ZZ @ LV

The new 'social soundtrack' for television

No šodienas Cannes Lions semināru pieteikumiem. Trāpīgi.  

Audi. Pilnīgi atšķirīgs testa brauciens.

Jauna veida produkta pieredze?

Vides reklāma?

Interaktīvs, digitāls projekts?

Platforma, kas dod iespēju ikvienam radīt savu saturu un dalīties ar to sociālajos tīklos?

Pamats stāstniecībai par zīmola pamatvērtībām un par to, ar kādu uzmanību tas attiecas pret vissmalkākajām detaļām un niansēm ikvienā projektā?

Draudzīgs sveiciens konkurentiem?

Viss vienā!

Audi pagājušajā rudenī Kanādā realizējuši lielisku projektu, apvienojot iespēju ikvienam, pat jebkuram pusaudzim, izbraukt ar Audi ar plašu digitālo iespēju klāstu gan testa brauciena vadību un pārskatāmību nodrošinot, gan dodot iespēju dalīties ar brauciena pieredzi ar draugiem video formātā. Pie tam ši izmēģinājuma braucieni veicami arī vietās, kur auto braukšana agrāk nebija iespējama. 

Jo īpaši priecē smalkais sveiciens visiem BMW faniem ap 00:57. 

Bet visiem, kurus interesē projekta tapšanas process un aizkulises, pievienoju arī pilno stāsts, ko sagatavojusi izstrādes komanda. Ja nu nejauši ir nesteidzīgas 15 minūtes un interese.

Hyunday Auto Hyper Matrix 3D

Hunday Motors sadarbībā ar radošo grupu JonPaSang ekspozīcijā, kas radīta priekš Expo Yeosu Korea iet soli tālāk par pēdējos gados tik populāro 3D Mapping un vienlaikus atgiežas pie pamatvērtībām, izveidojot iespaidīgu, interaktīvu šovu ar reālām, nevis projicētām izmaiņām telpā. 

Sienas veido tūkstoši 30x30 cm kubu (pikseļu), kuru kustības vada datorprogramma. Teorētiski esot radīta iespēja izpausties daudz un dažādiem autoriem, tiesa gan nekur nav ziņu par to, vai bija vēl kāda perfomance līdzās šajā video redzamajai un vai kaut kādā veidā tika iesaitīti arī apmeklētāji (kas būtu tikai loģiski un palielinātu stāstu izplatību sociālajos tīklos).  

Mazliet vairāk par to, kā šis projekts tapa:

Experience Virgin America: interaktīvā video (televīzijas) iespējas vs. klasiskais TV klips

Lai lineārā televīzija un ar to saistītais, klasiskais video (filma, t.sk. reklāmfilma) ir un vienmēr būs nozīmīga daudzu komunikāciju kampaņu sastāvdaļa, līdz ar video piegādes iespēju eksponenciālu pieaugumu un interaktīvās televīzijas iespēju paplašināšanos, ir neizbēgama gan TV lomas maiņa integrētajās kampaņās, gan jaunu video formātu un TV/video izmantošanas veidu attīstība. 

Kārtējais (ne pirmais, ne pēdējais) apliecinājums tam ir jaunākais Virigin America projekts, kurā visi vienkāršas interaktīvā video iespējas sastītas ar ārkārtīgi kvalitatīvu izpildījumu visos realizācijas aspektos.

Lai apskatītu projekta galveno stāstu un izmēģinātu interaktīvās iespējas, jāiet uz Experience Virgin America, jāieslēdz Fullscreen režīms un skaņa, un jābūt gatavam pašam piedalīties.

Jā, pagaidām tā ir weblapa, tomēr šāda vai cita veida interaktīvo iespēju parādīšanās televīzijā šobrīd ir tikai satura, nevis laika vai tehnisko iespēju jautājums. Otro un sekojošās šī video noskatīšanās es veicu nevis uz datora ekrāna, bet uz televizora, kas pieslēgts pie datora kā otrais ekrāns - pēc būtības interaktīvās TV režīmā.

Kopā video ir ne mazāk kā 20 interaktīvie "punkti" - vietas, kurās nepieciešama skatītāja rīcība, lai video turpinātos, kurās iespējams padziļināt skatīšanās pieredzi (gūt vairāk informācijas par video dalībniekiem) vai uzzināt par produkta un pakalpojuma jaunumiem. Šajās vietās varētu būt arī citi sižeta pavērsieni, stāsta attīstības alternatīvu izvēle u.c.

Pievienotajā slaidrādē mierīgāk apskatāmi gan vairāki interaktīvie "punkti", gan video raksturīgākie momenti un galvenās ziņas:

Lai arī Virgin America veikums ir daudz tradicionālāks un "reklāmīgāks" par, piemēram, pirms trijiem gadiem (2009) Cannes Lions TV Grand Prix ieguvušo inteaktīvā video meistardarbu Philips "Caurosel" vai pārsteidzoši vienkāršo un inovatīvo interaktīvās TV pielietojumu Burger King "Whoperlust" (CP+B) kampaņā, tomēr potenciālo reklāmdevēju konservatīvākajai daļai tieši šī pieeja var skaidrāk parādīt iespējamos ieguvumus no interaktīvu video risinājumu izveides: intuitīvs un vienkāršs (pat pārāk vienkāršs) veids, kā izskaidrot produkta vai pakalpojuma priekšrocības, nesabojājot kopējo stāstu ar lielāko skatītāju daļu īpaši neinteresējošu racionālo informāciju. Tie skatītāji, kam ir interese, iedziļināsies; pārējie varēs vērot stāstu bez nevajadzīgām detaļām.

Atšķirībā no tik daudziem citiem projektiem, Virgin America dod mums iespēju salīdzināt šo darbu ar klasisku TV klipu un izvērtēt dažādu instrumentu lomu šajā kampaņā. 

Kampaņas 45 sekunžu klips "parastajai" televīzijai:

Atrauti no interaktīvās pieredzes, tas rādās esam vienkārši kārtējais kvalitatīvais klips, kurā ieguldīts milzīgs budžets un kurš labi, lai arī skatītāju lielākajai daļai ne pārāk saprotami, nodod zīmola kopējo vēstījumu. Tam ir labas cerības būt ievērotam, tiesa gan daudzās racionālās ziņas par pakalpojuma jaunumiem pirmo pāris noskatīšanos laikā, visticamāk, pazibēs nepamanītas neskatoties uz 45 sekunžu formātu. 

Šādā formātā klips nekalpo kā aktīvs rosinājums izmēģināt un pieredzēt (to experience) interaktīvo stāstu virtuālajā vidē - klipā nav iekļautas nekādas norādes uz interaktīvā stāsta vai plašākas stāsta versijas pieejamību citos, televīzijai neraksturīgos formātos, bet web adrese pazib tikai pēdējā kadrā. Tomēr Virgin America noteikti ir plašas iespējas, kā nodot ziņu par interaktīvo stāstu saviem klientiem un sekotājiem un rosināt viņus dalīties ar savu pieredzi.

Savukārt tad, kad esi pamēģinājis stāsta interaktīvo versiju, TV klips var gan kalpot par atgādinājumu un palīdzēt nostiprināt pieredzi, gan piešķirt tavai pieredzei sociālu nozīmību, gan padarīt kampaņas ietekmi ilgāku. Atkarībā no stratēģijas tie visi var būt ne mazāk svarīgi mērķi. 

Jebkurā gadījumā jautājums par daudz precīzāku, fokusētāku klasiskā TV klipa (un visu izmantoto elementu!) lomas noteikšanu kampaņas kopējā arhitektūrā, par dažādu mediju un digitālo platformu lomu sadalījumu starp-mediju stāsta veidošanā atbilstoši to iespējām un dabiskajai lomai patērētāju dzīvē, kļūst arvien svarīgāks efektīvu kampaņu radīšanā.

Klasiskais TV klips vairs nevar un nevarēs būt risinājums visiem uzdevumiem - vienlaikus gan pārsteigt, gan atraktīvi izstāstīt stāstu, gan sniegt racionālu informāciju par produktu un tā iegādes iespējām. Un pēdējo, visbiežāk, TV skatītāji nemaz negaida no TV klipa. Tam ir citi, daudz efektīvāki, instrumenti. 

----

P.s. Interesentiem un komunikāciju profesionāļiem varētu būt interesants arī kampaņas radītāju stāsts par to, kādi bija šī projekta uzdevumi un kā noritēja tā realizācija.

 ---- 

Daži saistītie raksti, ieraksti un pieZZīmes šajā blogā:

Latvijas reklāmas nozares gaismas pils (2001-2010) (5/09/2012)

Think TV 2020. Par televīzijas nākotni un par komunikāciju šodienu (2012)

"Bye, bye TV?" Vēl ne! (01/2012)

TV lūgšanas digitālajā laikmetā, jeb televīzijas īstā seja (2010)

Divvirzienu komunikācijas laikmets: no pasīvas vērošanas uz aktīvu līdzdalību (2009)

 

5 prezentācijas no SxSW 2012: zīmoli, komunikācija, dizains un sociālie tīkli

Leģendārā SXSW konference Austinā, vai vismaz tās komunikāciju un interaktīvā daļa, šogad, šķiet, rada vairāk trokšņa (buzz, hype), nekā vērtīga satura.

Var jau būt, ka ne viss vēl ir publicēts. Var jau būt, ka šogad lielakā nozīme ir būšanai tur, uz vietas, bet varbūt arī tā pakāpenski no vietas, kurā paātrinājumu iegūst daudzas revolucionāras idejas (piemēram Twitter pirms gadiem 5) ir kļuvusi, kurā pulcējas tie, kam svarīgi sevi parādīt (fiziski), nevis kaut ko nozīmīgu pateikt vai uz citiem paskatīties un viņu teiktajā ieklausīties ;)  

Un tomēr, kā vienmēr, pa vidu jau šobrīd ir parādījušās jau vairāk nekā pāris uzmanības vērtas prezentācijas. 

 

1. Kultūras tīkli. Vēl viena prezentācija, kas turpina pēdējos 5-7 gadus tik plaši pētīto un pieaugoši populāro (un pilnigi pamatoti!) tēmu par saistību starp kultūru, ekonomiku, zīmoliem un marketingu. 

 

2. Zīmols kā aplikācija (API). Vairākas interesantas līdzības, vairāki labi piemēri. 

 

3. Dizains un vienkaršība. Veca un sen šķetināta tēma, bet atraktīvi pasniegta.

4. Turpinot dizaina tēmu, bet jau mazliet mūsdienīgāku teoriju kontekstā:

5. Ko par sociālajiem tīkliem varam mācīties no Londonas nemieriem? Prezentācija, aiz kuras rādās esam pamatīgs pētījums. Daudzas idejas varētu būtu noderīgas arī analizējot sociālās spriedzes dinamiku Latvijā un meklējot proaktīvus risinājumus.  

 

Un noslēgumama kā +1 vienkārši un bez lielām pretenzijām daži citāti no twittersarunām par SxSW. 

Interaktīvie risinājumi: kas ir veiksmīga interaktīvā dizaina darba pamatā?

Interaktīvo dizaina risinājumu festivāla IxDA Interaction Awards žūrijas locekļi par to, kas ir pamatā izcilam darbam šajā nozarē.

5,9 sekunžu filmu festivāls

5,9 sekunžu filmu festivāls - asprātīgs veids, kā gan dramatizēt vienu no produkta īpašībām, gan vairākos līmeņos iesaistīt fanus. 5,9 sekundēs parādi, kāpēc tu vēlies šo auto, iesniedz filmu un piedalies auto izlozē. Piedalies balsošanā pats un rosini piedalīties savus draugus. "0 to desire in 5,9 seconds".

Galvenā darbības arēna, protams, YouTube kanāls:

 

Gaumīgs "ekrānflašmobs"

Gaumīgs ekrān-flash-mobs. Pat ja tikai klipa vajadzībām. Daudz atbilstošāk produktam/zīmolam par neskaitāmajiem dziedošajiem un dejojošajiem lidostu un pilsētu laukumu pārsteigumiem. 

ISE 2012 Amsterdamā: ekrāni, interaktivitāte, e-skola un labās ziņas radošajām nozarēm

Februāra pirmajās dienās sadarbībā ar Samsung Baltics man bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām profesionālajām elektronikas, video un audio izstādēm Eiropā - ISE 2012 (Integrated Systems Europe 2012).

Līdz aktīvāku lielo elektronikas zīmolu un ražotāju līdzdalību pēdējo gadu laikā ISE no lielākoties uz profesionāļiem fokusēta pasākuma pakāpeniski veidojas arī par nozīmīgu jau vistuvākājā laikā plašāk pielietojumu digitālo un interaktīvo risinājumu parādi.

No plašā informācijas klāsta mani galvenokārt interesēja jaunumi, kas saistīti ar interaktīvo risinājumu tālāku attīstību un ienākšanu mūsu ikdienā ārpus mājas, kā arī viss, kas tieši vai netieši saistīts ar iespējām radošajām nozarēm vai arī varētu būt noderīgi mūsu klientiem. 

Kā jau jebkurā lielā pasākumā, ļoti ātri iezīmējās vairākas galvenās tendences, kuras tālāko dienu izziņa tikai pastiprināja un padziļināja, kā arī vairāki secinājumi, dažus no kuriem atzīmēju šī ieraksta beigu daļā.  

 

Galvenās tendences

 #1) Ekrāni. Ekrāni. Ekrāni.

Tas, ka ISE būs "ekrānu izstāde" bija sagaidāms un tas pilnībā apstiprinājās; lieli, mazi un milzīgi, paredzēti kā darbam visskarbākajos laika apstākļos, tā komfortablos iekštelpu risinājumos; atsevišķi un attālināti vadāmi vai ērti apvienojami visdažādāko formu un mēroga video sienu risinājumos. Līdzās LCD ekrāniem un projekcijām arī milzīgs daudzums LED risinājumu.

Ekrānu daudzveidiba un jaunumu daudzums ne tikai apliecina, ka tā ir nozīmīga prioritāte visiem lielākajiem elektronikas ražotājiem, bet arī ļauj prognozēt tālāku attīstību gan kvalitātes, gan pielietojumu daudzveidības ziņā, tā arī tālāku cenu samazināšanos konkurences rezultātā. 

Nepārprotami skaļākais vārds izstādē bija "Digital Signage" - ekrānu pielietojumi informatīvām un komunikāciju vajadzībām gan lielām tirdzniecības ķēdēm gan nelieliem veikaliem vai ātrās apkalpošanas restorāniem, gan uzziņu risinājumiem pilsētas vidē vai pasākumos. 

#2) Interaktivitāte. Interaktivitāte. Ineraktivitāte.

No mazajiem ekrāniem un skārienjūtīgo mobilo iekārtu tirgus interaktivitāte strauji virzās uz lielākiem formātiem un visiem mūsu dzīves aspektiem. Liels sienas ekrāns bez skārienjūtīgas virsmas jau šķita kaut kas mazliet no vakardienas - ik pa brīdim varēja novērot mēģinājumi vadīt "parastus ekrānus" to ar pieskārieniem. 

Viens no uzskatāmākajiem interaktivitātes piemēriem ir horizontālo virsmu attīstība.

Samsung sadarbībā ar Microsoft prezentēja jauno Samsumg SUR40 Microsof Surface versiju (Microsof Surface v2) - pēc būtības horizontālo virsmu apvienojumā ar iebūvētu datoru, kas ir ievērojami vieglāka, elegantāka un ātrāka par pirmo versiju, nevainojami atskaņot video u.t.t. Jaunajais ekrāns jau var reaģēt uz līdz 50 pieskārieniem vienlaikus un tajā pirmo reizi iebūvēta iespēja atpazīt uz virsmas noliktos priekšmetus, tādējādi paverot iespējas jauniem risinājumiem - gan radošiem, gan praktiskiem.

Mūsu kaimiņu kaimiņi no Somijas Multitouch Ltd piedāvāja pēc pasūtījuma būvētus lielu interaktīvo virsmu risinājumus, savukārt desmitiem citu skārienvadāmas interaktivitātes piemēru bija atrodami arī citos stendos (piemēram kolāžā redzamais ekrāns e-gleznošanai ar e-otu)

Lai arī attālināta kustību vadība visticamāk būs nākošais lielais attistības virziens, tomēr izstādes dienās izdevās pamanīt ne vairāk kā pāris ļoti primitīvus risinājumus.

Nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija agrīnā komercializācijas stadijā, tomēr biju gaidījis daudz vairāk piedāvājumu vai vismaz eksperimentu no mazajiem spēlētājiem. Vai nu pagaidām pietrūkst resursu un izdomas, lai meklētu pielietojumus līdzās izklaidei un radošajiem eksperimentiem (piemēram skatologu sistēmes) vai arī lielākie spēlētāji nevēlas sadalīt savu uzmanību un pagaidām koncentrējas uz konkurenci visu izmēru skārienjūtīgo ekrānu attīstībā.

#3) Multi-ekrānu satura vadības sistēmas

Gandrīz visi multiekrānu risinājumi tika pasniegti kopā ar saistītajām satura vadības sistēmām. Samusung detalizēti prezentēja atjaunotu attālinātu multi-ekrānu satura vadības sistēmas MagicInfo divas versijas un video sienu satura vadības sistēmas, Mitshubishi lepojās ar milzīgu projekciju un ar to saistīto vadības centru, ražotāju satura vadības sistēmas tika prezentētas vēl vairākos stendos. 

Vienīgais, kas mazliet mulsināja - lielākā daļa no satura vadības sistēmām bija Windows vidē un bija visai cieši piesaistītas ražotāja produkcijas piedāvājumam. Neesmu karojošs Windows pretinieks, tomēr radošais darbs vidē, kuras dizains no menu līdz darba organizācijai nav īpaši iedvesmojošs, tēlaini runājot nerosina uz varoņdarbiem (uz izcilu darbu). Un arī laikā, kad lielākā daļa augstākās kvalitātes radošā darba tiek veikta ar Apple datoriem, tos ignorēt nešķiet tālredzīgi un rada vietu konkurējošiem, no ražotājiem neatkarīgiem piedāvājumiem.  

#4) No e-tāfelēm pie e-klasēm

Risinājumi izglītībai tuvākajā piecgadē nepārprotami būs vēl viens ļoti augstas aktivitātes un lielu investīciju segments - gan no tehnisko risinājumu ražotāju un satura radītāju puses, kuri cīnīsies par šo jau tuvākajā laikā potenciāli ļoti strauji augošo tirgu, gan no pasūtītāju puses, izglītības modernizācijas risinājumus meklējot. 

Virzība uz interaktīvām, skārienjūtīgām e-tāfelēm - lieliem, interaktīviem ekrāniem, kas vadāmi ar pieskārieniem, bez papildus instrumentiem (piemēram speciālas e-pildspalvas) - ir acīmredzama; projektori, kam ir daudzas priekšrocības lielā auditorijā un lekciju (stāsniecības) formātā, mazākās auditorijas un jo īpaši interaktīvas sadarbības, "studēšanas" vai testu situācijās zaudē.

Iespējas izstādes specifika noteica to, ka lielākā daļa izstādē redzēto piedāvājumu bija tikai aparatūras (hardware) un vadības interfeisu līmenī. Tomēr ar tehniskajiem risinājumiem vien nebūs pietiekoši - šī segmenta attīstība būs atkarīga no satura attīstības vairāk nekā jebkura iepriekšpieminētā. Pie tam attiecībā uz skolām tieši no satura pieejamības dzimtajā valodā.

#5) 3D

Negaidīti vienveidīgi bija pārstāvēti 3D ekrāni. Jā, to bija daudz un tie bija dažādi, bet piedāvājumu pasniegšana lielākoties aprobežojās ār 3D foto un video apskates iespējām uz lielformāta un vēl-lielāka-formāta ekrāniem.

Bez proaktīvas meklēšanas un jautāšanas pamanīju tikai divus vērā ņemamus risinājumus. NEC stendā bija 3D pielietojums medicīnas studiju vajadzībām, kas deva iespēju pētīt cilvēka galvas ķermeņa datormodeli uz skārienjūtīga ekrāna, mainot apskatāmos slāņu un perspektīvas; savaukārt Panasonic stendā tika prezentēta augsti kvalitatīva 3D videokonferenču sistēma. Tiesa gan visu videokonferences laiku skatīties uz ekrāna otrā pusē esošajiem dalībniekiem "Man in Black" formāta 3D brillēs, manuprāt, varētu būt samērā uzjautrinoši.

Arī 3D segmentā, līdzīgi kā iepriekšpieminētajos, tieši jēgpilnu pielietojumu (satura) izstrāde līdzās plaši izplatītajām vienkāršas izklaides iespējām varētu būt galvenais šīs tehnoloģijas izplatības faktors ārpus pielietojumiem māju kinozālēs un šobrīd rādās esam galvenais attīstības ierobežojums. 

 

Galvenie secinājumi

#1) "It's all about content", jeb "Saturs. Saturs. Saturs."

Man ir labās ziņas radošajām nozarēm, gan dizaina kompānijām un dizaineriem, kuri izkopj iemaņas interaktīvā dizaina jomā, gan visu veidu kvalitatīva satura radītājiem.

Viena no galvenajām atziņām pēc trijām dienām Amsterdamā ir apstiprinājums sen zināmajam - tehnoloģija ir sekundāra; gan vērtību klientam, gan attīstību visvairāk noteiks tieši saturs. Un līdzīgi pēdējās desmitgadēs tas ir ar vairākumu ciparu tehnoloģiju tehniskās iespējas iet pa priekšu mūsu spējai tos piepildīt. 

Jā, ekrāni un interaktīvo iespēju nodrošinājums ir pietuvojies kārtējam S līknes lūzuma punktam, pēc kura seko strauja attīstība ceļā uz tirgus piesātinājumu. Bet tie ekrānu miljoni, kur ir un kuri vēl tiks saražoti būs ar kaut ko jāpiepilda, tikai tad tiem būs vērtība. Tāpēc tieši saturs ir un būs atslēga, kas tehniskās iespējas var pārvērst noderīgos risinājumos uzņēmumiem, domājot par ieguvumiem to klientiem vai sabiedrībai kopumā.

Informācijas pārpilnības situācijā arvien svarīgāk kļūst ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī kā mēs to izdarām. Satura kvalitāte būs kritisks veiksmes faktors. Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados būs daudz ātru un vienkāršu risinājumu, kuru nepakāpsies pāri viduvējības vai vienkārši "labi" līmenim. Tomēr visbiežāk tikai tie, kas sasniegs "ļoti labi" vai "izcili" spēs radīt vērtību pasūtītājiem un rosināt pielietojumus. Darbs būs. Darba būs daudz. 

#2) Tehnoloģiju pieejamība nav (nebūs) šķērslis

Vērojot to, kādas investīcijas lielākās kompānijas iegulda konkurences cīņā no produktu attīstības līdz saistītajiem pakalpojumiem un marketingam, nav ne mazāko šaubu, ka jau pārskatāmā nākotnē ekrānu un interaktīvo risinājumu pieejamība (cena, programnodrošinājuma iespējas, saistītie pakalpojumi) strauji palielināsies un tie ienāks mūsu ikdienā daudz straujāk nekā līdz šim. 

Milzīgais piedāvājums neizbēgami novedīs pie efektīvāku risinājumu meklējumiem un ražošanas mēroga efektiem ("economy of scale") uz cenu samazināšanās. Risinājumu pieejamība gan maziem, gan lieliem risinājumiem veicinās eksperimentēšanu un jaunu pielietojumu meklējumus, veiksmes stāsti veicinās pieprasījumu, kas turpinās samazināt cenas.  Domāju, ka klasiskajā Mūra likuma 18-24 mēnešu periodā varam sagaidīt visai nozīmīgu izmaksu samazināšanos. 

Kas tikai vēlreiz rosina atriezties pie secinājuma par saturu. 

#3) Multidisciplināra sadarbība kā ROI priekšnosacījums

Jebkurš interaktīvs vai video risinājums ir un būs daļa no kāda plašāka marketinga vai komunikāciju pasākumu kopuma, kurā līdzās sākotnējai investīcijai tehnoloģijā (tehnikā), kritiski svarīgi būs rūpēties par efektīvu un konsekventu sistēmas izmantošanu ilgākā laika posmā, dinamisku satura atjaunošanu un attīstīšanu līdzi laikam.

Līdz ar ko, lai sasniegtu iespējami adekvātu investīcijas atdevi (ROI), ikviens risinājums jāapskata ilgākā laika perspetīvā, un ideālajā gadījumā jārūpējas par iespējami ciešu sadarbību starp uzņēmuma biznesa un marketinga komandu, komunikāciju stratēģiem, dizaina kompāniju un tehnisko risinājumu piegādātāju jau no agrīnajām projekta izstrādes stadijām.

Lineāru (konvejera) risinājumi, kur katrs posms izdara savu darbu un nodod to tālāk nākošajam, interaktīvo sistēmu uzturēšanā un attīstīšanā bieži ir visai neefektīvi vai ved pie viduvēja rezultāta, savukārt informācijās pārpilnības situācijā tikai risinājumi ar vērtējumu "ļoti labi" vai "izcili" spēs izcelties, piesaistīt uzmanību un radīt rezultātu. 

---

Visticamāk tuvāko mēnešu laikā, kad daļa no pieminētajiem risinājumiem vai to prototipi būs pieejami Rīgā, sadarbībā ar Samsung sekos arī kāds neliels pasākums, kā minimums tiem dizaina un interaktīvo risinājumu kompānijām un citiem radošo nozaru uzņēmumiem, kuriem varētu interesēt iespēja apskatīt atsevišķus risinājumus un pārrunāt vērojumus un secinājums no ISE sīkāk. Sekojiet paziņojumiem :)

Mūsu interaktīvā nākotne, v2.

Pēc Steve Jobs biogrāfijas iznākšanas nu jau plašākā auditorijā leģendārā Apple telefondatoru iPhone izturīgo stiklu ražotāja, bet vēl pirms tam arī viena no populārākā pagājušās desmitgades sākuma Amerikas MBA programmu stratēģiju kursa "keisa" galvenā subjekta un jau no pagājušā gadsimta pirmās puses vadošā un inovatīvākā stiklu lielražotāja Corning pagājušā gada videosāstam par mūsu interaktīvo nākotni (v1) ar nu jau 17 miljonu apskatēm seko jauns - mazliet izvērstāks un adaptēts pāris jaunajām tendencēm.

Izskatās pavisam reāli, pie tam jau visnotaļ tuvā nākotnē. Nē, nē, un tas nepavisam neveicinās pārspīlētu tehnoloģiju lomu mūsu ikdienā, drīzāk otrādi - palielinās cilvēciskas saziņas nozīmi, bet palīdzēs tad, kad tas nepieciešams.

Vai kāds vēlas piedalīties globāla digitāla festivāla žūrijā?

Aizvakar lielākais un nozīmīgākais globālais digitālo komunikāciju festivāls Webby Awards paziņoja nominācijas vairāk nekā 120 kategorijās un, kā jau katru gadu, piedāvāja visus nominantus "Tautas Balss" vērtējumam.  Līdz 28. aprīlim ikvienam ir iespēja pašam izvērtēt kandidātus no balsot par labākajiem:

• 68 kategorijās saistībā ar weblapā un digitālo saturu - no labākajām dažādās kategorijās līdz labākajam tekstu autoru darbam;
• 26 kategorijās on-line filmu un interaktīvo video kategorijās;
• 18 kategorijās interaktīvajām reklāmām - no banneriem līdz integrētajām kampaņām;
• 25 kategorijās mobilajiem risinājumiem - nepārprotami visstraujāk augošajā segmentā 2010. gadā. 

Katrā kategorijā izvēlēti pieci labāki darbi, tātad kopumā - 625 darbi gada labākie, veiksmīgākie un profesionālākie darbi pasaulē.

Apjoms ir milzīgs, bet, ja vien laika prognozes par +19C Rīgā nākošnedēļ neattaisnojas, ir vērts izskatīt, apdomāt un nobalsot vismaz katram sev svarīgākajās kategorijās, pirms kļūst zināmi profesionālās žūrijas rezultāti un arī kopējāis "Tautas Balss" rezultāts. Tas dod iespēju ne tikai iejusties žūrijas ādā (milzīga darbu apjoma izvērtēšana īsā laikā) un saprast tendences, bet arī iegūt daudzas atziņas gan par to, kā noformēt darbus festivāliem, gan par to, kas izcilus projektus ("cases") atšķir no vienkārši labiem vai ļoti labiem. 

Tuvāko nedēļu laikā mēģināšu blogā izcelt vai nu tos darbus, kas uzrunā mani vai šķiet izcili (vairāki no tiem jau apskatīti 2010. gada laikā), gan varbūt pāris kategorijās parādīšu savu izvēli un mēģināšu to pamatot, salīdzinājumā ar pārējiem četriem darbiem.

Sekojiet - e-pastos, RSS-os, twitter vai vienkārši ieklabinot zz.typepad.com, "padotiet tālāk" un balsojiet.

 

 

Spogulīt, spogulīt

Innovatīvs, interaktīvs risinājums no Clear Channel Outdoor un Mirrus. Tuvākos mēnešus Čikāgas O'Hare lidostas tualetēs spoguļu vietā būs šādi interaktīvi-digitālie spoguļi, kas aktivizēs (kļūs par spoguli) tad, kad kāds tiem tuvosies, bet pārējā laikā būs komerciālās komunikācijas (tautā reiz sauktas par reklāmu) objekti. Abas kompānijas met aci arī uz pāris beisbola stadioniem. 

Kā tas izskatās dzīvē var pavērot sekojošajā klipā. Pagaidām izskatās samērā lineāri un mazinteraktīvi (vienīgā interaktivitāte rādās esam saistīta ar pienākšanas/attālināšanās momentu), bet gan jau ar laiku nāks arī padoms līksmākiem risinājumiem. Vai tik aktīva reklāmas integrācija mūsu ikdienā ir ieguvums vai traucēklis? Drīzāk otrais, bet ne jau par to bija stāsts. Un viss atkarīgs no idejām, kā to izmantot. 

Bet viens gan ir skaidrs - kāda mugursoma ar dažādas formas un smaguma metāla objektiem par radošu mediju izmantošanu tuvākās sezonas radošajos festivālos ir garantēta. Tai skaitā - pateicoties tam, kā darbs (projekts, case) ir "iepakots" un noformēts.