Seko tikai jaunās vizualizācijas. Iepriekšējā rakstā aprakstītie vērojumi un secinājumi vēl joprojām ir aktuāli.
1. Kopējā tirgus apjoma dinamika
2. Internet "mediju" daļa kopējā apjomā
(N.B. tikai uzskaitītie apjomi! - reālais tirgus apjoms un īpatsvars noteikti ievērojami lielāks, nekā LRA aprēķinātais)
3. Mediju tirgus relatīvais sadalījums
4. Tirgus relatīvais sadalījums, ietverot neuzskaitītās investīcijas digitālajās platformās:
Un, līdzīgi kā pagājušgad, veicu arī statistiski ne gluži korekto datu interpretāciju, Internet tirgus apjomu palielinot divas reizes (balstoties uz pieņēmumu, ka līdz ar "uzskaitāmo" interent reklāmu daļu, nozīmīga daļa no uzņēmumu investīcijām digitālajās platformās netiek novirzīti medijiem, uz kuru datiem ir veidots LRA mediju tirgus apjoms).
Pēc tā kopējā aina izskatās šāda (mazliet ticamāka):
Lai lineārā televīzija un ar to saistītais, klasiskais video (filma, t.sk. reklāmfilma) ir un vienmēr būs nozīmīga daudzu komunikāciju kampaņu sastāvdaļa, līdz ar video piegādes iespēju eksponenciālu pieaugumu un interaktīvās televīzijas iespēju paplašināšanos, ir neizbēgama gan TV lomas maiņa integrētajās kampaņās, gan jaunu video formātu un TV/video izmantošanas veidu attīstība.
Kārtējais (ne pirmais, ne pēdējais) apliecinājums tam ir jaunākais Virigin America projekts, kurā visi vienkāršas interaktīvā video iespējas sastītas ar ārkārtīgi kvalitatīvu izpildījumu visos realizācijas aspektos.
Lai apskatītu projekta galveno stāstu un izmēģinātu interaktīvās iespējas, jāiet uzExperience Virgin America, jāieslēdz Fullscreen režīms un skaņa, un jābūt gatavam pašam piedalīties.
Jā, pagaidām tā ir weblapa, tomēr šāda vai cita veida interaktīvo iespēju parādīšanās televīzijā šobrīd ir tikai satura, nevis laika vai tehnisko iespēju jautājums. Otro un sekojošās šī video noskatīšanās es veicu nevis uz datora ekrāna, bet uz televizora, kas pieslēgts pie datora kā otrais ekrāns - pēc būtības interaktīvās TV režīmā.
Kopā video ir ne mazāk kā 20 interaktīvie "punkti" - vietas, kurās nepieciešama skatītāja rīcība, lai video turpinātos, kurās iespējams padziļināt skatīšanās pieredzi (gūt vairāk informācijas par video dalībniekiem) vai uzzināt par produkta un pakalpojuma jaunumiem. Šajās vietās varētu būt arī citi sižeta pavērsieni, stāsta attīstības alternatīvu izvēle u.c.
Pievienotajā slaidrādē mierīgāk apskatāmi gan vairāki interaktīvie "punkti", gan video raksturīgākie momenti un galvenās ziņas:
Lai arī Virgin America veikums ir daudz tradicionālāks un "reklāmīgāks" par, piemēram, pirms trijiem gadiem (2009) Cannes Lions TV Grand Prix ieguvušo inteaktīvā video meistardarbu Philips "Caurosel" vai pārsteidzoši vienkāršo un inovatīvo interaktīvās TV pielietojumu Burger King "Whoperlust" (CP+B) kampaņā, tomēr potenciālo reklāmdevēju konservatīvākajai daļai tieši šī pieeja var skaidrāk parādīt iespējamos ieguvumus no interaktīvu video risinājumu izveides: intuitīvs un vienkāršs (pat pārāk vienkāršs) veids, kā izskaidrot produkta vai pakalpojuma priekšrocības, nesabojājot kopējo stāstu ar lielāko skatītāju daļu īpaši neinteresējošu racionālo informāciju. Tie skatītāji, kam ir interese, iedziļināsies; pārējie varēs vērot stāstu bez nevajadzīgām detaļām.
Atšķirībā no tik daudziem citiem projektiem, Virgin America dod mums iespēju salīdzināt šo darbu ar klasisku TV klipu un izvērtēt dažādu instrumentu lomu šajā kampaņā.
Atrauti no interaktīvās pieredzes, tas rādās esam vienkārši kārtējais kvalitatīvais klips, kurā ieguldīts milzīgs budžets un kurš labi, lai arī skatītāju lielākajai daļai ne pārāk saprotami, nodod zīmola kopējo vēstījumu. Tam ir labas cerības būt ievērotam, tiesa gan daudzās racionālās ziņas par pakalpojuma jaunumiem pirmo pāris noskatīšanos laikā, visticamāk, pazibēs nepamanītas neskatoties uz 45 sekunžu formātu.
Šādā formātā klips nekalpo kā aktīvs rosinājums izmēģināt un pieredzēt (to experience) interaktīvo stāstu virtuālajā vidē - klipā nav iekļautas nekādas norādes uz interaktīvā stāsta vai plašākas stāsta versijas pieejamību citos, televīzijai neraksturīgos formātos, bet web adrese pazib tikai pēdējā kadrā. Tomēr Virgin America noteikti ir plašas iespējas, kā nodot ziņu par interaktīvo stāstu saviem klientiem un sekotājiem un rosināt viņus dalīties ar savu pieredzi.
Savukārt tad, kad esi pamēģinājis stāsta interaktīvo versiju, TV klips var gan kalpot par atgādinājumu un palīdzēt nostiprināt pieredzi, gan piešķirt tavai pieredzei sociālu nozīmību, gan padarīt kampaņas ietekmi ilgāku. Atkarībā no stratēģijas tie visi var būt ne mazāk svarīgi mērķi.
Jebkurā gadījumā jautājums par daudz precīzāku, fokusētāku klasiskā TV klipa (un visu izmantoto elementu!) lomas noteikšanu kampaņas kopējā arhitektūrā, par dažādu mediju un digitālo platformu lomu sadalījumu starp-mediju stāsta veidošanā atbilstoši to iespējām un dabiskajai lomai patērētāju dzīvē, kļūst arvien svarīgāks efektīvu kampaņu radīšanā.
Klasiskais TV klips vairs nevar un nevarēs būt risinājums visiem uzdevumiem - vienlaikus gan pārsteigt, gan atraktīvi izstāstīt stāstu, gan sniegt racionālu informāciju par produktu un tā iegādes iespējām. Un pēdējo, visbiežāk, TV skatītāji nemaz negaida no TV klipa. Tam ir citi, daudz efektīvāki, instrumenti.
----
P.s. Interesentiem un komunikāciju profesionāļiem varētu būt interesants arī kampaņas radītāju stāsts par to, kādi bija šī projekta uzdevumi un kā noritēja tā realizācija.
----
Daži saistītie raksti, ieraksti un pieZZīmes šajā blogā:
”Complex solutions, like a company, or an industry, can become so dedicated to the problem they are the solution to, that often they inadvertently perpetuate the problem.”
-- Clay Shirky.
Mediju pirkšanas izmaksas jau gadiem ir lielākā pozīcija daudzu uzņēmumu mārketinga komunikāciju budžetos, bet investīcija medijos - nozīmīga reklāmas nozares ekonomikas daļa un nozīmīgs atskaites punkts nozares “veselības” mērījumos un klientu komunikāciju plānošanā.
Šī gada pavasarī tika publicēti ikgadējie LRA / TNS pētījuma dati par 2011. gadu (reklāmas investīcijām dažādās mediju grupās) un salīdzinājums ar 2010. gada rezultātiem. Tā kā viena gada rezultāti neatspoguļo situācijas dinamiku un maz palīdz plānojot rīcību, balstoties uz LRA mājas lapā (http://www.lra.lv) publiski pieejamajiem datiem izveidoju vairākus grafikus, kas attēlo reklāmas nozares dinamiku pēdējo 10 gadu perspektīvā.
Aktvīvai nākošā gada marketinga aktivitāšu plānošanai sākoties ir pienācis laiks vērt atvilkni un padalīties ar daļu no atziņām. Varbūt noder.
Kopējā tirgus apjoma dinamika
Reklāmas mediju tirgus kopējā apjoma dinamika nenes īpašus pārsteigumus: ļoti strauja izaugsme līdz 2008. gadam, dramatisks kritums 2009. gadā un būtisks samazinājums arī 2010. gadā ar nelielu novirzi laikā atkārto valsts ekonomikas kopējās attīstības tendences.
Ja vien nebūtu neliela, sen pelnīta izaugsme pagājušajā gadā, pēc šī grafika varētu zīmēt Latvijas Nacionālās Bibliotēkas jaunās ēkas kontūra skici kā pieminekli šī laika piedzīvojumiem un atgādinājumu šajā laikā gūtajām mācībām. Un iespējams arī kā pieminekli “masu mediju laikmetam” komerciālajā komunikācijā.
Mediju kategoriju relatīvajā sadalījumā pēdējā desmitgadē būtiski samazinājies drukāto mediju (avīzes un žurnāli) īpatsvars. Vides reklāmas pozīcijas ir stabilas, lai arī, manuprāt, kategorijai ir ļoti lielas neizmantotās attīstības iespējas rosinot reklāmdevējus izmantot interaktivitāti, lokalizāciju un dinamiski mainīgus risinājumus pretstatā statiskām reklāmām. Radio kopējā “pīrāgā“ saglabā 10% - manuprāt, atbilstoši radio kā medija lomai mūsu ikdienā.
Televīzijas investīciju īpatsvars līdz šim tikai audzis. Tomēr tieši pēdējos gados televīziju ir skārušas izmaiņas, kas varētu bremzēt kategorijas tālāku izaugsmi: (a) lineārā, laikam piesaitītā televīzija ir zaudējusi monopolu kvalitatīva video satura piegādē un dažādu alternatīvu pieejamība un kvalitāte strauji aug; (b) turpinās pieejamo TV kanālu skaita pieaugums un vispārējē skatītāju uzmanības fragmentācija; (c) par mūsu laiku un uzmanību arvien veiksmīgāk cīnās arī saturs un laika kavēkļi, kas pieejami izmantojot digitālās platformas; (d) TV skatītāja uzmanība raidījumus skatoties ir arvien vairāk sadalīta starp vairākiem satura avotiem, līdz ar ko mazinās klasiskās “TV reklāmas rullīšu” efektivtāte; un (e) nav šaubu, ka ar interneta un digitālajiem risinājumiem saistīto mediju kategoriju izaugsme tuvākojos gados būs straujāka, līdz ar ko gan mazinās TV relatīvo nozīmīgumu, gan piesaistīs arvien jaunas investīcijas.
TV, līdzīgi kā kvalitatīvs video, vienmēr būs ietekmīgs medijs, tomēr, lai saglabātu ietekmi, TV un video lomai komunikāciju risinājumos ir pakāpeniski jāmainās.
Par “Reklāmu internetā”, jeb “Как вы яхту назовёте, так она и поплывёт”
Astoņdesmito gadu multiplikācijas filmā par kapteini Vrungeli bija leģendārs citāts: “Как вы яхту назовёте, так она и поплывёт” (un “Pobeda” ātri vien kļuva par jahtu “Beda”, ar visām no nosaukuma izrietošajām sekām un piedzīvojumiem). To ļoti lielā mērā var atteicināt uz kategoriju, kas LRA/TNS pētījumos saukta par “reklāma internetā” un jau no 2010. gada ir kļuvusi par otru lielāko.
Kategorijas nosaukums “REKLĀMA internetā” simbolizē vairākas Vrungeļa cienīgas problēmas un apzināti vai neapzināti ierobežo šīs kategorijas novērtējumu.
Vispirms jau gan “reklāma” tās klasiskajā izpratnē, gan mediju pirkšana no “medijiem” kopā veido tikai nelielu daļu no aktivitātēm sociālajos tīklos, digitālajās platformās un interneta komunikācijā - izmantoto iespēju loks ir daudz plašāks un ne vienmēr izmērāms klasiskajās “mediju pirkšanas” kategorijās.
Otrkārt, atšķirībā no “masu medijiem”, kur dalībnieku skaits ir ierobežots un investīciju apjoms apzināms tieši no medijiem (kas, atsaucoties uz telefonsarunu ar LRA pāris dienas pēc datu publicēšanas, esot LRA / TNS metode), interneta vidē apzināt reklāmas apjomus no VISIEM reklāmu izplatītājiem (medijiem) ir neiespējami.
Līdzīgi kā nav iespējams iegūt precīzus datus par investīcijām reklāmām platformās ārpus Latvijas (Google, Facebook, Yandex, VKontakte, Odnoklasniki), ir neiespējami apzināt izmaksas mobilā marketinga aktivitātēm un projektiem sociālajos tīklos un citiem, nemaz nerunājot par projektiem, kas saistās ar pārvaldītajiem un pašu radītajiem (“owned media”) un iegūtajiem (“earned media”) resursiem, kuri neatspoguļojas tiešajās izmaksās, bet kas pēc būtības ir savu “mediju” kanālu izveide un uzturēšana; tātad - reklāmdevēju aktivitāte reklāmas mediju tirgū bez starpniekiem.
Pat ja lielākā daļa ieņēmumu koncentrēsies pie lielākajiem spēlētājiem (Paretto likums), pateicoties mediju un komunikāciju tirgus decentralizācijai un straujai jaunu nišu izaugsmei (“Long Tail” efekts), mazo spēlētāju ietekme gan klientu, gan aģentūru, gan mediju/platformu vidū augs, mainot spēles noteikumus. Tos ignorēt būs arvien grūtāk.
Pavisam neliela, mazliet nekorekta spekulācija ar datiem. Pieņemot, ka uzņēmumu un aģentūru investīcija digitālās komunikācijas medijos/platformās ārpus viegli uzskaitāmā apjoma ik gadu ir vismaz tik pat liela, cik uzskaitāmā daļa (2011. gadā tas nozīmētu gandrīz 7 miljoni latu, jeb 7000 uzņēmumi gada laikā ir investējuši vidēji Ls 1000 digitālajās komunikāciju aktivitātēs ārpus lielajiem digitālajiem “medijiem”, kas šķiet esam gana konservatīvs vērtējums, zinot mazo, vidējo un lielo uzņēmumu aktivitāti Google Adwords, Facebook un owned/earned platformu aktivitātēs), mediju sadalījums izskatītos sekojoši:
Apkopojot:
Nevienam nav šaubu, ka reklāmas (komerciālo komunikāciju) un mediju tirgi ir ļoti strauju izmaiņu procesā. Tas atteicas ne tikai uz kvantitatīviem (investīcijas, apjomi), bet arī kvalitatīviem (nozares struktūra un robežas, pieprasījums un piedāvājums) raksturojumiem.
LRA / TNS pētījums, kas ir visnotaļ precīzs “veco mediju” reklāmas ieņēmumu un ar tiem saistītā reklāmas nozares ekonomiskā modeļa atspoguļojums, fokusējoties uz “mediju” “reklāmas” ieņēmumiem un nepilnīgi atspoguļot visstraujāk augošo un vislielākās izmaiņas rosinošo - digitālo un interaktīvo risinājumu piegādes (mediju) kategoriju - nedod pilnīgu priekšstatu par komunikāciju tirgus apjomu un dinamiku, kā arī spēku samēru starp piegādes kanāliem (medijiem, digitālajām platformām). Digitālo un interaktīvo kanālu nozīme komunikāciju nozares ekonomikā ir lielāka, kategorijas robežas ir plašākas un investīciju kopējais apjoms, visticamāk, jau šobrīd ir salīdzināms ar TV kategoriju un tuvojas to apjomam daudz straujāk.
Bet kā jau tas zināms no citām nozarēm - sasniedzot kritisko masu jaunie, digitālajās tehnoloģijās balstītie risinājumi un ar tiem saistītās izmaiņas sabiedrībā, kultūrā, ekonomikā un cilvēku dzīvēs, visbiežāk nes arī būtiskas izmaiņas nozares ekonomikā (pieprasījumā un piedāvājumā): mazina ieejas barjeras jauniem spēlētājiem, rosina eksperimentālu garu un decentralizāciju, nojauc robežas ar un dod iespēju konkurēt citām nozarēm vai radīt negaidītas idejas uz robežas starp vairākām nozarēm, un pats galvenais - veicina jaunu vērtības radīšanas modeļu meklējumus un jaunu, no līdz šim ierastajām struktūrām neatkarīgu uzņēmumu veidošanos.
Līdz ar ko jau plānojot nākošā gada marketinga aktivitātes un komunikāciju budžetus ir vēl viens iemesls vairāk nekā septiņas reizes nomērīt, (a) vai turpināt darboties izmantojot ierastās un it-kā-drošās masu mediju laikmeta pieejas vai tomēr meklēt un izmēģināt jaunas; (b) vai piegādes kanālu (mediju) stratēģijas centrā likt masu medijus, pārējiem insturmentiem atvēlot pakārtotu lomu, vai tomēr pārskatīt lomu sadalījumu un ar to saistītās investīcijas; (c) kā pilnvērtīgi izmantot digitālo/interaktīvo/internet platformu un divvirzienu komunikācijas radītās iespējas sava zīmola stāsta veidošanā. Un tie nav vienīgie jautājumi.
----
Daži saistītie raksti, ieraksti un pieZZīmes šajā blogā:
Līdzās neskaitāmajām spekulācijām par to, cik reklāmas/komunikāciju "ziņas" mēs saņemam ikdienā - 3000, 5000 vai pat divtik - ir parādījies mazliet plašāks McKinsey pētījums par to, kā pēdējo 110 gadu laikā ASV audzis komunikāciju un mediju patēriņa apjoms un kā sadalās laiks, ko cilvēki velta dažādiem komunikāciju (saziņas) veidiem un medijiem. Par pamatu ņemts vārdu skaits (triljoni vārdu gada laikā).
Leģendārā SXSW konference Austinā, vai vismaz tās komunikāciju un interaktīvā daļa, šogad, šķiet, rada vairāk trokšņa (buzz, hype), nekā vērtīga satura.
Var jau būt, ka ne viss vēl ir publicēts. Var jau būt, ka šogad lielakā nozīme ir būšanai tur, uz vietas, bet varbūt arī tā pakāpenski no vietas, kurā paātrinājumu iegūst daudzas revolucionāras idejas (piemēram Twitter pirms gadiem 5) ir kļuvusi, kurā pulcējas tie, kam svarīgi sevi parādīt (fiziski), nevis kaut ko nozīmīgu pateikt vai uz citiem paskatīties un viņu teiktajā ieklausīties ;)
Un tomēr, kā vienmēr, pa vidu jau šobrīd ir parādījušās jau vairāk nekā pāris uzmanības vērtas prezentācijas.
1. Kultūras tīkli. Vēl viena prezentācija, kas turpina pēdējos 5-7 gadus tik plaši pētīto un pieaugoši populāro (un pilnigi pamatoti!) tēmu par saistību starp kultūru, ekonomiku, zīmoliem un marketingu.
2. Zīmols kā aplikācija (API). Vairākas interesantas līdzības, vairāki labi piemēri.
3. Dizains un vienkaršība. Veca un sen šķetināta tēma, bet atraktīvi pasniegta.
4. Turpinot dizaina tēmu, bet jau mazliet mūsdienīgāku teoriju kontekstā:
5. Ko par sociālajiem tīkliem varam mācīties no Londonas nemieriem? Prezentācija, aiz kuras rādās esam pamatīgs pētījums. Daudzas idejas varētu būtu noderīgas arī analizējot sociālās spriedzes dinamiku Latvijā un meklējot proaktīvus risinājumus.
Un noslēgumama kā +1 vienkārši un bez lielām pretenzijām daži citāti no twittersarunām par SxSW.
Reiz, sen senos laikos, pirms gadiem divdesmit, bija kāda leģendāra reklāmas kampaņa, kura kļuva par stratēģiskās plānošanas un radošā darba sinerģijas paraugu.
Stāsts par šīs kampaņas tapšanu ir pirmā epizode vienā no visu laiku labākajām grāmatām par stratēģisko plānošanu "Truth, Lies and Advertising", kuras izlasīšana paralēli ar angļu valodas apgūšanu apmēram pirms apmēram 14 gadiem pielika punktu manām pārdomām "par ko kļūt reklāmas un komunikāciju nozarē":
"Our approach recognises the importance of putting a newspaper at the heart of the open eco-structure of information so that you can then harness different voices and link to an array of other sources"
Laiki ir mainījušies. Mūsdienās neviena ziņu organizācija vai neviens atsevišķi ņemts medijs ar saviem resursiem vairs nevar pārstāvēt visu viedokļu dažādību.
Pirms paŗis nedēļām The Guardian uzsākuši jaunu kampaņu - pirmais klips jau izpelnījies atzinību un, cik noprotams no aģentūras (BBH London) teiktā, šis nav vienīgais iecerētais klips:
Pāris dienas pēc klipa parādījās arī savā vienkāršībā un atblistībā zīmola būtībai un kampaņas galvenajai ziņai izcila plakātu kampaņa.
Līdzās visiem citiem plusiem - no vienkārša un trāpīga tekstu autora darba līdz brutālai vienkāršībai izpildījumā - tā ir vēl viens apliecinājums tam, ka plakātam ir jābūt plakātam un ja galvenā atziņa (insight) un galvenā ideja ir stipra, nav nepieciešams meklēt nevajadzīgas saites starp TV un plakātu, katram ir jādara savs darbs.
Bet tas, kas jaunajā kampaņā priecē visvairāk, ir atgriešanās pie zīmola saknēm un pamatvērtībām, tikai jaunās mediju situācijas kontekstā. Saturiski tā uzrunās gan auditoriju, kam "dažādo perspektīvu" pieeja bija tuva pirms 20 gadiem, gan arī jauno auditorijas daļu, kas par to neko nezina.
Bet pētnieciski ir interesanti pavērot, kā stāstu par dažādajām perspektīvām zīmols izstāsta televīzijas laikmetā un kā stāsts tiek veidots hiper-fragmentētajā multi-platformu situācijā.
Februāra pirmajās dienās sadarbībā ar Samsung Baltics man bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām profesionālajām elektronikas, video un audio izstādēm Eiropā - ISE 2012 (Integrated Systems Europe 2012).
Līdz aktīvāku lielo elektronikas zīmolu un ražotāju līdzdalību pēdējo gadu laikā ISE no lielākoties uz profesionāļiem fokusēta pasākuma pakāpeniski veidojas arī par nozīmīgu jau vistuvākājā laikā plašāk pielietojumu digitālo un interaktīvo risinājumu parādi.
No plašā informācijas klāsta mani galvenokārt interesēja jaunumi, kas saistīti ar interaktīvo risinājumu tālāku attīstību un ienākšanu mūsu ikdienā ārpus mājas, kā arī viss, kas tieši vai netieši saistīts ar iespējām radošajām nozarēm vai arī varētu būt noderīgi mūsu klientiem.
Kā jau jebkurā lielā pasākumā, ļoti ātri iezīmējās vairākas galvenās tendences, kuras tālāko dienu izziņa tikai pastiprināja un padziļināja, kā arī vairāki secinājumi, dažus no kuriem atzīmēju šī ieraksta beigu daļā.
Galvenās tendences
#1) Ekrāni. Ekrāni. Ekrāni.
Tas, ka ISE būs "ekrānu izstāde" bija sagaidāms un tas pilnībā apstiprinājās; lieli, mazi un milzīgi, paredzēti kā darbam visskarbākajos laika apstākļos, tā komfortablos iekštelpu risinājumos; atsevišķi un attālināti vadāmi vai ērti apvienojami visdažādāko formu un mēroga video sienu risinājumos. Līdzās LCD ekrāniem un projekcijām arī milzīgs daudzums LED risinājumu.
Ekrānu daudzveidiba un jaunumu daudzums ne tikai apliecina, ka tā ir nozīmīga prioritāte visiem lielākajiem elektronikas ražotājiem, bet arī ļauj prognozēt tālāku attīstību gan kvalitātes, gan pielietojumu daudzveidības ziņā, tā arī tālāku cenu samazināšanos konkurences rezultātā.
Nepārprotami skaļākais vārds izstādē bija "Digital Signage" - ekrānu pielietojumi informatīvām un komunikāciju vajadzībām gan lielām tirdzniecības ķēdēm gan nelieliem veikaliem vai ātrās apkalpošanas restorāniem, gan uzziņu risinājumiem pilsētas vidē vai pasākumos.
No mazajiem ekrāniem un skārienjūtīgo mobilo iekārtu tirgus interaktivitāte strauji virzās uz lielākiem formātiem un visiem mūsu dzīves aspektiem. Liels sienas ekrāns bez skārienjūtīgas virsmas jau šķita kaut kas mazliet no vakardienas - ik pa brīdim varēja novērot mēģinājumi vadīt "parastus ekrānus" to ar pieskārieniem.
Viens no uzskatāmākajiem interaktivitātes piemēriem ir horizontālo virsmu attīstība.
Samsung sadarbībā ar Microsoft prezentēja jauno Samsumg SUR40 Microsof Surface versiju (Microsof Surface v2) - pēc būtības horizontālo virsmu apvienojumā ar iebūvētu datoru, kas ir ievērojami vieglāka, elegantāka un ātrāka par pirmo versiju, nevainojami atskaņot video u.t.t. Jaunajais ekrāns jau var reaģēt uz līdz 50 pieskārieniem vienlaikus un tajā pirmo reizi iebūvēta iespēja atpazīt uz virsmas noliktos priekšmetus, tādējādi paverot iespējas jauniem risinājumiem - gan radošiem, gan praktiskiem.
Mūsu kaimiņu kaimiņi no Somijas Multitouch Ltd piedāvāja pēc pasūtījuma būvētus lielu interaktīvo virsmu risinājumus, savukārt desmitiem citu skārienvadāmas interaktivitātes piemēru bija atrodami arī citos stendos (piemēram kolāžā redzamais ekrāns e-gleznošanai ar e-otu)
Lai arī attālināta kustību vadība visticamāk būs nākošais lielais attistības virziens, tomēr izstādes dienās izdevās pamanīt ne vairāk kā pāris ļoti primitīvus risinājumus.
Nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija agrīnā komercializācijas stadijā, tomēr biju gaidījis daudz vairāk piedāvājumu vai vismaz eksperimentu no mazajiem spēlētājiem. Vai nu pagaidām pietrūkst resursu un izdomas, lai meklētu pielietojumus līdzās izklaidei un radošajiem eksperimentiem (piemēram skatologu sistēmes) vai arī lielākie spēlētāji nevēlas sadalīt savu uzmanību un pagaidām koncentrējas uz konkurenci visu izmēru skārienjūtīgo ekrānu attīstībā.
#3) Multi-ekrānu satura vadības sistēmas
Gandrīz visi multiekrānu risinājumi tika pasniegti kopā ar saistītajām satura vadības sistēmām. Samusung detalizēti prezentēja atjaunotu attālinātu multi-ekrānu satura vadības sistēmas MagicInfo divas versijas un video sienu satura vadības sistēmas, Mitshubishi lepojās ar milzīgu projekciju un ar to saistīto vadības centru, ražotāju satura vadības sistēmas tika prezentētas vēl vairākos stendos.
Vienīgais, kas mazliet mulsināja - lielākā daļa no satura vadības sistēmām bija Windows vidē un bija visai cieši piesaistītas ražotāja produkcijas piedāvājumam. Neesmu karojošs Windows pretinieks, tomēr radošais darbs vidē, kuras dizains no menu līdz darba organizācijai nav īpaši iedvesmojošs, tēlaini runājot nerosina uz varoņdarbiem (uz izcilu darbu). Un arī laikā, kad lielākā daļa augstākās kvalitātes radošā darba tiek veikta ar Apple datoriem, tos ignorēt nešķiet tālredzīgi un rada vietu konkurējošiem, no ražotājiem neatkarīgiem piedāvājumiem.
#4) No e-tāfelēm pie e-klasēm
Risinājumi izglītībai tuvākajā piecgadē nepārprotami būs vēl viens ļoti augstas aktivitātes un lielu investīciju segments - gan no tehnisko risinājumu ražotāju un satura radītāju puses, kuri cīnīsies par šo jau tuvākajā laikā potenciāli ļoti strauji augošo tirgu, gan no pasūtītāju puses, izglītības modernizācijas risinājumus meklējot.
Virzība uz interaktīvām, skārienjūtīgām e-tāfelēm - lieliem, interaktīviem ekrāniem, kas vadāmi ar pieskārieniem, bez papildus instrumentiem (piemēram speciālas e-pildspalvas) - ir acīmredzama; projektori, kam ir daudzas priekšrocības lielā auditorijā un lekciju (stāsniecības) formātā, mazākās auditorijas un jo īpaši interaktīvas sadarbības, "studēšanas" vai testu situācijās zaudē.
Iespējas izstādes specifika noteica to, ka lielākā daļa izstādē redzēto piedāvājumu bija tikai aparatūras (hardware) un vadības interfeisu līmenī. Tomēr ar tehniskajiem risinājumiem vien nebūs pietiekoši - šī segmenta attīstība būs atkarīga no satura attīstības vairāk nekā jebkura iepriekšpieminētā. Pie tam attiecībā uz skolām tieši no satura pieejamības dzimtajā valodā.
#5) 3D
Negaidīti vienveidīgi bija pārstāvēti 3D ekrāni. Jā, to bija daudz un tie bija dažādi, bet piedāvājumu pasniegšana lielākoties aprobežojās ār 3D foto un video apskates iespējām uz lielformāta un vēl-lielāka-formāta ekrāniem.
Bez proaktīvas meklēšanas un jautāšanas pamanīju tikai divus vērā ņemamus risinājumus. NEC stendā bija 3D pielietojums medicīnas studiju vajadzībām, kas deva iespēju pētīt cilvēka galvas ķermeņa datormodeli uz skārienjūtīga ekrāna, mainot apskatāmos slāņu un perspektīvas; savaukārt Panasonic stendā tika prezentēta augsti kvalitatīva 3D videokonferenču sistēma. Tiesa gan visu videokonferences laiku skatīties uz ekrāna otrā pusē esošajiem dalībniekiem "Man in Black" formāta 3D brillēs, manuprāt, varētu būt samērā uzjautrinoši.
Arī 3D segmentā, līdzīgi kā iepriekšpieminētajos, tieši jēgpilnu pielietojumu (satura) izstrāde līdzās plaši izplatītajām vienkāršas izklaides iespējām varētu būt galvenais šīs tehnoloģijas izplatības faktors ārpus pielietojumiem māju kinozālēs un šobrīd rādās esam galvenais attīstības ierobežojums.
Galvenie secinājumi
#1) "It's all about content", jeb "Saturs. Saturs. Saturs."
Man ir labās ziņas radošajām nozarēm, gan dizaina kompānijām un dizaineriem, kuri izkopj iemaņas interaktīvā dizaina jomā, gan visu veidu kvalitatīva satura radītājiem.
Viena no galvenajām atziņām pēc trijām dienām Amsterdamā ir apstiprinājums sen zināmajam - tehnoloģija ir sekundāra; gan vērtību klientam, gan attīstību visvairāk noteiks tieši saturs. Un līdzīgi pēdējās desmitgadēs tas ir ar vairākumu ciparu tehnoloģiju tehniskās iespējas iet pa priekšu mūsu spējai tos piepildīt.
Jā, ekrāni un interaktīvo iespēju nodrošinājums ir pietuvojies kārtējam S līknes lūzuma punktam, pēc kura seko strauja attīstība ceļā uz tirgus piesātinājumu. Bet tie ekrānu miljoni, kur ir un kuri vēl tiks saražoti būs ar kaut ko jāpiepilda, tikai tad tiem būs vērtība. Tāpēc tieši saturs ir un būs atslēga, kas tehniskās iespējas var pārvērst noderīgos risinājumos uzņēmumiem, domājot par ieguvumiem to klientiem vai sabiedrībai kopumā.
Informācijas pārpilnības situācijā arvien svarīgāk kļūst ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī kā mēs to izdarām. Satura kvalitāte būs kritisks veiksmes faktors. Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados būs daudz ātru un vienkāršu risinājumu, kuru nepakāpsies pāri viduvējības vai vienkārši "labi" līmenim. Tomēr visbiežāk tikai tie, kas sasniegs "ļoti labi" vai "izcili" spēs radīt vērtību pasūtītājiem un rosināt pielietojumus. Darbs būs. Darba būs daudz.
#2) Tehnoloģiju pieejamība nav (nebūs) šķērslis
Vērojot to, kādas investīcijas lielākās kompānijas iegulda konkurences cīņā no produktu attīstības līdz saistītajiem pakalpojumiem un marketingam, nav ne mazāko šaubu, ka jau pārskatāmā nākotnē ekrānu un interaktīvo risinājumu pieejamība (cena, programnodrošinājuma iespējas, saistītie pakalpojumi) strauji palielināsies un tie ienāks mūsu ikdienā daudz straujāk nekā līdz šim.
Milzīgais piedāvājums neizbēgami novedīs pie efektīvāku risinājumu meklējumiem un ražošanas mēroga efektiem ("economy of scale") uz cenu samazināšanās. Risinājumu pieejamība gan maziem, gan lieliem risinājumiem veicinās eksperimentēšanu un jaunu pielietojumu meklējumus, veiksmes stāsti veicinās pieprasījumu, kas turpinās samazināt cenas. Domāju, ka klasiskajā Mūra likuma 18-24 mēnešu periodā varam sagaidīt visai nozīmīgu izmaksu samazināšanos.
Kas tikai vēlreiz rosina atriezties pie secinājuma par saturu.
#3) Multidisciplināra sadarbība kā ROI priekšnosacījums
Jebkurš interaktīvs vai video risinājums ir un būs daļa no kāda plašāka marketinga vai komunikāciju pasākumu kopuma, kurā līdzās sākotnējai investīcijai tehnoloģijā (tehnikā), kritiski svarīgi būs rūpēties par efektīvu un konsekventu sistēmas izmantošanu ilgākā laika posmā, dinamisku satura atjaunošanu un attīstīšanu līdzi laikam.
Līdz ar ko, lai sasniegtu iespējami adekvātu investīcijas atdevi (ROI), ikviens risinājums jāapskata ilgākā laika perspetīvā, un ideālajā gadījumā jārūpējas par iespējami ciešu sadarbību starp uzņēmuma biznesa un marketinga komandu, komunikāciju stratēģiem, dizaina kompāniju un tehnisko risinājumu piegādātāju jau no agrīnajām projekta izstrādes stadijām.
Lineāru (konvejera) risinājumi, kur katrs posms izdara savu darbu un nodod to tālāk nākošajam, interaktīvo sistēmu uzturēšanā un attīstīšanā bieži ir visai neefektīvi vai ved pie viduvēja rezultāta, savukārt informācijās pārpilnības situācijā tikai risinājumi ar vērtējumu "ļoti labi" vai "izcili" spēs izcelties, piesaistīt uzmanību un radīt rezultātu.
---
Visticamāk tuvāko mēnešu laikā, kad daļa no pieminētajiem risinājumiem vai to prototipi būs pieejami Rīgā, sadarbībā ar Samsung sekos arī kāds neliels pasākums, kā minimums tiem dizaina un interaktīvo risinājumu kompānijām un citiem radošo nozaru uzņēmumiem, kuriem varētu interesēt iespēja apskatīt atsevišķus risinājumus un pārrunāt vērojumus un secinājums no ISE sīkāk. Sekojiet paziņojumiem :)
Visai izsmeļoša prezentācija par sociālo mediju un platformu situāciju pasaulē, gadu mijā, kas vienuviet apkopo daudzus pagājušā gada laikā publicētus datus no dažādiem avotiem: gan globālās tendences, gan interesanti dati par tehnoloģiju lietotāju attieksmi un uzvedību, gan vairāki modeļi par to, kā darbs ar sociālajām platformām organizēts cituviet.
Pavisam neliels fragments no pirms pāris nedēļām izlasītās Steve Jobs biogrāfijas. Citāts, kurš tik ļoti attiecas arī uz situāciju Latvijas mediju vidē, jo īpaši jau uz dinamiku pēdējo gadu laikā.
"In return for speaking at the retreat, Jobs got Murdoch to hear him out on Fox News, which he believed was destructive, harmful to the nation and blot to Murdoch's reputation.
"You're blowing it with Fox News", Jobs told Murdoch over dinner. "The axis today is not liberal and conservative, the axis is constructive - destructive, and you've cast your lot with the destructive people. Fox has become an incredibly destructive force in society.
You can be better, and this is going to be your legacy if you are not careful."
Steve Jobs via "Steve Jobs" by Walter Isaacson, p. 1460/2128 @ iBook reader
Nav brīnums, jo arī mūsu pusē pēdējā desmitgadē ir bijis visai nozīmīgs republikāņu politehnoloģiju, spin-māsteru un Fox-veidīgo mediju fanu pulciņš. Un daļēji tieši tāpēc pēdējo gadu laikā nav mazinājies ne saimnieku balsī runājošo (vai visādu krāsu līnijas ļoti padevīgi respektējošo) mediju īpatsvars, ne arī dzeltenzaļi-destruktīvo iniacitīvu skaits.
Bet vērtījums konstruktīvajos un destruktīvajos, lai arī tik ļoti interpretējams no skatu punkta, tomēr pārsteidzoši vienkāršs un precīzs.
Recent Comments