ZZ @ LV

Kā top prezentācija?

Tā kā esmu saņēmis pāris lūgumus klātienē un neklātienē padalīties ar to, kā top manas prezentācijas, gatavojot uzstāšanos par e-risinājumiem valsts pārvaldē Valsts Kancelejas un VARAM konferencei mazliet rūpīgāk pievērsu uzmanību procesam un rutīnām, daļu no kurām jau veicu automātiski un daudz nedomājot. 

 

Uzdevums

Šoreiz neko radikāli jaunu radīt nebija nepieciešams - organizatori lūdza sagatavot skatījumu uz konferences tēmu no komunikāciju stratēģiskās plānošanas skatu punkta un uzsvērt priekšnosacījumus efektīva digitālā risinājuma izveidei. Tātad no visai plašā materiālu, domu un līdzšinējo prezentāciju klāsta bija jāizveido auditorijai atbilstošs un interesants stāsts. 

Tomēr, tā kā atkārtošanās ir garlaicīga, katru gatavošanos es izmantoju kā iespēju atrast kādu jaunu ideju vai citu skatu punktu uz galveno jautājumu, (atkal) papētīt "uzdoto tēmu"  vai arī vienkārši sameklēt piemērus un ilustrācijas, kas būtu pievilcīgi attiecīgajai auditorijai. Tādējādi paplašinās arī piemēru bāze.

 

Pirmais solis. Piezīmes.

Līdzko es esmu piekritis veidot kādu prezentāciju vai rakstu, es izveidoju vietu, kur apkopošu piezīmes un ar prezentācijas tēmu saistītos atradumus. Izveidoju tādu pat tad, ja zinu, ka piezīmju nebūs daudz - šādas sadaļas izveide kā minimums tas padara šo uzdevumu redzamu galveno tuvākā laika uzdevumu sarakstā.  

Līdzās tam gatavošanās laiks vienmēr ir ierobežots un jaunas idejas vai jauni piemēri stāstāmajam rodas ne tikai tieši strādājot pie konkrētā uzdevuma, bet arī meklējot risinājumus citiem uzdevumiem vai vienkārši lasot kādu grāmatu vai rakstu. Savlaicīgi izveidota vieta domu un atradumu apkopojumam, sagatvošanās agrīnajās stadijās visbiežāk visai nesistemātiskam, rada vērtīgu materiālu aktīvās gatavošanas posmam, kas parasti ir pēdējās dienās pirms uzstāšanās. 

Piezīmes visbiežāk apkopoju digitāli. Ja vēl pavisam nesen izmantoju Google dokumentus, tad pēdējā pusgada laikā par galveno piezīmju apkopšanas vietu kļuvusi Evernote, kur krājas gan piezīmes un atradumi par 8-9 galvenajām mani interesējošajām profesionālajām tēmām, gan piezīmes par vairākām nākotnes projektu idejām un aktuālajiem projektiem, gan par intersatāko no izlasītā un tīklā atrastā. 

Pēdējā mēneša laikā arvien aktīvāk izmantoju iespēju rakstīt planšetdatorā pa tiešo. Šādi izskatījās elektroniskās piezīmju lapiņas, pirms ķēros pie augstākminētās prezentācijas izveides (pusotru-divas dienas pirms konferences). 

Otrais solis. A4 plāns. Detalizēts.

Dienā (vakarā, naktī), kad ķeros pie prezentācijas, pirmo stundu vai pat vairāk veltu detalizēta plāna izstrādei. Šo posmu vienmēr veicu uz papīra, izmantojot baltu A4 formāta lapu un pakāpeniski būvējot stāsta struktūru. Ja kaut kas neveidojas tā, kā vajag - tiek ņemta jauna lapa un ķeros pie pārrakstīšanas un labošanas. 

Ja plānotais laiks intensīvai, piesātinātai prezentācijai ir ne vairāk par 30-40 minūtes, tās detalizētam tās plānam, galvenās idejas un struktūru ieskaitot, jāiekļaujas vienā A4 formāta lapā. Ja prezentācija ir garāka un/vai ja tajā ir vairāki atsevišķi nodalāmi bloki, reizēm strādāju arī ar A6 formāta lapiņām, uz katras veidojot vienu apakštēmu. Tas ļauj katru bloku apdomāt, mainīt un rediģēt atsevišķi un arī pārraudzīt prezentācijas kopējo uzbūvi (arhitektūru).

Tikai tad, kas plāns ir gatavs, ķeros pie prezentācijas veidošanas datorā. Šādi izskatījās A4 lapa pirms ķēros pie nākošā posma. Pēdējais (šķiet, trešais vai ceturtais) variants gatavojot augstākminēto prezentāciju.  

Trešais solis. Realizācija.

Kad plāns gatavs, ķeros pie darba ar Keynote. Šeit mijas gan tehnisks darbs (esošo slaidu uzlabošana, jaunas informācijas un ilustrāciju meklēšana) mijās ar radošo (jaunu slaidu izstrāde - loģika, akcenti, dizains; piemēri un to interpretācija). Laiku pa laikam tā ir arī prezentācijas kopējās loģikas pārbaude, minūtes vai pāris minūšu laiku izejot cauri visiem jau gatavotajiem slaidiem.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem darbā ar datoru ir ir pieturēties pie sākotnējā plāna, jo idejas turpina rasties arī šajā stadijā, jo īpaši izskatot agrāk gatavotas prezentācijas jau gatavu slaidu meklējumos un atrodot jaunas, piemirstas idejas. Ja ļaujas tām, ne tikai prezentācijas gatavošana var ievilkties, bet arī visai ātri iespējams zaudēt kopējo fokusu un pāriet samērā neefektīvā darbošanās režīmā. Tomēr arī šīs idejas ir svarīgi piezīmēt kopējā sarakstā. Var noderēt. 

Pie galīgās noformēšanas (visas prezentācijas kopējā vizuālā konsekvence, pārejas starp slaidiem) un pie darba ar prezentācijas iekļaušanos laika plānā ķeros tikai tad, kad tā šķiet jau esam par 90% gatava. Šajā posmā visbiežāk parādās vajadzība pēc būtiska saīsinājuma, jo sakāmā visbiežāk ir vairāk nekā atvēlētā laika. 

 

Gala rezultāts.

Prezentācijas gala variantu īsi pirms prezentācijas vai tūlīt pēc tās vienmēr saglabāju *.pdf formātā. Tādējādi pēdējo astoņu gadu laikā visas nozīmīgākas prezentācijas ir saglabātas to "oriģinālajā" variantā. Pat tad, ja vienā otrā no Keynote vai PowerPoint oriģinālajiem failiem pēc tam ir veiktas izmaiņas, tās pieejamas tieši tādas, kādas bija prezentējot. 

Ja prezentācija ir paredzēta publicēšanai, to īsi pirms prezentācijas vai uzreiz pēc iekopēju Slideshare un visbiežāk arī blogā, bet ja šaurākai auditorijai - izmantoju Slideshare ar ierobežoto pieeju vai Dropbox. 

Konkrētās prezentācijas gala rezultātu iespējams aplūkot un salīdzināt ar piezimēm iespējams šeit "Digitālie risinājumi valsts pārvaldē: KĀ > KO", bet struktūras vizualizāciju - šī ieraksta sākumā.

Nomaļus stāvoša vērotāja piezīmes par radošo komunikāciju nozari un marketinga komunikācijām Latvijā 2011./2012. gadu mijā

photo: via eyrephotographyaustralia

 

Pāris dienas pirms jaunā gada “Dienas Bizness” lūdza mani padalīties ar vērtējumu par 2011. gadu Latvijas komunikācijā, reklāmā, radošajās nozarēs un klientu-aģentūru attiecībās, kā arī izteikt prognozes par to, kādas varētu būt konsekvences un galvenās attīstības 2012. gadā.

Daži no komentāriem tika iekļauti pagājušās nedēļas rakstā “Laimi lejam digitāli” (DB, 4/01/2012, 11. lpp), bet pārdomu procesā radušos domu bija vairāk par prasīto. Apkopoju un neaudz attīstīju piezīmes un nododu tās jūsu vērtējumam.

 

2011: Gads kā gads.

(1)

Pēc 2011. gada, šķiet, pat lielākajiem skeptiķiem vairs nav šaubu, ka digitālās platformas un to radītās iespējas ir ienākušas mūsu ikdienā un ekonomikā uz palikšanu, bet lielākajiem optimistiem - ka tās nav un nebūs burvju nūjiņa, kas viegli un lēti atrisinās visus komunikāciju un marketinga izaicinājums. Skaidrs arī tas, ka jauno iespēju efektīva izmantošana prasa pieeju, kas ir būtiski atšķirīga no masu mediju laikmeta diktētajiem marketinga un komunikāciju pamatprincipiem. Izmaiņu un meklējumu gads. 

(2)

Ir norimusi pārspīlētā apsēstība ar sociālajiem tīkliem. Kā jau bija prognozējams, no skatuves ir pazuduši vai pieklusuši pašpasludinātie “jauno mediju speciālisti”, ir mazinājušās spekulācijas ar “jaunumu”, svešvārdiem un virspusējiem tehniskajiem trikiem. Ir sākusies normāla specializācija, piedāvājumu kvalitatīva attīstība un paplašināšana, kā arī daudz vairāk uzmanības ir ticis veltīts visu komunikāciju instrumentu, mediju un platformu (t.sk. interaktīvo) sabalansētai un efektīvai izmanotošanai, centrā liekot ideju, nevis piegādes veidu.

(3)

Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ikdienā sekojot komunikācijai Latvijā jāatzīst, ka ir noticis visai dramatiskais komerciālās komunikāciju kvalitātes kritums it visos atspektos. Virsotne visam bija intervija ar iespējams Latvijas reklāmas vēsturē absurdāko nosaukumu: “Neinteresanta reklāma mēdz iedarboties ļoti labi”. Kur nu vēl tālāk.

Labi darbi joprojām ir, tomēr arvien retāk izdodas sastapt ļoti labus un izcilus. Vienlaikus pieaudzis virspusēju un neprofesionāli izpildītu darbu īpatsvars. Arī no lieliem un ļoti lieliem reklāmdevējiem. Klišejas. Klaji kopētas pieejas. Pusducis ziņu vienā klipā, maketā vai vides reklāmā. Paviršības izpildījuma niansēs un pēcapstrādē.  

To nevar attaisnot tikai ar krīzi, mazajiem budžetiem vai vajadzību pārdot “tūlīt un uzreiz”, “tagad vai nekad” -  šīm izmaiņām pamatā rādās esam gan profesionalitātes un prasīguma kritums abās ierakumu pusēs (klienti un izpildītāji), gan (jo īpaši) pārlieku liela gatavība uz kompromisiem šķietamo īstermiņa ieguvumu vai formāli izpildīta uzdevuma (ķeksīša) vārdā. Samierināšanās ar virspusēju pieeju un viduvēju rezultātu. Prasības paveikt darbu par neadekvātu budžetu neieklausoties argumentos no vienas puses un gatavība to darīt necīnoties par atbilstošu investīciju vai arī nepiedāvājot alternatīvus risinājumus no otras. Šādu stāstu pēdējo mēnešo sarunās ir daudz. No abām (visām) pusēm. 

(4)

Priecē attīstība un tendences kā dizaina, tā digitālo kompāniju vidē. Jo īpaši tas, kā 2011. gada laikā ir aktivizējusies virzība no no individuālas amatniecības un free-lance-ošanas uz kvalitatīvu domubiedru grupu, radošo darbnīcu vai nelielu aģentūru modeli, saglabājot neatkarību. Tieši pagājušā gada laikā ir sākušas veidoties vai pat nostiprinājušās vairāk nekā dažas apvienības, vairākas - ar skaidru vīziju par savu arodu un gana augsti uzstādītu vērtību un prasību latiņu. Kopā-darbošanās, sadarbība, kā arī sava ceļa meklējumi saglabājot neatkarību ir nozīmīgs attīstības katalizators nozarei kopumā.

 

2012: Konsekvences, iespējas un varbūtējās attīstības.
Tikai un vienīgi hipotēzes, nelielā “wishful thinking” mērcē.

(1)

“Masu mediju” relatīvais īpatsvars gan mūsu ikdienā, gan komerciālajā komunikācijā, gan reklāmas nozares ekonomikā turpinās samazināties arī nākošgad. Pieaugs tiešas un nepastarpinātas komunikācijas loma, pieaugs pieprasījums pēc spējas integrēt kampaņās un ikdienas attiecību uzturēšanas darbā arvien plašāku komunikāciju kompetenču un instrumentu loku, pieaugs kvalitatīva satura nozīme ārpus klasiskās "mediju" vides.

(2)

Gan klienti, gan radošās apvienības būs spiesti meklēt un kaujas apstākļos (ikdienas darbā) pārbaudīt jaunas pieejas. Apzināta, atbildīga un mērķtiecīga eksperimentēšana, kā arī daudz ciešāka un konstruktīvāka sadarbība starp klienta lēmumpieņēmējiem (t.sk. augstākā līmeņa vadītājiem) un radošajiem uzņēmumiem šajā procesā būs viens no nozīmīgākajiem veiksmes faktoriem.

(3)

Komunikāciju darbā starpība starp “viduvēju” (sauktu arī par “labu”) un “izcilu” (“ļoti labu”) darbu ietekmi uz biznesa rezultātiem ir milzīga. No vairākām pēdējo mēnešu sarunām ar biznesa un marketinga redzamās un neredzamās frontes dalībniekiem ir pazīmes, ka, pēc 2 - 3 “tūlītējo rezultātu” gadiem, klientu pusē notiek komunikāciju lomas pārvērtēšana un pakāpeniski meklējumi atpakaļceļam uz kvalitatīvu, idejās un patērētājā dziļākā izpratnē (vs. piegādes kanālu piedāvājumā) balstīta piedāvājuma meklējumiem.

(4)

Neizbēgami palielināsies vajadzība pēc komerciālās komunikācijas pamatvērtībām - pēc spilgta, oriģināla, drosmīga, visbiežāk pat apzināti polarizējoša, visos aspektos kvalitatīvi izpildīta radošā darba, kas ir atbilstošs (relevant) zīmolam, produktam vai pakalpojumam un ir balstīts trāpīgās stratēģiskajās atziņās (insights) par patērētāju vajadzībām un vēlmēm, dinamiku dažādās grupās un izmaiņām sabiedrībā kopumā. Liels izaicinājums mazā tirgū būs stāstniecības ("storytelling") attīstība saistīto platformu/mediju vidē, kur katra platfroma uzņemas daļu slodzes un veic citu lomu stāsta "piegādāšanā" un kopējās ainas veidošanā. 

(5)

Tupināsies decentralizācija aģentūru vidē. Turpinās pieaugt un paplašināties mazo un vidējo, no lielajām aģentūru grupām un hoding-kompānijām neatkarīgo komunikāciju, digitālo un dizaina kompāniju kompetences, profesionalitāte un tādējādi arī loma. Ja tām izdosies saglabāt profesionālo izaugsmi, neiecietību pret kompromisiem un neatkarību, pavisam drīz ir cerības sagaidīt nevienu vien spēcīgu radošo uzņēmumu, kuru biznesa modeļa pamatā būs profesionalitāte un augsti standarti un kur īpašnieku peļņa būs nozīmīgs, bet ne primārais to attīstības un izaugsmes dzinējs.

(6)

Cerams pakāpeniski atsāksies atgiešanās pie profesionalitātes un aroda prasmēm it visos aspektos - no stratēģiskā un radošā darba radošajos uzņēmumos, mazos un lielos, līdz būtiskam prasību pieaugumam pret visu līmeņu marketinga speciālistu kvalifikāciju uzņēmumos.

Jaunā situācija neizbēgami paģēr to, ka arvien lielāka daļa komunikāciju aktivitāšu tik koordinēta no uzņēmumiem, vienlaikus paplašināsies sadarbības partneru loks un daudzveidība. Līdz ar ko ar koordinēšanu vien būs par maz; būs jāprot dod jo dažādi uzdevumi, izvērtēt darbs no dažādiem aspektiem un kopīgi uzlabot to. Ir jāturpina apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, profesionāli pilnveidoties un iegūtās atziņās pārbaudīt dzīvē, ciešā sadarbībā ar dažādu kompenču pārstāvjiem, ieklausoties vienam otrā un kritiski (ne kritizējoši) izvērtējot ikvienas darbības rezultātu.  

(7)

Pagaidām Latvijas tirgū vēl ir visai maz kampaņu, kuras, līdzās komerciālo mērķu sasniegšanai, atbalsta vērtības radīšanu plašākai sabiedrībai vai grupām, uzrunā aktuālās problēmas sabiedrībā, pretrunas un izaicinājumus mūsu dzīvēs. Izaicinājumu un pretrunu ir daudz, ikvienā biznesa segmentā iespējams atrast veidu, kā darot savu darbu mainīt lietas uz labu arī visapkārt vai arī kā rosināt līdzdalību to risināšanā. Tieši šādos, lielu sociālo, ekonomisko vai kultūras izmaiņu brīžos savu uzvaras gājienu sākuši jo daudzi pasaulē vērtīgākie zīmoli.

Visticamāk kaut kur tieši šeit - krustpunktos starp komunikāciju, spilgtu radošu darbu, izmaiņām ekonomikā un biznesa modeļos, strauji mainīgo kultūras vidi, izaicinājumiem sabiedrībā kopumā un cilvēku individuālajām vajadzībām - ir atrodamas komunikāciju un radošo nozaru un uzņēmumu marketinga nākošā gada lielākās iespējas. Tai skaitā aŗi aģentūru un radošo apvienību lielākā iespēja līdzās tālākai profesionālai izaugsmei - atrast, parādīt vai radīt jaunas, no abstraktas vienvirzienu masu komunikācijas mazāk atkarīgas iespējas lielu un mazu uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, pārliecināt viņus un palīdzēt tās realizēt.