ZZ @ LV

Izcila diriģenta loma kolektīvā radošajā procesā

Līdz ar TED konferences izplešanos pa pasauli, piedāvāto epizošu apjoms (nezaudējot kvalitāti!) aug tik strauji, ka grūti izsekot līdzi un noskatīties pat daļu no jaunumiem. Un ar apskaužamu biežumu parādās epizodes, kuras ir ne mazāk kā izcilas. 

Vienu no tādām, komponista un diriģenta Itay Talgam divdesmit minūšu uzstāšanos, šodien, pēc nedēļas pārtraukuma, ar iepriekšējām piezīmēm līdzās un zīmuli rokā, noskatījos nu arī trešo un arī ceturto reizi. Un uz piezīmēm uzklājās vēl viens kultūrslānis. Bet būs jāskatās vēl kādu reizi. 

Ikvienā mērķtiecīgā radošajā procesā un ikvienas radošas grupas vadītāja lomā - neatkarīgi no tā, vai tu būtu radošais direktors, stratēģiskais plānotājs, dizaina grupas līderis vai vienkārši "reklāmas cilvēks no galvas līdz kājām un pēc visas savas būtības" - mūsu uzdevums ir panākt iespējami veiksmīgu vairāk cilvēku kopdarbību. Tieši tāpēc vienmēr ir interesanti paskatīties uz citu profesiju darbu - no radošām līdz dziļi analītiskām, nesmādējot ne mūziku, ne militārās "zinātnes". 

Šajā gadījumā skatījums no simfoniskā orķestra diriģenta un izcila stāstnieka skatu punkta, vērojot sešu izcilu, pāri savam laikam stāvošu diriģentu darba stilu. 

Sony Soundville (papildināta - Seyðisfjörður, Sigur Ros)

"First there was color. Now comes sound". Creativity Online, 30/09/2009

(oriģnālo HQ klipu ap 18:15 Sony jau no YouTube izņēmuši, nākas izlīdzēties ar kopiju)

-------  papildināts 18:30 --------

"The starting point was to show passion for sound above all—to create a pure sound experience. We also shot five product films to back that up, but it was mainly about Sony's love for sound."

Lasu interviju ar vienu no šīs idejas autoriem un skatos "Behind the Work" filmiņu un tagad sāku nojaust, kāpēc no šīs filmiņas nāk tāāāāda pozitīvā enerģija. 

Pirmkārt, tā ir Islande. Un otrkārt - tas viss ir noticis pa īstam. Tas nav kautkas "fake" vai mākslīgi radīts, tikai lai nofilmētu klipu. Viņi patiešām ir uz vairākām dienām šo nelielo Islandes ciematiņu, Seyðisfjörður, pārvērtuši par reālu "Soundville". Kā apliecinājums tam arī kāds ducis ar bildēm, ko iespējams atrast Flickr uz atslēgas vārdu "Soundville" un vairāk nekā 2'340 attēli ar atslēgas vārdu Seyðisfjördur

Ak jā, un, protams, kā to varēja nesajust - projektā ir līdzdarbojusies arī daļa no Sigur Ros komandas. 

"Every morning I had to choose a track to wake people up. . .not just people but a whole village."

Intervija vēl 7 dienas būs atrodama "Creativity-Online", bet "Behind the Work" filmiņu no tās nepacietīgākiem skatītājiem (un cerībā, ka tā darbosies vairāk nekā 7 dienas) pievienoju: 

Auditorja kā ksilofons. Bobby McFerrin.

Nezinu, vai te maz ir iespējams jebkāds komentārs. Kosmoss. Ja man būtu jāsaka tosts, tas būtu par mūziku, kas ir pāri kultūrām un par cilvēka spējām, kas vēl joprojām ir neierobežotas. 

Un ja nu šķiet, ka tas nav pārspējams, tad te vēl viens .... 

... un vēl viens no tās pašas konferences, kas gan ...  rādās esam pirmais no pieciem: 

Gunārs Rozenbergs. Laura. 1979

Vakar (10/05/2009) uz citiem džeza, improvizācijas un orķestrēšanas laukiem pārcēlies ģeniālais (jā, cik nu man zināms, tieši ģeniālais) latviešu džeza, trompetes un aranžēšanas Lielmeistars - Gunārs Rozenbergs. 

Nu jau trešo reizi klausos viņa "Lauru" - iespējams visu laiku labāko latviešu džeza plati. Vakar, tikai vakar, iegādājos to no DoReMi.lv - pirms tam pat nezināju, ka tā ir izdota CD formātā.  

Klausos, un nebeidzu brīnīties, cik mūsdienīgi un cik ļoti pāri savam laikam tā skan. Pat īsti neticās, ka kautas TĀDS bija iespējams TAJĀ laikā. 

Jāteic gan, ka pirms 25 gadiem esmu to klausījies samērā bieži - 1983. gada maijā tā man tika uzdāvināta Bērnu Mūzikas skolas izlaidumā. Lai arī tajā laikā tā šķita tik ļoti sarežģīta un grūti saprotama, iespējams, tieši tā (līdzīgi kā tā laika Latvijas Radio džeza raidījumi) bija tie, kas mani lēnām un pamazām virzīja uz ievilkšanos džeza maģijā. 

Playing for Change - daudz vairāk nekā tikai pozitīvisma pārpilns mūzikas projekts

Pirms gada bija izcils Oasis projekts - ar ielu muzikantu iesaistīšanu. Ne tikai Oasis jaunā albūma prezentācija, bet arī projekts, kura uzdevums bija mainīt priekšstatu par Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmu (Grand Prix ieguvējs šī gada festivālā). Un pirms pāris nedēļām - tik plaši apspriestā projekta YouTube "Internet simfonija" publikācija - vienu no pirmajiem šāda mēroga kolektīvi, dažādās pasaules malās ieskaņotajiem darbiem.   

Bet tas, ko šodien uzgāju caur jki Twittera ziņu (un viņa iesūtīto saiti), pozitīvisma ziņā pārspēj abus iepriekšējos. 

Pirmā dziesma, ar kuru šis projekts ir sācies: 

Pilnīgi nezināmi vai mazpazīstami muzikanti no visas pasaules, lielākoties ielu muzikanti, pateicoties mobilai ierakstu studijai - pāris portatīvajiem datoriem, mikrofoniem un pavisam minimālam palīglīdzekļu komplektam - apvienojušies atraktīvā projektā. 

Vairāk par šo projektu viņu jaunajā (atjaunotajā) mājās lapā.

Jā stilistiski tas ir salīdzināms ar pa pasauli ceļojošā Matt projektu - vienu no YouTube skatītājkajiem video. Bet šajā gadījumā man tas ir ļoti spilgta ilustrācija divām ļoti nozīmīgām izmaiņām, ko nes digitālo tehnoloģiju un radošo "darbarīku" izplatība un pieejamība - jo īpaši saistībā ar radošo un radīšanas pasauli. 

Pirmkārt šis projekts vēlreiz parāda to, cik strauji un cik nepiespiesti viegli attīstās iespējas radīt un radoši izpausties. Neatkarīgi no vietas, kur tu atrodies. Attālums nav šķērslis. Neatkarīgi no līdzekļiem. Darbarīki izpausmei (tools!) ir pieejami ikvienam. Masu radošās izpausmes laikmets. 

Otrkārt tas ir vēl viens piemērs "kolektīvai" radīšanas iespējai - projektiem, kuros (lielā mērā pateicoties tehnoloģiju radītajām iespējām) ir iespēja iesaistīties daudz un dažādiem dalībniekiem, no visas pasaules, tādējādi šos projektus padarot daudz "bagātākus", "krāsainākus", "dauzveidīgākus". 

Bet atgriežoties pie projekta - kā izrādās, tie ir nevis tikai vairāki atrauti muzikāli gabaliņi, bet arī 2007. gadā radīta dokumentālā filma "Playing for Change: Peace Through Music", kas stāsta par mazpazīstamiem, lielākoties ielu muzikantiem visā pasaulē un par mūzikas vienojošo spēku. Tās pasaules pirmizrāde bijusi pagājušā gada pavavsarī, Tribeca filmu festivālā. 

Un vienlaikus tā ir arī plašāka kustība (vai kā viņi paši saka - multimediju kustība) "Play for Change", kuras mērķis iedvesmot, vienot dažādas mākslas un mūzikas skolas visā pasaulē, kā arī palīdzēt muzikantiem un mūzikas skolā visā pasaulē. 

Ne velti nākošajā klipā parādās arī neviens cits, kā ..... kurš gan cits, ja ne viņš ;) .... Bono (U2): 

Noslēdzot, manuprāt, šīs stāsts (līdzīgi kā Oasis, YouTube simfonijas vai Obamas stāsti), ir vēl viens piemērs tam, ka sociālo mediju*** pieaugošas ietekmes laikā visliekākais spēks ir nevis kampaņām, bet kustībām. 

Kampaņas jau no militārās stratēģijas laikiem ir taktisks instruments mērķu sasniegšana, kas kautkādā ziņā tiek radīta ar spēka pielikšanu. Kustība rodas tad, ja ir ideja (līderis, domubiedru grupa), kas aizrauj cilvēkus, kas vieno ar saviem mērķiem un jo īpaši - ar vērtībām, ko tā pārstāv un pierāda dzīvē. Ja izdodas radīt kustību - tādu, kas ar labu, pārdomātu ideju un svarīga/nozīmīga sabiedrībai vai tās grupai, kampaņas to klasiskā izpratnē reizēm pat nav vajadzīgas. Vai arī - tās aug dabīgi. 

----- 

*** p.s. Uzrakstīju "sociālo mediju ... laikā" un atkal domāju - kāpēc mediju? Sociālie tīkli taču nav mediji, pēc būtības nav. Varbūt "sociālās platformas"? Tie "sociālie mediji" ir tik pat šķībi-greizs apgalvojums kā "jauno mediju speciālisti" dot-com buma laikā (1999-2001) :) 

---

pirmavots (man): www.twitter.com/jki

The Sound Poets @ web 2.0

Ik-vakara LV blogu apskatē pie onkulis.com uzdūros ziņai par The Sound Poets šī mēneša elbumu. Varētu būt LV poproka nākošais vērā ņemamais vārds. Profesionāli un interesanti, lai arī nepavisam neesmu šī stila piekrītējs. Bet ar Viļumu+Buiķi apakšā (@rhythm) viņi varētu būs jaudīgāki un varbūt pat krietni smagāki par albūmā dzirdamo. Jo īpaši uz lielajām skatuvēm. 

Bet tas, kam ir vērts pievērst uzmanību - albūms ir sakarīgi un izturēti pasniegts web 2.0 vidē. 

Vismaz spriežot pēc intervijas, līdzās gaumīgai mājas lapai, kurā albumu var klausīties, neatņemamajiem myspace un YouTube kanāliem (kurā jau izmanotots jaunais 16:9 formāts, kuru YouTube ieviesa, šķiet, pirms nedēļām trijām), un gan jau arī draugiem un facebook, ir izveidoti arī profili  last.fm un pat twitter (pēdējais gan ne pārāk aktīvs, pēdējais ieraksts ir tikai pāris dienas pēc izdošanas). Un "uz sejas" (kr. val) ir arī aktīva sadarbība ar blogeriem albuma veicināšanā, pat 3 nedēļas pēc pieteikuma. Tas priecē. 

Nav jau tā, ka tas būtu kautkas jauns un ka viņi būtu pirmie, bet šāda pieeja no paša sākuma ir atzīstama. Līdz šim tikai mazliet biju papētījis Radiohead un Oasis pēdējās aktivitātes, mazāk Latvijas grupas. Bet šis laikam ir viens no pirmajiem LV albumiem, par kuru uzzinu no blogiem, nevis no portāliem vai avīzēm. Tāpēc vien žetons. 

p.s. par to Oasis case bija daudz vairāk materiālu - pēc ielu muzikantu un bezpajumtnieku izmantošanas NYC metro un ielās sekoja vēl pāris soļi, tos kautkad vajadzēs apkopot ;) 

ELPA (varbūt mazliet personiska atkāpe)

80to gadu pirmajā trešdaļā LV (rok/pop/estrādes/vieglajā) mūzikā bija divi tīrradņi, kas stāvējā ārpus laika un jebkādiem priekšrakstiem. 

Dzeltenie Pastnieki ar saviem pirmajiem, Madonas rajona kultūras namā pa naktīm ieraktītajiem, izdomas pārpilnajiem lenšu elbūmiem (un toreiz pat ar Robertu Gobziņu pamatsastāvā, nerunājot nemaz par izcilo kvartetu), kas (ieraksti) un kuri (Ingus & Co) vēl šobrīd nav zaudējuši ne kapeiku no sava šarma un izcilības. 

Otri bija jauno rokmūzikas maksimālistu elki, harmoniju maiņām pārbagātie Daugavpils ELPA - iespējams viena no vissavdabīgākajām LV rokgrupām jebkad. Vismaz tā šķita toreiz. 

Bet ar mazliet apzinātu sarežģītību, harmoniju pārbagātību un (tā brīža pieredzei) muzikāli intelektuālu izsmalcinātību tā padomju laika nogalē tas bija kautkas mazliet nereāls. Arī īpaši tāpēc, ka no tikai 90km attālumā esošās Daugavpils mūzikas vidusskolas, nevis no lielās gana tālās Rīgas vai no Latvijas otrā pusē esošās Liepājas. 

Kā izrādās, ELPA pēc 14 gadu pāraukuma startēs rīt Bildēs. 

Patiess prieks, ka Tija ir dabūjusi to gatavu. Ja nu kāds tur būs - pievērsiet uzmanību. Bet es no solījumiem sameklēt viņu tā laika ierakstus ķeršos pie darbiem un meklējumiem. 

p.s. Un nu jau ir ienākuši pirmie pieteikumi palīdzēt. Ar ierakstiem. 

A capella

Šodien (8/11/2008) apskatītākais klips YouTube - vienpersoniski radīts četrbalsīgs a capella meistarstiķis - veltījums komponistam un vairāku leģendāru Holivudas filmu mūzikas autoram John Williams (mūzika filmām Star Wars, Superman, Indiana Jones, Jurasic Park, Harry Potter u.c.). 

 

Spriežot pēc statistikas 75% no 1'200'000 klipa apskatēm notikušas pēdējo 24h laikā, pēc klipa iekļūšanas YouTube "Featured videos" sarakstā. Topi strādā. 

N.B. klipu blogā ievietoju High Resolution kvalitātē, uz ko rosina arī klipa autors. Patiešām arī skaņa ir būtiski labāka - tam līdz šim nebiju pievērsis uzmanību. 

Jauns albūms NYC ielās

Pārsteidzoši vienkārši un negaidīti. Grupa The Oasis kā vienu no jaunā albūma pieteikuma kampaņas elementiem izmano Ņujorkas ielu muzikantus, kuri apguvuši jaunās dziesmas.