ZZ blogs (LV)

Par zīmolu krīzēm un zīmoliem krīzes situācijā

foto: Kristaps Kalns, Diena

Vakar man bija iespēja piedalīties kompaktā un visnotaļ interesantā konferencē (diskusijā) "Ko darīt, ja tavu zīmolu skārusi krīze?", ko ar Parex Bankas atbalstu organizēja Diena un Porter Novelli, saistībā ar ikgadējā Reputācijas Topa publikāciju. Šeit neliels, apkopojums no manis teiktā un pāris domas, kas radās vakar vakarā sistematizējot piezīmes un attīstot tās. 

---

Šis ir pārmaiņu laiks pasaules ekonomikā, biznesā un sabiedrībā, kas ir grūti salīdzināms iepriekšējām izmaiņām. Marketingā, pateicoties fundamentālām izmaiņām mediju vidē, ir sākusies lielākā spēles noteikumu maiņa, kopš elektronisko mediju (radio) parādīšanās un "zinātniskā marketinga" mēģinājumiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē (tieši pirms Lielās Depresijas Amerikā, kāda sakrītība) un TV uzvaras gājiena. 

Kautkādā ziņā var teikt, ka lielākā vai mazākā krīzes situācijā ir nonākuši vai tuvāko gadu laikā nonāks pilnīgi visi biznesi un zīmoli. Kā minimums, ikvienam no mums - gan uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, gan medijiem, gan reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrām -  būs jāpārvērtē (a) kas ir tas, ko mēs darām, (b) kā mēs to darām un (c) kā mēs veidojam un uzturam attiecības ar mūsu produktu un pakalpojumu lietotājiem. 

Dažas no "lielajām izmaiņām", kas tieši ietekmē gan zīmolus, gan komunikāciju, gan to, kā mēs radām vērtību mūsu klientiem ir sekojoši:  

1. Masu mediju laikmeta beigas. Ar to domājot masu mediju, jo īpaši TV, dominances beigas. Nebūs jau tā, ka "klasiskie" masu mediji izzudīs. Vēl jo vairāk - prasmīgi adaptējoties daudzi mediju zīmoli nostiprināsies un paplašinās savu darbību (Diena ir viens no piemēriem). Bet to loma nozīmīgi mainīsies. Un līdz ar to arī būs jāmainās tiem marketinga modeļim, kuri balstījās "masu marketingā".
2. Sociālo platformu un digitālo mediju izplatība, pieejamība un ar tiem saistīto iemaņu attīstība plašā auditorijā veicina ļoti strauju virzību no vienvirziena komunikācijas un pasīvas vērošanas uz divvirzienu komunikāciju un aktīvu līdzdalibu. Tas prasīs arī būtiski jaunas iemaņas no visiem marketingā iesaistītajiem - uzņēmumu vadītājiem, marketinga vadītājiem, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrām. 
3. Patēriņa ekonomikas pozīciju vājināšanās. (Patēriņa ekonomikas beigas?). Rietumu ekonomika pēdējos gadu desmitus lielā mērā ir balstījusies uz salīdzinoši neapdomīgu patēriņu, kuru ir veicinājuši gan brīvi pieejamie finansiālie resursi, gan masu mediju (reklāmu) spiediens un viedotās dzīvesveida klišejas. Cilvēka daba laikam ejot nemainās, patēriņa viļņi nāk un iet, bet šķiet, ka pēc liela paisuma pēdējā desmitgadē, nāk ne mazāks bēgums. 

Ko darīt zīmoliem, kuri nonākuši krīzes situācijā: 

1. Būt pašiem sev. Ikvienam biznesam un zīmolam šis laiks liek kritiski izvērtēt esošās kompetences (kas tās ir un kā tās visražīgāk izmantot) un meklēt sava zīmola būtību - kas ir ar zīmolu saistītās vērtības un asociācijas, kā tās varam attīstīt mainīgajā situācijā.
2. Radīt vērtību, dizainēt atbilstošus produktus un pakalpojumus. Gan zīmoliem, gan biznesiem svarīgāk nekā jebkad agrāk būs radīt vērtību lietotājam - racionālu vai emocionālu. Un mainīties līdzi laikam. Līdz ar ko daudz lielāku nozīmi iegūs jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde vai izsakoties citā terminoloģijā - produktu un pakalpojumu dizainēšana un nemitīga attīstība. Arvien biežāk marketinga un komunikāciju komponente tiks "iestrādāta" produktos jau to izstrādes stadijā. To redzam jau daudzos veiksmes stāstos pasaulē (Nike+, NikeID, Apple) 
3. Uzrunāt akūtas tēmas sabiedrībā. Tieši akūtas, nevis tikai aktuālas. Un piedāvāt risinājumus sava zīmola kompetenču ietvaros.
4. Klausīties. Iesaistīt patērētājus.  Jaunās sociālās platformas un digtālo instrumentu pieejamība piedāvā vēl nebijušas iespējās uzturēt dialogu ar mūsu produktu un pakalpojumu lietotājiem, klausīties viņos un pat iesaistīt viņus produktu vai pakalpojumu radīšanā un attīstībā. Pirmais solis ir klausīties. Otrais būt aktīviem pašiem. Trešais - iesaistīt savus klientus. 
5. Eksperimentēt. Izmaiņu un augstas neskaidrības periodos viena no svarīgākajām stratēģijas sastāvdaļām ir apzināta eksperimentēšana. Neviens nevar uzminēt vai izkalkulēt, kas strādās un kas nestrādās, mainās pārāk daudzas lietas vienlaicīgi. Ir jāmēģina dažādas lietas un jāmācās gan no veiksmēm, gan no neveiksmēm. Vienīgā kļūdainā stratēģija ir nedarīt neko. 

Par zīmolu reputāciju. Tuvojās smags gads (vai gadi), kas nesīs daudzus izaicinājumus un sociālās izmaiņas. Šajā laikā būtiski mainīsies un daudz nozīmīgāku lomu uzņēmuma (zīmola) reputācijā spēlēs sociālās atbildības jēdziens. Tas, ko uzņēmums (zīmols) ir darījis, lai palīdzētu sabiedrībai kopumā un katram no mums iespējami veiksmīgi iziet cauri šim laikam, kādu vērtību savu kompetenču ietvaros ir piedāvājis sabiedrībai, kādu vērtību radījis. 

Kultūras patēriņš kā sabiedrības spogulis: Got Talent?

"From an anthropological point of view you ought be able to judge the health of a nation by the culture it consumes. And when you look at the semi-finalists of Britain’s Got Talent it paints a rather strange and depressing picture" ...

... saka Iain Tait un rāda divus galējus (galēji sviestainus) piemērus no "Britain Got Talent" - DJ Talent un vēl vienu dīvainu uzstāšanos, piebilstot: "Britain Got Problem"

 

Ko par mums liecina mūsu populārākie šovi, televīzijā un dzīvē? 

Ko Latvijas Radio 2 popularitāte, šlāgersviests valsts televīzijā piektdienas vakaros un, mazākais dīvainie, vietējās izcelsmes seriāli?

Ko par Eiropu - Eirovīzija? 

Un par ko par mums liecina realitātes šovs vārdā vēlēšanas?

Tikai domāju skaļi ... (just thinking aloud ...) :) 

----

p.s. un tikko noklikšķēja, ka tas (citāts) vistiešākajā veidā arī atteicas arī uz dizainu, ko mēs patērējam un par kuru pavelkamies, kādam esam gatavi; uz komunikāciju; uz biznesu. 

Konstruktīvais kapitālisms. Marketinga un trešās pasaules valstu loma tajā

Viens no šī brīžā man interesantākajiem Harvard Business School blogu autoriem un vienlaikus arī Havas Media Lab vadītājs Umair Haque stundas garā prezentācijā norāda uz vairākiem ekonomisko pārmaiņu cēloņiem, kā arī izsaka vairākas hipotēzes par to, kādas izmaiņas sagaida ekonomiku, biznesu, uzņēmējdarbību un marketingu. 

Un te arī pati prezentācija, gandrīz stundu gara, ar sekojošu jautājumu un atbilžu sesiju. 

Pāris tēzes, kas radās (pierakstījās un attīstījās) prezentāciju skatoties un pēc tam:  

• Ar vien pieaugoša stratēģijas, tai skaitā marketinga stratēģijas, loma ir radīt, attīstīt un uzturēt modeļus, kas maina veidu, kā kompānijas veic biznesu (reinvent the way we do business), nevis tikai nodrošināt aktīvāku konkurenci, atraktīvi pilnveidojot un komunicējot esošo piedāvājumu. Apple, Nike+ un daudzi citi piemēri to apliecina. 
• Eksponenciāls interakciju skaita pieaugums un būtiska to rakstura maiņa ir viens ietekmīgākajiem izmaiņu katalizatoriem. Līdz ar ko vēl viena nozīmīga marketinga dimensija šajā posmā ir veidot un attīstīt (dizainēt?) un pārvaldīt to, kā firma sazinās (how firms interact) ar cilvēkiem, citām firmām, īpašniekiem un citiem saistītajām pusēm (stakeholders). Un tas parasa būtiski atšķirīgas iemaņas no marketinga vienvirziena komunikācijas, masu mediju un standartizētas masu ražošanas laikā. 
• Nepieciešama atgiezšanās no "uztvertās vērtības" (Perceived value) uz reālās vērtības koncepciju. Izaugsme nav iespējama, ja netiek radīta reāla vērtība visām iesaistītajām pusēm - gala lietotājam, ražotājam, piegādes ķēdei (supply chain), sabiedrībai.

Un vēl uzmanību piesaistīja doma, ka ir liela varbūtība, ka jauni ekonomiskie modeļi nāks no trešās pasaules valstīm - no Indijas, Ķīnas, Bangladešas un citām. Gan tāpēc, ka Rietumu labklājības, saimniekošanas un attieksmes modeļi nav sasniedzami un uzturami globālā mērogā, gan arī zemais vidējais ienākumu līmenis šajās valstīs savā ziņā ir katalizators idejām, kuras ir spējīgas darboties arī sabiedrībā ar ļoti zemu ieņēmumu līmeni. 

Bet globāla izlīdzināšanās notiks, no abām pusēm - augot trešās pasaules valstu labklājībai un, visticamāk, arī Rietumu pasaulē samērā strauji virzoties uz daudz pieticīgāku, daudz mazāk patēriņā un pārmērībās (resursi u.t.t.) balstītu dzīvošanas konceptu. Tieši tāpēc trešās pasaules valstīs jau šobrīd tiek veltīti ļoti lieli resursi, lai meklētu un izmēģinātu radikāli atšķirīgus saimniekošanas un vērtības radīšanas veidus. Jau šobrīd jaunajās valstīs vai saistībā ar tām ir radies daudz jaunu, inovatīvu koncepciju (mikrofinanses, mikro-apdrošināšana, Tata Nano, MIT "One Laptop per Child" un daudzi jo daudzi citi), un tādu noteikti būs arvien vairāk. Gan ekonomikā, gan biznesā, gan marketingā.

----

p.s. Umair Haque blogā interesants ir arī jaunākais ieraksts, "The Finance 2.0 Manifesto", kurā viņš uzrunā G20 valstu vadītāju tikšanās dalībniekus. Tā galvenā domā ir "Finance 1.0 cannot power the Growth 2.0"

Patiesība, kājām gaisā. Argentīnas prezidenta reklāma (2006).

Vakar, diskusijā par kādu kultūra projektu, Andris Akmentiņš atgādināja par šo nu jau trīs gadus veco, leģendāro reklāmu. 

Un, noskatījies vēlreiz, līdzīgi kā pirms divarpusgadiem, es joprojām apgalvoju, ka tā ir  viena no visu laiku labākajām video reklāmām un jo īpaši - viens no visu laiku labākajiem tekstu autora (copy writer) darbiem. Un viens no lielākajiem pārsteigumiem, ko reklāmas klips ir sagādājis man, ne tikai pirmo reizi skatoties. 

Nobela prēmijas laureāts Paul Krugman par ekonomiskās recesijas cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem

Šodien Harvard Business Review blogu sadaļā publicējis sarunu ar šī gada Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Paul Krugman, kā arī saites uz vairākiem interesantiem materiāliem. 

Pirmkārt, ierakstā ir apskatāmas četras īsas, koncentrētas (1-2 minūšu) video intervijas.

1. Kāpēc stimulu pakai jābūt lielākai, ja tā nostrādās? 
2. Kurš ir vainīgs? 
3. Kādu atzīmi pie viņa, Princeton University profesora, būtu saņēmis ASV Valsts Kases sekretārs (US Treasury Secretar) Henrijs Paulsons
4. "Krugmana plāns"

Visus video pievienoju šī ieraksta beigās. 

Otrkārt, Krugmans viesojas HBR redakcijā saistībā ar viņa jaunākās, 2008. gada nogalē iznākušās grāmatas "The Return of Depression Economics and the Crisis of 2008" iznākšanu.

Grāmatu pirms 3 nedēļām saņēmu no Amazon, esmu pieveicis jau 6 no 10 nodaļām (ieskaitot pēdējo :), nenoturējos iepazīties ar receptēm, pirms ķerties pie vēstures) un jau vairākiem paziņām un kolēģiem esmu devis solījumu izveidot īsu prezentāciju, ko centīšos padarīt pieejamu arī šajā blogā. (subscribe!)

Krugmans, kā jau lieklākā daļa NYTimes komentētāju ir lielisks stāstnieks, tāpēc grāmata ir aizraujoša lasāmviela, ar minimālu svešvārdu daudzumu un, pretēji tās nosaukumam, nemaz nav depresīva. 

Drīzāk otrādi, tā parāda dažādus ceļus un iespējas. Jo patiesībā ir dažādu valstu iepriekšējo ekonomiskās recesijas situāciju cēloņu un risinājumu īsa un lakoniska analīze (Meksika, Argentīna, Japāna, Taizeme, Amerika), kā arī dažādu institūciju rīcība un loma krīžu laikā (WMF, "hedge funds", leģendārais "Long Term Capital Management", kura stāsts daudz detalizētāk aprakstīts tik populārajā un pamācošajā grāmatā "When Genius Failed"; Grīnspana politika). 

Treškārt, līdz 13. martam blogā ir bez maksas ir pieejams arī Krugmana raksts "Kāpēc valsts nav firma?" ("Why country is not company") no 1996. gada Harvard Business Review. 

Tas, šķiet, bija manas MBA programmas "Globālās ekonomikas" kursa obligātās lasāmvielas sarakstā Brandeis Starptautiskās Biznesa skolas (Brandeis International Business School) pirmā kursa pirmajās nedēļās, 2003. gada rudenī, un tika karsti diskutēts klasē. Šķiet, tas bija par atšķirībām un atšķirīgām kvalitātēm, kas nepieciešamas valsts vadīšanā un firmas vadīšanā, kā arī par to, ko nozīmē nodarboties ar ekonomiku kā ar pamatdisciplīnu. Diskusijas bija jo īpaši karstas, jo šis bija ievadkurss, kurā kopā ar mums, MBA studentiem, bija arī topošie ekonomikas un finanšu eksperti, kas mācījās paralēlajās plūsmās. Nu jau nu jau daudz kas no šī raksta piemirsies, ir iemesls kādā brīdī pārlasīt. 

p.s. interesentiem (un tiem, kam ir kāda stunda brīva laika) ir iespēja atgriezties pie garākas videointervijas, kurā, apmēram gadu pirms recesijas sākuma, Krugmans stundu garā lekcijā Google darbiniekiem skaidro to, kāpēc šī krīze ir neizbēgama, ja ASV valdība nemainīs savu politiku. Un lielā mērā - paredz ļoti daudzas no norisēm, kas jau ir notikušas. 

Bet tagad video epizodes no HBR: 

1) "Why the stimulus package needs to be bigger if it's going to work"

2) Who's to blame?

3) What grade would Professor Krugman give Henry Paulson?

4) "The Krugman Plan"

Internet vēsture 8 minūtēs

Internet vēsture apmēram 8 minūšu animētā, dokumentālā filmiņā - īsi, lakoniski, izsmeļoši, kā arī ieliekot to visu daudz plašākā kontekstā un ļoti vienkārši izskaidrojot galvenās koncepcijas un inovācijas, kas radušās pa ceļam.  

Krīze kā ekonomikas "reboot" (nevis kosmētiskais remonts)

Kārtējais ārkārtīgi trāpīgais NYTimes vadošā globalizācijas komentētāja un "The World is Flat" autora Tomasa Fridmana (Thomas Friedman) raksts "Time to reboot America". Tikai viens citāts: 

.... we’ve fallen into a trend of diverting and rewarding the best of our collective I.Q. to people doing financial engineering rather than real engineering. These rocket scientists and engineers were designing complex financial instruments to make money out of money — rather than designing cars, phones, computers, teaching tools, Internet programs and medical equipment that could improve the lives and productivity of millions."

Lai arī stāsts ir par Ameriku un globālo ekonomiku, vēl jo lielākā mērā to var attiecināt uz Latvijas situāciju. 

Arī pie mums ekonomikas stagnācijas un sekojošās krīzes laiks varētu būt iespēja daudz straujāk virzīties no īstermiņa kombināciju ekonomikas ("privatizēt un nemākulīgi izsaimniekot" 90tajos, "uzsēsties uz Eiropas naudas" pēdējos piecus gadus, "nopirkt un ātri pārdot" visu laiku) uz ekonomiku, kur daudz lielākas uzņēmumu daļas biznesa modeļi ir balstīti uz pievienotās vērtības radīšanu (dizainēšanu) gala lietotājam un nemitīgu piedāvājuma attītību. 

Vairāk nekā jebkad agrāk tuvākajos gados mēs visi (pircēji!) produktos un pakalpojumos meklēsim vērtību, racionālu (cena, papildus piedāvājumi, saistītie pakalpojumi u.t.t ) vai irracionālu (dizains, estētika, izklaides vērtība). Izvēles kļūs daudz apzinātākas, mēs daudz vairāk uzmanības pievērsīsim saviem pirkumu lēmumiem un vairāk nekā jebkad agrāk būsim gatavi apskatīt alternatīvas savām līdzšinējām izvēlēm, saviem pirkumu ieradumiem. Mēs kļūsim prasīgāk pircēji. 

Tieši tāpēc šī ir ne tikai finanšu un nekustamo īpašumu krīze, bet arī daudz plašāks ekonomikas "restart", kura rezultātā sistēmā tikts ielādēta jauna, uzlabota operāciju sistēma - prasīgāks, zinošāks pircējs.

Šī gada vispozitīvākais Ziemassvētku apsveikums :)

Šīgada vispozitīvākais ziemassvētku apsveikums. No Valda un Sandras. Ar nosaukumu "Par spīti tam, kas notiek Latvijā".

 
Merry Christmas LV from Valdis Osins on Vimeo.

Digitālā kontrole vs. blogosfēra (@ Zviedrija, 2008!)

 "Blogosphere never sleeps and rarely goes on vacation" :) 

20 minūšu dokumentālā filma par Zviedrijas blogeru reakciju pret likumu, kuru no 2009. gada 1. janvāra ievieš Zviedrijas valdība (visticamāk, ne bez specdienestu pirksta), lai kontrolētu interneta saturu - blogus, sociālos tīklus, e-pastus utt. 

Jautājums, protams, nav viennozīmīgs. Bet Zviedrija ir viena no valstīm, kas atrodas digitāla laikmeta pionieru vidū. Daudzās lietās, kas saistās ar digitālo attīstību, uz tās piemēra varam vērot to, "kā būs pie mums" pēc pāris gadiem. Vienlaikus tā, šķiet, ir viena no demokrātiskākajām un "caurspīdīgākajām" valstīm, kas šajā gadījumā mazliet samazina bažas par šāda likuma ieviešanu tieši tur. 

Bet tā kā tā ne tikai fiziski atrodas ļoti tuvu mums, bet arī tās ietekme uz Latviju pieaug un pieaugs ļoti strauji (jo īpaši saistībā ar LV valdības manevriem pilnīgā iekšējā tumsā un aizdevumu, kurš visticamāk būs tieši no Zviedrijas) ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību faktam, ka šādas likums stāsies spēkā un varbūt arī mazliet mācīties no zviedru blogeru reakcijas. 

Jo ātrāk vai vēlāk mūsu ozoli ("čem boļše v armii dubov, tem krepče naša oborona", kas šajā gadījumā attiecināms uz vairākām šībrīža valsts vadības augstākā līmeņu publiskajām figūrām) noteikti saņemsies uz kautko līdzīgu. Ja jau nav saņēmušies. 

Tas, kas mani patiesi priecē - interneta žurnālu (blogu) un visa veida digitālo kanālu ietekme uz sabiedrību, sociālajiem un politiskajiem procesiem turpina strauji pieaugt. Tādējādi palielinot decentralizāciju, veicinot viedokļu dažādību un sabiedrisko aktivitāti, rosinot arvien plašāka loka radošo pašizpausmi.

Spēles noteikumi mainās. Un ne tikai Zviedrijā. Slaktera keiss, manuprāt, ir arī vēl viens pierādījums, ka arī Latvijā digitālo mediju loma pieaug daudz straujāk, nekā daudziem šķiet - gan ziņas parādīšanās, gan komentāri, remiksi utt. Un arvien vairāk šķiet, ka tas patiešām var būt sākums tās ēras beigām, kurā dominēja totāla nekopetence un akla paklausība saimniekiem. Un šajā procesā tieši digitālajiem medijiem būs daudz lielāka loma, nekā klasiskajiem masu medijiem.  

Skatieties, vērtējiet un domājiet. Un pārsūtiet tālāk, ja filmā redzamais šķiet apdomāšanas vai uzmanības vērts.

Politiķi kā pieauguši cilvēki, Bloomberg TV un kāda laikmeta beigas

Viena no leģendārās dizaina kompānijas Pentagram vadošajām māksliniecēm Pola Šēra (Paul Scher, tā pati, kas oktobra nogalē viesojās Rīgā, LADC pasākumā), tikko publicējusi nelielu eseju "Truth Be Told: How to Rule in 2009" ar pāris vienkāršām bet spilgtām atziņām par to, kāpēc, viņasprāt, Obama uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās un ko šī uzvara simbolizē plašākā kontekstā. 

Eseja sākas ar sekojošo rindkopu:

"Call me an optimist, but I believe we may have reached a time in history when our major expectation of leaders is that they talk to us intelligently, as adults. What this means is that information has to be provided to us in honest, logical, non-manipulative manner, and then a course of action should be recommended based on the leader’s best reasoning – with a strong, inspirational appeal to our better human natures."

Manuprāt, šī atziņa ir vienlīdz attiecināma gan uz šī brīža situāciju Amerikā, gan Latvijā. Nē, es nepārteicos, arī Latvijā. 

Un šajā kontekstā, iespējams, leģendārā intervija Bloomberg televīzijai ir viena no labākajām lietām, ko mēs esam piedzīvojuši. 

Iespējams, šī intervija ir augstākais punkts un beigu sākums laikmetam, kas sākās ar "skaistumu, kas nāk no iekšām". Totālas nekompetences un neprofesionalitātes laikmetam valsts vadībā, kur akla paklausība, kā arī inteliģences un domātprasmes trūkums tiek uzskatītas par priekšrocībām izvēlēloties nozaru līderus (vai arī pašiem sēžoties krēslos).

Un totālas manipulācijas laikmetam politiskajā komunikācijā, kur ideju un vīzijas neesamība (un tādu plānu esamība, par kuriem pat nedrīkt ieminēties publiski) tiek aizstāta ar nemitīgu PR frāžu un klišeju bārstīšanu ikdienas attiecībās ar medijiem (nevis atttiecībās ar cilvēkiem) un ar Traktoriem, Raķetēm un citām tukšām metaforām politiskajās kampaņās.

Atkārtošos:

" ... our major expectation of leaders is that they talk to us intelligently, as adults." 

Labā ziņa - to nevar iemācīties vienas nedēļas laikā, pat pāris mēnešos vai gada laikā. Pat ar vislabāko PR un runas konsultantu palīdzību. 

Līdz ar ko izmaiņas ir neizbēgamas. Un ir cerība, ka kombinācijā ar vairāk nekā nopietno ekonomisko situāciju un ar fundamentālajām izmaiņām, ko mūsu ikdienā un rīcībā ienes digitālo tehnoloģiju (interneta) izplatība mūsu mājās, šis "acu atvērējs" (eye opener) nostrādās kā katalizators lielākām izmaiņām.

Bet Paulas Scher eseja ir izlasīšanas un apdomāšanas vērta. Noslēguma rindkopa:

"The seriousness of the times demands serious dialogues. We need teachers, not demagogues, we need reason without apparent bias, and we need to be called to action by self-evident truths, not blind faith or what’s in the leader’s gut. The times will make (or break) the man."