz izzināto zīmolu “Jānis Urbanovičs”, viņi pietiekoši prasmīgi izvairās no diskusijām par sava rezervistu soliņa kompetenci un to, kur un vai vispār ir ''sarkanās līnijas'', kurām pāri viņi nekāps. Kampaņas lielākais notikums jau ir noticis – 9.maija svinēšana Rīgā. Nepārprotami nozīmīgas cerības tiek liktas uz streiku īsi pirms vēlēšanām, bet lielā mērā tas ir darbs ar pārbaudītām metodēm un pārbaudītu auditoriju.

''Visu Latvijai'' – ''Tēvzemei un Brīvībai''/LNNK (VL-TB/LNNK) pagaidām klusē un vēro, laiku pa laikam komentējot citu aktivitātes vai sniedzot kādu paziņojumu. Tomēr tas var attaisnoties – ja ''Vienotība'' turpinās pretnostatīšanos SC, PLL turpinās arvien atklātāku virzību no Rietumu vērtībām uz bizantismu gan vārdos, gan darbos, tad tieši VL-TB/LNNK varētu būt lielākie ieguvēji pat bez lielas kampaņas. Taču, līdzīgi kā pirms četriem un astoņiem gadiem, lielākais jautājums, uz kuru pēdējās nedēļās būs jāatbild – vai līdzās nacionālajai kārtij vārdos un valstvīram Robertam Zīlem Briselē VL-TB/LNNK ir mūsdienīga interpretācija valsts patiesai neatkarībai un mūsu personiskajai brīvībai jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā jau pēdējā laikā pierasts – jo mazāk saka, jo labāks rezultāts. Kampaņas lielākais uzdevums, šķiet, ir atgādināt, ka arī šoreiz viņi piedalās, bet vienlaikus nepateikt neko lieku, nerosināt liekus jautājumus un izlīdzēties ar vispārīgām frāzēm.

Bez pārsteigumiem 

Pagaidām pārsteigumu ir maz, jo īpaši jau pozitīvu. Cerams, ka turpmāk reklāmas kampaņās būs daudz vairāk satura, arī tiešu uzbrukumu un atbilžu politisko tēmu ietvaros, vairāk tiešas valodas un skaidru ziņu, mazāk “buldozeru”, “pīrādziņu”, “komandu” un citu abstrakciju un mākslīgu komunikāciju konstrukciju.

Cerams, veidosies arī visaptverošs dialogs par vērtībām, uz kādām balstīsim mūsu valsts nākotni – uz ''buldozerismu'', iešanu cauri sienām un minhauzenisku mākoņu stumdīšanu vai arī uz neizlēmību, remdenību, pašslavēšanu un līksmošanu par dzimšanas dienām. Vai tomēr ir vēl kāds cits ceļš?

----------------------------------

* - Attēls no: http://www.flickr.com/photos/altemark/337248947/  (cc)

 

Gatorade Digital Mission Control - turēt roku uz pulsa, lai virzītos uz priekšu

Lielāks vai mazāks - atsevišķa telpa, viena īpaša darba vieta marketinga nodaļā, vienkārši pusstunda dienā pie sava datora vai mobilo tehnoloģu izmantošana - bet šāds insturumentu kopums ir kļuvis par neapstrīdamu vajadzību divvirzienu komunikācijas un mediju fragmentācijas laikmeta vajadzību ikvienam zīmolam, kurš vēlas aktīvi piedalīties sarunās un norizēs digitālajā vidē. 

Tikai esiet uzmanīgi sapņojot par kaut ko līdzīgu. Ne jau ekrānu skaitā ir spēks. Un rīkojaties piesardzīgi, jo īpaši ar cipariem un mērījumiem - nepārspīlējiet to nozīmi. Lai arī tie ir svarīgi, tā ir tikai neliela daļa no kopējās ainas. Jo īpaši - ja atrauti no konteksta. 

Bet galvenā mācība no šī piemēra - ir kritiski svarīgi klausīties, turēt roku uz pulsa un nemitīgi un radoši meklēt veidus, kā radīt vērtību taviem sekotājiem un jēgpilini piedalīties sarunās (vai rosināt tās), modelēt nākošos soļus, realizēt tos un atkal izvērtēt to rezultātus. Šādi vai savādāk. Totālas neskaidrības apstākļos tā ir viena no retajām metodēm, kas dod iespēju virzīties uz priekšu.