ZZ @ LV

100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi, pankūkas ar Īslandes prezidentu un mūsu "informatīvās kampaņas"

"Krīvu krīvs Bērziņtēvs ir galvenais Baltais Tēvs.
Viņam Baltie Tēvi klausa un izpilda visus viņa norādījumus, kurus saņem pārsvarā pa zibensdrāti, jo vienvirziena sakari atbrīvo no jebkādas domāšanas" 

(c) Balto Tēvu Mājas Vietne, "Kas ir Baltie Tēvi",
20. gadsimta 90to gadu nogalē

 

Sausi informatīvas un pelēkākas par pelēku bija abu mūsu valsts vadītāju gadu mijas runas. Janvāra pirmajās dienās, referenduma aktivitātēm sākoties, tām sekoja vadošu valsts amatpersonu, politiķu un "ekspertu" aicinājumi pēc "informatīvas kampaņas".

Pat ja aicinājumi pēc "informatīvas" kampaņas ir tikai neapdomīgi lietoti vārdi, tie tomēr rada zināmas bažas par visai fundamentālu izpratnes trūkumu par komunikācijas lomu mūsdienās gan valsts pārvaldē, gan politiskā procesa dalībnieku un viņu padomdevēju vidū. Savukārt masīvais "informatīvo" kampaņu daudzums pēdējo gadu laikā liek ar bažām raudzīties arī daudzu komunikāciju un marketinga vadītāju kompetenci.

Ne mazāk kā pieci līdz septiņi gadi mēs dzīvojam informatīvās pārpilnības (abundance) nevis deficīta (scarcity) laikmetā, kā tas bija iepriekšējos gadu tūkstošus. Informācijas vienkārši ir par daudz un kad tā ir nepieciešama, tā vienmēr ir pieejama dažu sekunžu laikā. Ikvienam. Ar ļoti retiem izņēmumiem informācija nevar radīt būtisku atšķirību vai mainīt rīcību, jo īpaši jā tā viņam tieši tajā brīdī nav vajadzīga, jo īpaši tik svarīgos un dziļi emocionālos jautājumos, kā attieksme pret valsti.  

Daži (bet ne visi) no komunikāciju uzdevums šajā situācijā ir (a) radīt interesi, (b) rosināt un uzturēt dialogu, (c) radīt emocionālu pārdzīvojumu, (d) polarizēt attieksmi un provocēt noformulēt viedokli, (e) iesaistīt adresātus darbībā u.t.t.;  un to nevar izdarīt informējot un dodot vēl un vēl vairāk informācijas. 

Lai rosinātu rīcību vai sava viedokļa formulēšanu, ir nepieciešams radīt emocionālu pārdzīvojumu vai/un veidot divvirzienu komunikāciju, kurā ir iesaistīts arī adresāts, nevis nodarboties vienvirziena runāšana "uz viņu", tai skaitā informēšanu.

Informēšana varēja būt nozīmīga stratēģija informācijas deficīta laikmetā (vēl pirms 10 gadiem), bet šodien tā ir efektīva tikai ar vienu nosacījumu - ja svarīgāks par rezultātu ir mīļais miers un stabilitāte. Gandrīz nekāda riska un nekādas atbildības. Nekādu bažu par to, kas seko pēc šīs informēšanas. Esam informējuši un viss. Ķeksītis. Miers un bērziņš, stabila darba vieta un alga. 

Varbūt tieši tāpec "informatīvu kampaņu" lavīna rādās esam kļuvusi par drošo miera ostu gan ne tikai valsts pārvaldes, bet arī daudzu valsts uzņēmumu komunikāciju un marketinga "speciālistu" vidū, kā arī Eiropas un Latvijas valsts komunikāciju naudu "apgūšanā".

Valsts vadītāju runas ir tikai atspoguļojums daudz plašākai problēmai (izaicinājumam) - pieaugošam izpratnes trūkumam par kvalitatīvas, profesionāli veidotas komunikāciju lomu politikā, ekonomikā, biznesā, uzņēmējdarbībā un sociālo un ekonomisko izaicinājumu risināšanā, jo īpaši uzņēmumu vadītāju vidū un, šķiet, arī visai dramatiskam kompetences un profesionalitātes kritumam komunikāciju speciālistu vidū gan politiskajā komunikācijā, gan biznesā pēdējo 3-5 gadu laikā.

 

Bet atgriežoties pie valsts vadītāju komunikācijas. Vai ir iespējams savādāk? Jā. Vai to ir iespējams izdarīt visaugstākajā, valsts vadītāju līmenī? Jā.

Divi nelieli piemēri no mūsu kaimiņiem.

Īsi pēc gadu mijas redzot šo klipu pirmo reizi un saprotot tikai nosaukumu ("100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi") bija skaidrs, ka tā ir lieliska kampaņa:

Vienkārši, cilvēciski, skaidrā igauņu valodā, bet slēpšanās aiz pārspīlēti inženierētām un "mediju treniņos" slīpētām PR konstrukcijām. Bez sava viedokļa uzspiešanas vai "informēšanas"; tā vietā iedvesmojot un rosinot cilvēkus domāt pašiem, formulēt savu viedokli un, ja ir vēlēšanās, līdzdarboties, izmanotojot sociālo tīklu dotās iespējas.

Savukārt pagājušā gada rudenī plašu pasaules mediju uzmanību piesaistīja izcilā un daudzšķautņainā "Inspired by Iceland" kampaņa, kuras viens no visvairāk apspriestajiem elementiem bija Īslandes prezidenta personiskais uzaicinājums valsts viesiem viesoties viņa mājās uz pankūku cepšanu. 

Abu uzrunu gadījumā ne mazāk svarīgi par to KAS tiek teiks ir tas, KĀ šī saruna tiek veidota. Pie tam abos gadījumos tieši ar "KĀ" daudz vairāk nekā ar "KAS" abas uzrunas parāda (nevis stāsta) par valsts vadītāju vīziju par savu valsti - par to, kādām, kādās vērtībās balstītām un kādā rīcībā veidotām tām būt.

Ne vēsts no sausas informēšanas vai cita veida vienvirziena komunikācijas (kas atbrīvo no atbildības, kā jau minēts ieraksta sākumā). Ne vēsts no ziloņkaula troņiem, no kuriem tiek runāts. Abas uzrunas šķiet esam daļa no cieņas pilnas sarunas ar valsts pilsoņiem (un arī valsts viesiem) kā ar līdzvērtīgiem sarunas biedriem. 

Un ja šāda veida komunikācija tiek veidota valsts vadītāju līmenī (un ideālajā gadījumā arī iespējami daudzu valsts institūtu un valsts uzņēmumu kvalitatīvā saziņā ar sabiedrību), tas uztur, iedesmo un rosina veidot cilvēcisku, kvalitatīvu, emocionālu un cieņas pilnu saziņu arī citās sfērās un pats galvenais - arī visu valsts iedzīvotāju ikdienā, visu valsts izaicinājumu risināšanā. 

 

---

p.s. Tiem, kas uzskata, ka šo prinicpu ievērošana ir gandrīz neiespējama svarīgā politiskā runā, aicinu izlasīt runu, ko Igaunijas prezidents Ilvess teicis vakar, valsts neatkarības dienā - tajā, neskatoties uz tās oficiālo raksturu, ir vairāk nekā daži divvirzienu komunikācijas piemēri, lai arī valstsvīra runa itkā ir vienvirziena komunikācijas instruments.  

(Auto)reklāma vai daļa no politiskās komunikācijas? Vai vienkārši uzdrīkstēšanās runāt par būtisko?

Arī šogad viens no pāris labākajiem Amerikas gada galvenās reklāmu parādes SuperBowl klipiem bija Chrysler "It's halftime, America" ar Clint Eastwood galvenajā lomā:

Ne tuvu ne tik jaudīgs un it visās niansēs brilijanti (neatkārtojami) izpildīts kā pagājušā gada "Imported from Detroit" ar Eminem (kuru toreiz burtiski pēc pirmās apskates iekļāvu savu visu laiku labāko TV klipu sarakstā un arī aprakstīju savā nu jau visu laiku apmeklētajā bloga ierakstā "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne"), tomēr ļoti atbilstošs šī brīža situācijai un atkal ļoti daudzslāņains.

Uzreiz pēc reklāmas, precīzāk jau pirmajās minūtēs pēc tās publikācijas, parādījās viedokļi un pieņēmumi, ka arī šogad tikai nomainot logo tā varētu būt politiskā reklāma; šajā gadījumā - Obamas kampaņa. Jo īpaši kontekstā ar "half-time", ko var interpretēt gan atteicībā uz spēli, gan uz eventuāli iespējamo otro prezidenta termiņu ievēlēšanas gadījumā. Viedokļus vislabāk, šķiet, apkopo NYTimes, rakstā "It's halftime, America". 

Republikāņi ar "Buša ministru Makjavellisma jautājumos" Karlu Rovu priekšgalā satraukušies ne pa jokam, ceļ jezgu, par ko var pārliecināties kaut vai šajā MSNBC 13 minūšu sižetā apmēram @4:40 (sižets veltīts tikai šīs konkrētās reklāmas skartajai tematikai!!!). 

Nepagāja ne diena, kad, reaģējot uz sociālo tīklu šo diskusiju pieņēmumiem, joks materializējas alternatīvā klipa "tautas" versijā.

Bet atgriežamies pie oriģinālā klipa, precīzāk pie pēdējo divu gadu klipu sērijas.

Chrysler ir viena no nedaudzajām kompānijām, kas mums atgādina, ka zīmoli nav tikai šauri ekonomiski instrumenti un viens no efektīvākajiem komunikācijas ceļiem ir veidot stratēģiski dziļas un daudzslāņainas kampaņas, tai skaitā tādas, kas balstās aktuālos valsts izaicinājumos vai pretrunās sabiedrībā. Alternatīvie ceļi - piesaistīt uzmanību ar "negaidītiem gājieniem" vai jokiem, veidot abstraktās asociācijās balstītas kampaņas vai mēģināt uzminēt, ko vēlās sadzirdēt skatītāju lielākā daļa un pielāgoties tam - ir tikai šķietami droši. 

Pirmā pieeja nav vienkārša - tai nepieciešama spēja skatīties pāri sava biznesa segmenta robežām un tūlītējiem ekonomiskiem ieguvumiem, spēja redzēt uzņēmuma un biznesa segmenta lomu sabiedrībā plašākā kontekstā. Vienlaikus tā paģēr arī augstu sociālās, politiskās un biznesa inteliģences līmeni gan marketinga komandas, gan uzņēmuma augstāko vadītāju līmenī, ciešu viņu iesaisti zīmola ideoloģijas izstrādē, uzturēšanā un attīstīšanā.

Tas nav ceļojums drošos ūdeņos, jo šādu ceļu uzsākot nav iespējams izpatikt visiem - kas vienam karsts, tas otram auksts; vienmēr būs kāds, kas būs pret vai interpretēs to negatīvi. Bet, ja darbs izpildīts profesionāli, vienaldzīgo nebūs un tas šajā informācijas pārpilnības laikā bieži ir vissvarīgākais; tur, kuri ir PAR un PRET var sākties saruna. 

Interesanti, kad šāda veida komunikāciju sagaidīsim Latvijā? Kurš būs pirmais? Šādu tēmu, šādu pretrunu vai izaicinājumu arī mūsu sabiedrībā šobrīd ir pat ļoti daudz. Un lai šādu komunikāciju stratēģiju realizētu nemaz nav vajadzīgs Super Bowl klipa budžets. 

--- 

Saistītie resursi blogā: 

1) "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne", 08/02/2011

2) "Chrysler reklāma no autoru skatu punkta", 12/04/2011

3) "Chrysler par vērtībām: "Good things come to those who work"", 29/06/2011

Mēs mīlam šo valsti. Krievijas versija.

Politiskās kampaņas vienmēr ir bijušas viens no viskoncentrētākajiem un inovatīvākajiem komerciālās komunikācijas žanriem. Skaidrojums ir vienkāršs: 

• izpārdošana, kas notiek vienā dienā, politiskā un komunikāciju stratēģija lielākoties ir fokusēta uz šo dienu; 
• komunikācija, t.sk. komerciālā, ir ļoti nozīmīga produkta sastāvdaļa, daļa no piedāvājuma; 
• iegādātais produkts pircējam būs jālieto vairāki gadi (un kuru nevar nodot atpakaļ, ja esi nopircis brāķi vai ja produkta izvēli noteikuši citi);
• liels komunikāciju elementu skaits, kuri jāintegrē vienotā vēstījumā;
• ļoti, ļoti augstas likmes - milzīgas investīcijas un ļoti daudz inovatīvu meklējumu.

Un lai arī politiskā marketinga atšķirības no produktu un pakalpojumu marketinga ir milzīgas - tāpēc visbiežāk pat citādi labas "klasiskās" reklāmas vai PR aģentūras (vismaz bez ciešas sadarbības ar klienta atslēgas komandu), labākajā gadījumā sasniedz viduvējus rezultātus - no politiskā mārketinga iespējams mācīties ļoti daudz un politiskajām kampaņām ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību.  

Parīt (svētdien) Krievijā vēlēšanas. Neskatoties uz to, ka arī šogad ārēji tā izskatās spēlē vienos vārtos, nav tik viennozīmīgi un no komunikāciju viedokļa ir visai daudz interesantu elementu. Iespējams, tie būtu kāda atsevišķa bloga ieraksta vērti.  

Tomēr ar vienu  šodienas atradumu tomēr nevaru nepadalīties: pilnīgi norobežojoties no politiskajiem spriedumiem un līdzības kādu mūsu pusē plaši zināmu politisko devīzi, tā tomēr ir profesionāla varas partijas polittehnologu atbilde galvenajam pārmetumam no konkurentu puses (precīzāk, zināmākajai, centrālajai pārmetumu metaforai, kas jau folklorizējusies). Tieša, manipulatīva, pat mazliet ciniska, ar lielu propogandas devu, bet profesionāla.

No otras puses, ikvienam pateiktam vārdam tomēr ir spēks. Jo īpaši politikā. 

 

Prezentācija DIENAS konferencē "Vai blogeri ir 5. vara?"

Pielikumā prezentācija, ko 20 minūšu laikā pieveicu DIENAS konferencē "Vai blogeri ir 5. vara?". 

Būtībā tā ir kompilācija no manu iepriekšējo "digitālo prezentāciju" galvenajām idejām. Pāris jaunos ideju aizmetņus, kuri radās domājot par šo tēmu, nepaguvu kvalitatīvi realizēt. Līdz ar ko divas stundas pirms sākuma nolēmu palikt pie klasiskām un pārbaudītām vērtībām. Iepriekšējās prezentācijas izvērstākā formā atrodamas gan mana bloga iepriekšējos ierakstos, gan manā Slideshare profilā. 

Kopumā pasākums bija pat ļoti izdevies. Kvalitatīvs, labi organizēts, dinamisks. Pilnas krēslu rindas un pārstāvētas dažādas "blogeru" paaudzes, dažādi viedokļi. Neliela DIENAS veidota fotogalerija šeit. 

Vienīgais, kamēr plaši bija pārstāvēti digitālās nozares līderi, mediji, politiķi, daudzas jo daudzas PR aģentūras (savās labākajās komandās) un klientu marketinga cilvēki, šķiet, nemanīju nevienu citu reklāmas vai mediju aģentūras pārstāvi ;). 

View more presentations from Zigurds Zakis.

p.s. Paldies Dienas bloga autoram ;) Aigaram Štokenbergam par būtiskas kļūdas labojumu manas prezentācijas nosaukumā! Biju kļūdījies par nieka ... mēnesi. Savā stilā. 

-----------------------------------------

Papildināts (17/04): DIENA.lv videoziņa par pasākumu (1 min)

Patiesība, kājām gaisā. Argentīnas prezidenta reklāma (2006).

Vakar, diskusijā par kādu kultūra projektu, Andris Akmentiņš atgādināja par šo nu jau trīs gadus veco, leģendāro reklāmu. 

Un, noskatījies vēlreiz, līdzīgi kā pirms divarpusgadiem, es joprojām apgalvoju, ka tā ir  viena no visu laiku labākajām video reklāmām un jo īpaši - viens no visu laiku labākajiem tekstu autora (copy writer) darbiem. Un viens no lielākajiem pārsteigumiem, ko reklāmas klips ir sagādājis man, ne tikai pirmo reizi skatoties. 

ASV vēlēšanu kampaņu videoklipu TOP 12 (2008)

Ir ASV prezidenta vēlēšanu diena, tāpēc nav sliktākais brīdis atskatīties uz komunikāciju kampaņām.

Vēlēšanu kampaņa, jo īpaši tik milzīgā un tehnoloģiski attīstītā valstī kā ASV, līdzās tās politiskajai, ekonomiskajai un ģeopolitiskajai ietekmei, ir arī pārbaudes laiks jauniem komunikāciju instrumentiem un jaunām stratēģijām. Likmes ir augstas, tāpēc investīcijas ir milzīgas, tiek izmantoti desmitiem inovatīvu instrumentu, tāpēc ļoti bieži prezidenta vēlēšanu kampaņas būtiski nosaka arī komunikāciju industrijas nākotni. Lai atceramies kaut vai Kenedija ievēlēšanu, kas iezīmēja TV laikmeta sākumu.

Ja 2004. gadā paralēli studijām Bostonā man bija iespēja sekot līdzi kampaņai ar 4-6 stundu nobīdi (weblapas, vakara ziņas un pirmie, negaidīti veiksmīgie Hovard Dean kampaņas eksperimenti ar blogiem un sociālajiem medijiem), tad šogad YouTube (anno 2005!) kombinācijā ar sociālājiem medijiem (blogi, Digg, Delicious, Twiter) un RSS deva vēl nebijušas iespējas ļoti vienkārši sekot līdzi jaunumiem komunikāciju kampaņās ar pusstundas vai stundas nobīdi no to publicēšanas brīža.

Jau no demokrātu un republikāņu kandidātu atlases procesa janvāra sākumā ik pa brīdim esmu atzīmējis interesantākos momentus kampaņās. Piedāvāju atskatu uz, manuprāt, veiksmīgākajiem vai šī gada kampaņas raksturojošākajiem video darbiem, ar pavisam nelielu komentāru par katru.

I. "Yes We Can", 2008. gada februāris.

Sākumā bija runa. Runa, ko Baraks Obama teica janvāra pirmajās dienās, pēc uzvaras New Hampshire priekšvēlēšanu cīņā par demokrātu nomināciju. Runa, kura iezīmēja viņa komunikācijas platfromu. Runa "Yes We Can".

Un pēc pāris nedēļām parādījās šis remikss. Leģenda vēsta, ka tā itkā bija mūziķu iniacitīva.

Lai nu kā, 9 mēnēšu laikā YouTube šis klips ir apskatīts vairāk nekā 11'240'000 reizes. Un kopā ar citām kopijām - gandrīz 20 miljoni reizes. Gada skatītākais vīrusu (viral) video pasaulē.

II. "3AM", 2008. gada martā

Hilarijas Klintones visnotaļ emocionālais klips ar metaforu par trijiem no rīta laikam bija iecerēts kā spilgtākais punkts viņas kampaņā. Taču tas ir kļuvis par vienu no parodētākajiem klipiem YouTube vēsturē. Un tas ne tikai radīja simtiem "radošu kopiju" YouTube, bet arī līdz pat pēdējām kampaņas dienām tika "citēts" arī Obamas un McCain kampaņās.

Un ko vērts ir mazais joks, kad Obama ziņojumu par viceprezidenta kandidāta izvēli pirmajiem žurnālistiem (itkā!) nosūtīja .... trijos no rīta :). Vai kaut vai bauma blogos par šo faktu.

III. "The Country I Love", 2008. gada jūnijs

Obama uzvarēja demokrātu cīņas. Un savu prezidenta vēlēšanu kampaņu uzsāka ar klipu, kura nosaukums man bija pārsteidzošs Deja Vu no 1998. gada .... "Valsts, kuru es mīlu". Vai varbūt "Es mīlu šo valsti"? Ne tik daudz pats klips, cik vēsturiskais konteksts liek man to ievietot topā.

IV. Tiešas negatīvās kampaņas par tēmām.

To bija simtiem un tūkstošiem un no abām pusēm. Un lai arī tā nu reiz nu ir kampaņas daļa, kurai negribu tērēt savu laiku, tomēr laikam jau tās ignorēt nedrīkst. Ja man ienāks prātā kāds labs, precīzs mazbudžeta klipa piemērs, to šeit pievienošu tuvāko dienu laikā, bet no esošajiem piemēriem nekas nešķiet izvēlēs vērts.

V. "Sarah Silverman and Great Schlep", 2008. gada septembris

Vēl viens vīrusu (viral) video fenomens, kurš radīja sajūsmas pilnas atsauksmes no profesionālajiem (reklāmas un komunikāciju) medijiem. Par uzdrīkstēšanos. Par fokusu. Par spēju pasmaidīt. Un galvenais - par patiesi radošu pieeju, izdomu un patiesumu.

VI. "Vote for Hope", 2008. gada septembris

Atkal muzikāls klips. Un vienlaikus - grafiskā dizaina meistardarbs.

VII. "Vote for Change", 2008. gada oktobris

Viens no simtiem un tūkstošiem mazbudžeta klipu. Viens no veiksmīgākajiem, manuprāt.

VIII. "Terry (Terrible) Tate" vs. Sarah Palin, 2008. gada oktobris

Jā, negatīvā kampaņa, bet spēlējot ar vēsturisku reklāmas vīrusu (viral) kampaņu. Klips "Reading is Fundamental" apskatāms šeit.

Otru klipu un vēsturisko kontekstu (Reebok kampaņu) iespējams apskatīt iepriekšējā ierakstā.

IX. "Wassup" atgiezšanās, 2008. gada oktobris

Un šis laikam ir oktobra nogales spilgtākais moments. Leģendārā Wassup četrinieka atgriezšanās.

Gan par klipa vēsturisko kontekstu, gan par klipa tapšanas aizkulisēm - iepriekšējos ierakstos. Vairāk nekā miljons apskates dienas laikā, gandrīz četri miljoni nedēļas laikā ir viens no visu laiku labākajiem vīrusu marketinga rādītājiem.

X. "The American Promise", 2008. gada oktobra nogale

Viens no kampaņas noslēguma emocionālajiem (un varētu teikt arī - inženierētajiem) klipiem, kas lielā mērā veidots uz demokrātu prezidenta kandidāta nominācijas pasākuma Denverā materiāliem. Bet, manuprāt, gana emocionāls un veiksmīgs savā žanrā.

XI. "Make History", 2008. gada oktobra pēdējās dienas

Vēl viens no pēdējo dienu emocionālajiem, pozitīvajiem klipiem. Vienkārši, emocionāli, skaidri. Savējiem.

XII. "American Stories. American Solutions", 2008. gada 29. oktobris

Oktobra pēdējās dienās vienlaikus daudzos nacionālājos un lokālajos TV kanālos tika rādīta un pēc pāris stundām YouTube parādījās 30 minūšu filma "American Stories. American Solutions", kas būtībā ir kompilācija no Obamas kampaņas apkopojošās runas, kombinācijā ar emocionāli, Holivudas stilā uzbūvētiem "stāstiem no dzīves".

---

Šāds nu būtu mans TOP 12. Šoreiz bez dziļākas analīzes un fokusējoties tikai uz video darbiem. Vēl mazliet vairāk infomācijas var meklēt 2008_US_Elections sadaļā. Iespējams kāds komentārs vai vērojumu apkopojums vēl sekos, jo kādu brīdi pēc vēlēšanu noslēgumu veidošu apkopojumu kolēģiem par šīs kampaņas konsekvencēm reklāmas un komunikāciju biznesam. Vai citiem vārdiem - mūsu darbam.

Bet uzreiz pēc tam pakāpeniski atgiezīšos sev pazīstamākos ūdeņos un pie pāris dziļurbumiem, kas tiešāk saistīti ar dažiem izaicinājumu pilniem klientu un potenciālo klientu uzdevumiem.

Arī "Whassup" komanda ir ierindā!!! (2008. gada versijā)

Neticami. Neticami, ko vēlēšanu sezona dara ar vīrusu ("viral") un partizānu ("gurerilla") industrijas leģendām un veterāniem. Viņi visi kā viens nolēmuši atgādināt par sevi. Jau rakstīju par Reebok Terry (Terrible) Tate atgiezšanos pagājušās nedēļas nogalē, sev raksturīgajā (uz efektivitāti, skaidru valodu orientētajā) stilā izrīkojoties ar republikāņu VP kandidāti. 

Vakar vai aizvakar YouTube vidē ir atrgiezušies leģendārās un iespējams pēdējas desmitgades veiksmīgākas alus kampaņas Whassup tēli. Un gluži kā pie brāļiem Dimā un viņa musketieriem - sižets risinās astoņus gadus vēlāk. Un jāteic, ka viņi to ir izdarījuši vēl spilgtāk par Terry :)

(N.B. Tiem, kas nav redzējuši 2000/2001 gada Bud klipus, varbūt pat ir vērts sākt ar tiem, mazliet zemāk šajā ierakstā)

Jaunā klipa popularitāte pārsteidz. Mazliet vairāk nekā vienas dienas laikā klipu noskatījušies jau vairāk nekā 1'000'000 YouTube lietotāji. 1 miljons - vienā dienā. Un tas ir visskatītākais video tīklā pēdējo 24h laikā un šķiet arī viens ar visātrāk augošo apmeklētību Interneta vēsturē. 

Pavisam neliela retrospekcija. Pirmais klips, "True", kas bija viens no Budwiser (precīzāk - amerikāņu versijas Bud) 2000. gada kampaņas stūrakmeņiem, burtiski vienas sezonas laikā kļuva par pop-kultūras fenomenu. Viena no pirmajām reklāmām, kas ceļoja pa tābrīža vēl tik lēnajiem dial-up pieslēgumiem. 

Nākošā gada pavasarī tā ieguva arī Kannu reklāmu festivāla "Grand Prix" un galvenās balvas vēl vairākos festivālos.  

Un vēl viens no klipiem, "Whassabi", škiet gadu vēlāk, guva ne mazāk plašu popularitāti un atzinību festivālos. 

Leģendārais Terry Tate ir atgriezies !!I

Nepietiek ar to, ka Baraku Obamu, demokrātu kanditātu, šodien ir atbalstījis republikānis, bijušais Buša administrācijas valsts sekretārs Colin Powel.

Pēdējo pāris dienu laikā aktīvā darbībā ir atgriezies arī leģendārais Terry (Terrible) Tate - ilggadējs Reebok vīruskampaņu (viral) galvenais varonis, viens no vīruskapmaņu (viral) žanra celmlaužiem jau tālajā 2002. gadā, miljonu Interneta lietotāju mīlulis un visādi citādi šarmanta un leģendāra personība. 

Vīrs, kurš spējis par 46% (!!!) paaugstināt ofisu darba ražīgumu (2002):

.    

cīnījies par kārtību futbola laukumā, un pat savās brīvdienās nav atteicis izpalīdzīgu roku tūrisma industrijai.  

Bet nu, pāris nedēļas pirms Amerikas prezidenta vēlēšanām, viņš ir atgriezies un sev tik ļoti raksturīgajā, uz rezultātu orientētajā stilā, ir iesaistījies aktīvajā politikā. Protams, partizānu marketinga redakcijā, kā jau tas pieklājas negatīvajai kampaņai. Un droši vien nav ne mazāko jautājumu, kurā pusē viņš ir.

"From Russia With Love" ceturtdien:

"Reading in Fundamental" aizvakar (piektdien):

Bet tik skaista un drosmīga negatīvā kampaņa ar tik "biezu" konteksta un zemtekstu slāni (kaut vai ņemot vērā Reebok kampaņu fenomenālo popularitāti YouTube pirmssākumos) sen nav redzēta. Un visticamāk būs vēl, jo atlikušajās divās nedēļās līdz vēlēšanām kļūs tikai karstāk un karstāk.

YouTube kanāla informācija gan ļauj domāt, ka šī aktivitāte ir gatavota jau kopš aprīļa, jo tieši tad ir reģistrēts oficiālais "Return of Terry Tate" kanāls. Ak jā. Un tas viss, šķiet, ir izdarīts no YouTube Lielbritānijas versijas. Droši vien - katram gadījumam :D

Rezēs, ko atbildēs republikāņi, viņu pusē pat pēc Karl Rove noiešanas no skatuves ir samērā jaudīgi polittehnologi. Pirms četriem gadiem visjaudīgākais bija pret John Kerry vērstais, ārkārtīgi vienkāršais klips ar vilkiem. 

Bet viss liecina, ka tuvākās pāris nedēļas būs ne tikai vēl aktīvāk jāpaseko līdzi pirmsvēlēšanu kampaņas aktivitātēm, bet arī jāmēģina atrast laiks, lai kautko padalītos ar šo nedēļu vērojumiem un arī dažu iepriekšējo mēnešu atradumiem un pārdomām. 

Bils pret Bilu (Geits pret Klintonu!) jeb DejaVu

Nu jau pāris nedēļas pasaules reklāmas komūna nebeidz vērtēt (un MAC komūna smaidīt par) jaunāko Microsoft mēģinājumu komunikāciju lauciņā - reklāmas klipu sēriju ar vienu no Amerikas vadošajiem komiķiem Džeriju Seinfeldu un kādu Bilu Geitsu galvenajās lomās.

Un jo īpaši tāpēc, ka aiz tās ir viena no mūsu laiku izcilākajām reklāmas aģentūrām pasaulē - Crispin Porter + Bogusky

Pirmā sērija kurpju veikalā bija ... funny, bet nekas īpašs. Un drīzāk pat neliela vilšanās.

Bet jaunākā, ko pamanīju šodien, jau ir kaut kas daudz interesantāks un uzmanības vērts.

Pirmkārt jau garums (4 minūtes 30 sekundes) liecina, ka tā ir domāta Internet videi. Otrkārt - atkāpšanās no mēģinājumiem stāstīt kautko par produktu vai kompāniju tieši. Tā vietā lieliski stāsti, kuriem galvenie varoņi tikai nemanot pieskaras, tā arī nepasakot līdz galam. Un beigu beigās daudzas atraktīvas epizodes un dialogi, vairāki lieliski mikroscēnu izpildījumi, gan no "aktieru", gan no režisoru viedokļa.

Bet nu galvenais. Klipa pirmās minūtes noslēgumā man pielavījās pilnīgs un neatvairāms (neaptverams) DejaVu. Un visu otro minūti tas viss šķita tik ļoti pazīstams - gan ainiņas, gan mūzika.

Un tad sekundes simtdaļā (Blink!) pēkšķi viss saslēdzās. Tas viss jau ir bijis. Citā izpildījumā, bet daudz, daudz, daudz patiesāk. Daudz pārsteidzošāk. Un daudz diziļāk. Un tajā brīdī pirms astoņiem gadiem, kad to pamanīju, tas šķita patiešām kautkas Outstanding.

Jā, tas klips, ko Bila Klintona komanda radīja, kad Klintons vadīja pēdējās dienas Baltajā Namā. Viena no izcilākajām politiskajām reklāmām jebkad. Manuprāt. Un tā tikai liecina par to, cik tālu Klintona komanda bja priekšā savam laikam.

Jo tie bija tikai platjoslas interneta laika pirmssākumi. Un viss, ko mēs tika labi zinām - BMW filmas, kas šķiet visradikālāk izmainīja reklāmu pēdējā desmitgadē - sekoja tikai pēc 2-3 gadiem.

Bet Microsoft kampaņa jāpavēro. Kaut vai dēļ CP+B. Un arī dēļ tā, ka jaunākais klips nedēļas laikā ir radījis milzu plūsmu ar jaunrades klipiem - parodijām par to un dažādām modifikācijām. Un tā ir viena no retajām drošajās zīmēm fragmentēto mediju laikmetā, ka kampaņai varētu būt kāda ietekme.

Obama: "Valsts, kuru es mīlu"

Pēc uzvaras demokrātu atlases cīņās Obama sācis kampaņas nākošo posmu. Un tās sākums ir neliels deja vu no 1998. gada: kampaņas galvenā ideja "The country I love". Valsts, kuru es mīlu. Vai varbūt "Es mīlu šo valsti"? :)

Tad jau vēros, kā tas attīstīsies :)