ZZ @ LV

Google Zeitgeist 2011. Gads trijās minūtēs.

Google ikgadējais atskats uz aizejošo gadu visstraujāk augošajos meklēšanas pieprasījumos globāli un arī 49 atsevišķās valstīs (daudz un dažādos šķērsgriezumos), kā arī nelielā video apkopojumā:

"Varbūt šovakar nopirkt kādu reklāmu Fox News?" un pāris domas par komunikāciju nozares šodienu

Būtiska visu veidu ieejas barjeru samazināšanās komunikāciju industrijā turpinās. Kārtējam apliecinājumam - neliels video no piektdien klātienē vērotas prezentācijas. 

Tiem, kas seko līdzi mediju industrijas vai Google attīstībai, šis nebūs liels jaunums - pakalpojums ASV ir pieejams jau vairāk nekā gadu. Drīzāk tā ir vēl viena uzskatāma ilustrācija tam, cik nozīmīgu izmaiņu procesā ir gan reklāmas (komerciālās komunikācijas) un mediju industrijas, gan aizgājušā masu mediju laikmeta flagmanis un viens no pēdējiem bastioniem - televīzija. Google Adwords modelis pakāpeniski ietekmē arī pārējās platformas.

Līdz ar visa veida ieejas barjeru samazināšanos reklāmā (un komerciālajā komunikācijā) turpinās palielināties gan reklāmdevēju skaits, gan komunikāciju pakalpojumu sniedzēju daudzveidība. Arvien plašāks komunikāciju instrumentu un pakalpojumu loks kļūs pieejams arī mazajiem uzņēmumiem un individuāliem reklāmdevējiem, tieši vai caur specializētiem piegādātājiem, bez milzīgiem budžetiem. Arvien vairāk iespēju būs maziem, specializētiem uzņēmumiem vai biedru grupām, kas "savu lietu" pārzina dziļi un pamatīgi, ir spējīgi attīstīties līdzi laikam un ir atvērti elastīgām sadarbībām.

Laiks, kad viens piegādātājs vienpersoniski vai "zem viena jumta" un bez partneriem varēja piegādāt pilnu pakalpojumu kompetenču spektru, tuvojas beigām. "Kompetenču loks" ir kļuvis pārāk plašs, izmaiņas apkārtējā vidē pārāk daudzveidīgas un straujas. Pakāpeniska, tālāka komunikāciju un mediju tirgus "demokratizācija" un decentralizācija ir neizbēgama, jo īpaši attiecībā uz komunikāciju kanālu izvēles un iegādes pakalpojumiem (formerly known as media buying). 

Ilgākā laika posmā šīs izmaiņas un pieaugošā konkurence gan pakāpeniski mazinās uzcenojumus, gan virzīs nozari uz jaunu, daudz atvērtāku sadarbības (un vērtības radīšanas) modeļu meklējumiem. Un neizbēgami palielinās vērtību dziļam, radošam stratēģiskajam darbam un spilgtam radošajam darbam visās tā izpausmēs. 

Internets mājās un Internets pasaulē, šobrīd (2009/2010)

Beidzot manā Maskavas mājoklī ierīkots internets. Tā kā kopā ar jaunajiem izaicinājumiem nāk vajadzība un arī apņemšanās daudz dziļāk, plašāk un galvenais - sistemātiskāk padarboties ar vairāku līdz šim vienkārši interesantu tēmu pētniecību (t.sk. marketinga, komunikāciju un vērtības radīšanas stratēģijas digitālajā vidē; stratēģiskā plānošana mainīgajā komunikāciju kanālu vidē u.t.t.), cerams pakāpeniski atjaunosies un palielināsies ziņojumu regularitāte šajā interneta piezīmju grāmatā. 

Ja viss ies kā plānots, tuvākājās dienās pēc gada pārtraukuma atsākšu arī viena otra ieraksta publicēšanu savā blogā angļu valodā. Tas jau ilgāku laiku solīts gan vairākiem Domino un arī BBDO kolēģiem, gan jaunajiem kolēģiem aģentūrā Instinct BBDO un BBDO Krievijas grupas stratēģiskajiem plānotājiem. Visas iespējas sekot līdzi vai pat parakstīties uz jaunumiem ;) 

Atsākumam kaut kas pavisam viegls un vienkāršs - neliela faktu kompilācija par Internet, digitālo tehnoloģiju un sociālo platformu izplatību šobrīd. Nepilnas 4 minūtes. 

Šeit vai tur? Par dzīvesvietas izvēli kā vienu no vissvarīgākajiem lēmumiem plakanajā pasaulē, kura varbūt nemaz nav tik plakana

  

Laikos, kas tik daudzi no mums pieļauj vai apsver iespēju pārcelties un citu pilsētu vai citu valsti ne tikai, lai savilktu galus kopā, bet arī lai saglabātu savu arodu vai profesiju vai lai meklētu tālākas profesionālās vai akadēmiskās izaugsmes iespējas un jaunus izaicinājumus; laikos, kad tik daudzi no mums studē vai studēs ārpus savas valsts, tādējādi gatavojot sevi arī globālas karjeras iespējai šī ieraksta beigās pievienotā Ričarda Floridas lekcija Google darbinieku auditorijai var būt ārkārtīgi nozīmīgs materiāls apdomāšanai. "Food for thought"

Nepilnu stundu garās uzstāšanās apkopo galvenās tēzes no viņa grāmatas "Who's Your City?: How the Creative Economy Is Making Where to Live the Most Important Decision of Your Life." 

• par to, ka trīs ārkārtīgi svarīgie jautājumi katram no mums (Kur es dzīvoju? Ko es daru / Ar ko es nodarbojos? Ar ko kopā es esmu / daru?) ne tikai tieši ietekmē tavu dzīvi, bet arī ir ļoti cieši un, pats galvenais, dinamiski saistīti savā starpā; 
  
• par to, kāpēc lielās pilsētas un mega-reģioni (kādu pasaulē ir ap 40), nosaka pasaules un cilvēces izgaugsmi daudz vairāk nekā valstis ("nation-states");
• par vietām, kuras rada iespējas un dod enerģiju; un par to, kāda enerģija mums nepieciešama;
• par to, kāpēc dažādība ("diversity"), tolerance pret dažādību un dažādībās veicināšna, ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem gan tam, lai cilvēki justos labi (laimīgi?) vidē, kurā viņi dzīvo, gan, lai pilsēta vai reģions strauji attīstītos un pieviktu vēl jo vairāk atraktīvu cilvēku.  

Tomasa Frīdmana leģendārajā grāmatā "Pasaule ir plakana" viena no spilgtākajām metaforām ir "In order to innovate in todays world you no longer have to emigrate" - pasaulē bez robežām un ar digitālo tehnoloģiju radītajā saziņas un izziņas iespējām, attālumi dramatiski samazinās un vietai kurā tu atrodies vairs nav tik liela nozīme. Ričards Florida pastāv uz pretējo - ka pasaule šodien, vismaz tad, ja tu vēlies ar savu lietu nodarboties visaugstākajā līmenī un paveikt ko nozīmīgu, koncentrējas un vietai, kur tu atrodies, ir daudz lielāka nozīme nekā nekad agrāk. 

Protams, šie divi apgalvojumi neizslēdz viens otru, drīzāk papildina. Un ir arī trešā, apaļā pasaule. Un pat ļoti iespējams, ka mūsu dzīves un lēmumi dinamiski pārvietojas starp trijiem pasaules redzējumiem, kā nelielajā shēmiņā, ko pievienoju šī ieraksta sākumā un kura uzšvīkājās uz papīra videolekciju skatoties - brīžiem tā pasaule ir apaļa, brīžiem plakana un brīžiem ieliecas uz iekšu, koncentrējoties kādā punktā, tad atkal atgriežoties pie apaļā, lai ripotu uz plakano.  

Skatamies, vērtējam, komentējam, diskutējam:

(lekcijas video - via @murins - thx!)

Did You Know 4.0

Šonedēļ iznākusi kārtējā, ceturtā multimediju prezentācijfilmiņas "Did You Know" versija. Nekādu īpašu pārsteigumu, mazliet vairāk fokusa uz mobilo komunikāciju, bet tomēr noskatīšanās vērta.

Tiem, kas nav redzējuši pārējās, tās iespējams viegli atrast internetā. 

Mana favorīte joporojām ir otrā versija (Did You Know 2.0), kuru pirmoreiz redzēju BBDO Worldwide konferencē Šanhajā, galvenā bosa Andrew Robertson runā un pēc tam jo bieži esmu lietojis savās prezentācijās. 

Nobela prēmijas laureāts Paul Krugman par ekonomiskās recesijas cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem

Šodien Harvard Business Review blogu sadaļā publicējis sarunu ar šī gada Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Paul Krugman, kā arī saites uz vairākiem interesantiem materiāliem. 

Pirmkārt, ierakstā ir apskatāmas četras īsas, koncentrētas (1-2 minūšu) video intervijas.

1. Kāpēc stimulu pakai jābūt lielākai, ja tā nostrādās? 
2. Kurš ir vainīgs? 
3. Kādu atzīmi pie viņa, Princeton University profesora, būtu saņēmis ASV Valsts Kases sekretārs (US Treasury Secretar) Henrijs Paulsons
4. "Krugmana plāns"

Visus video pievienoju šī ieraksta beigās. 

Otrkārt, Krugmans viesojas HBR redakcijā saistībā ar viņa jaunākās, 2008. gada nogalē iznākušās grāmatas "The Return of Depression Economics and the Crisis of 2008" iznākšanu.

Grāmatu pirms 3 nedēļām saņēmu no Amazon, esmu pieveicis jau 6 no 10 nodaļām (ieskaitot pēdējo :), nenoturējos iepazīties ar receptēm, pirms ķerties pie vēstures) un jau vairākiem paziņām un kolēģiem esmu devis solījumu izveidot īsu prezentāciju, ko centīšos padarīt pieejamu arī šajā blogā. (subscribe!)

Krugmans, kā jau lieklākā daļa NYTimes komentētāju ir lielisks stāstnieks, tāpēc grāmata ir aizraujoša lasāmviela, ar minimālu svešvārdu daudzumu un, pretēji tās nosaukumam, nemaz nav depresīva. 

Drīzāk otrādi, tā parāda dažādus ceļus un iespējas. Jo patiesībā ir dažādu valstu iepriekšējo ekonomiskās recesijas situāciju cēloņu un risinājumu īsa un lakoniska analīze (Meksika, Argentīna, Japāna, Taizeme, Amerika), kā arī dažādu institūciju rīcība un loma krīžu laikā (WMF, "hedge funds", leģendārais "Long Term Capital Management", kura stāsts daudz detalizētāk aprakstīts tik populārajā un pamācošajā grāmatā "When Genius Failed"; Grīnspana politika). 

Treškārt, līdz 13. martam blogā ir bez maksas ir pieejams arī Krugmana raksts "Kāpēc valsts nav firma?" ("Why country is not company") no 1996. gada Harvard Business Review. 

Tas, šķiet, bija manas MBA programmas "Globālās ekonomikas" kursa obligātās lasāmvielas sarakstā Brandeis Starptautiskās Biznesa skolas (Brandeis International Business School) pirmā kursa pirmajās nedēļās, 2003. gada rudenī, un tika karsti diskutēts klasē. Šķiet, tas bija par atšķirībām un atšķirīgām kvalitātēm, kas nepieciešamas valsts vadīšanā un firmas vadīšanā, kā arī par to, ko nozīmē nodarboties ar ekonomiku kā ar pamatdisciplīnu. Diskusijas bija jo īpaši karstas, jo šis bija ievadkurss, kurā kopā ar mums, MBA studentiem, bija arī topošie ekonomikas un finanšu eksperti, kas mācījās paralēlajās plūsmās. Nu jau nu jau daudz kas no šī raksta piemirsies, ir iemesls kādā brīdī pārlasīt. 

p.s. interesentiem (un tiem, kam ir kāda stunda brīva laika) ir iespēja atgriezties pie garākas videointervijas, kurā, apmēram gadu pirms recesijas sākuma, Krugmans stundu garā lekcijā Google darbiniekiem skaidro to, kāpēc šī krīze ir neizbēgama, ja ASV valdība nemainīs savu politiku. Un lielā mērā - paredz ļoti daudzas no norisēm, kas jau ir notikušas. 

Bet tagad video epizodes no HBR: 

1) "Why the stimulus package needs to be bigger if it's going to work"

2) Who's to blame?

3) What grade would Professor Krugman give Henry Paulson?

4) "The Krugman Plan"

LinkedIn jaunumi un sociālo tīklu nākotne

Lielākais un ietekmīgākais profesionālais sociālais tīkls (professional networking site) Linkedin.com naktī uz piektdienu veicis vairākus nozīmīgus piedāvāto servisu uzlabojumus, kuri būtiski palielina vērtību tā lietotājiem un var nozīmīgi paplašināt šī tīkla iespējas un lomu. 

Vēl jo vairāk - manuprāt, tas ir vēl viens nozīmīgs signāls tālākai virzībai no sociālajiem tīkliem, kas orientēti uz "draudzēšanos" un hobijiem (MySpace, FaceBook, Orkut, Draugiem un tiem līdzīgie, daudzi no kuriem, iespējams, ir sasnieguši izaugsmes griestus un/vai iekļuvuši nelielā "stagnācijas" stadijā) uz specializētu interešu, profesionālo un zināšanu grupu attīstību (neizzūdot pirmajiem). Un rādās, ka LinkedIn ir un būs viens no nozīmīgākajiem līderiem šajā virzībā. 

Kādi tad ir jaunumi:

1) Integrācija ar lielākajām blogošanas platformām Typepad un Wordpress - manuprāt visnozīmīgākais jaunums, jo biznesa profesionāļu vidē jaunā līmenī pacels arī blogošanas nozīmi un veicinās kvalitatīva satura rašanos un atlasi; 

2) Integrācija ar Amazon.com - iespēja pie sava profila pievienot savu lasāmo un lasīto grāmatu sarakstu un apskatīt tavu domubiedru, partnerus vai kolēģu ieteikumus un preferences; iespēja ieteikt un saņemt ieteikumus; 

3) Integrācija ar Slideshare.net - (lielāko prezentāciju resursu tīklā) - iespēja pievienot savam profilam prezentācijas; 

4) Integrācija ar Google Documents un vairākiem man mazāk pazīstamiem servisiem (myTravel, Huddle, Company Buzz, Box.net)

Līdzās tam jau šajā pavasarī tika būtiski izmainīta (uzlabota) arī grupu veidošana, ar tām saistīto diskusiju iespējas, komunikācija grupas ietvaros un šī procesa administrēšana, lai kļūtu par pievilcīgu platformu uzņēmumiem, augstskolām, augstskolu absolventiem. Tas jau ir ieviesis dzīvību pāris grupās ar manu dalību. 

No vasaras ir pieejama satura integrācija ar atsevišķiem nozīmīgiem satura avotiem, kā NY Times biznesa sadaļu un BusinessWeek Business Exchange. 

Jau šobrīt LinkedIn ir kļuvis par nozīmīgu informācijas avotu gan par biznesa vidi kopumā, gan par atsevišķiem segmentiem. Pagājušnedēļ vairākos medijos (AdAge, BusinessWeek) parādījās ziņa, ka LinkedIn attīstīs arī izpētes iespējas un tātad arī paplašinās iespējas piekļūt šai komūnai.

Līdz šai vasarai LinkedIn bija ļoti veiksmīga (30 miljoni lietotāju), bet tomēr mazliet formāla platforma, kas ļāva uzturēt profesionālos kontaktus un reprezentēt sevi profesionālajā vidē, izvairoties no "plaša patēriņa" sociālo tīklu "trokšņa", kā arī pieaugoši populāra rekrutēšanas vieta (pārbaudīts arī mūsu pašu DOMINO darbībā). 

Tieši tāpēc Linkedin ir tik populārs dažādu nozaru profesionāļu, IT speciālistu, un MBA studentu un beidzēju vidū. Tikko publicētā statistika ir iespaidīga: 

Līdz ar ko LinkedIn parādās iespēja kļūt par centru daudz straujākai profesionālo grupu attīstībai un specializēto sociālo tīklu attīstībā. Tā ir ļoti kvalitatīva auditorija - ar augstu izglītības līmeni, ar augstu IT prasmju līmeni un arī augstu ieņēmumu līmeni. Tādējādi daudz ticamāk tieši šeit, nevis šīs pasaules facebooko-os un draug-os, veidosies iestrādes, kas pakāpeniski pāries arī uz citiem profesionālajiem tīkliem.

Investīciju apjoms, ko LinkedIn ir saņēmis pēdējo mēnešu laikā - 53 miljonus dolāru jūnijā tikko papildinājuši 22 miljoni dolāri - liecina, ka attīstība turpināsies jau vistuvākajā laikā. Recesijas situācijā, kad ilgermiņa investīcijas tiek mērītas tredeviņas nevis tikai septiņas reizes, visticamāk, šīs summas atvēlēts balstoties uz tuvāko gadu plāniem, kuri jau ir izstrādes vai ieviešanas stadijās.  

Nobela prēmija ekonomikā 2008

Viens no vadošajiem un man visinteresantākajiem (līdzās Thomas Friedman) NYTimes "op-ed" komentētājiem Paul Krugman šogad saņems Nobela prēmiju ekonomikā. 

Biznesa skolā, globalizācijas un outsourcing/offshoring priekšmetos viņa akadēmiskie raksti nebija tā vieglākā lasāmviela, bet kopš tā laika cenšos regulāri sekot līdzi viņa komentāriem par ekonomiku NY Times.  Iknedēļas (2xned) raksti ne vienmēr ir vienkārši, bet vienmēr dziļi, pamatīgi un interesanti. Un spēj sarežģītus jautājumus izskadrot salīdzinoši vienkāršā valodā. 

Šķiet, nemaz tiek bieži negadās, kad par Nobela prēmijas laurēātu kļūst tik aktīvi populārajos medijos rakstošs un "blogojošs" cilvēks. Bet droši vien viens no blakus faktoriem ir tas, ka pēdēos gados, līdzās saviem galvenajiem pētījumiem, viņš ir daudz analizējis un skaidrojis plašai auditorija globālo ekonomisko krīžu un recesiju cēloņus un būtību.

No pēdējiem rakstiem jo īpaši interesanti ir The Great Illusion par Gruzijas konfliktu globālā un ģeopolitiskā (un globalizācijas) kontekstā un pāris par šobrīd tik aktuālo šūpošanos globālajos tirgos -  Financial Russian Roulette un 3AM Call. 

(Pēdējais ir jo īpaši atraktīvs kontekstā ar šovasar tik ļoti apspriesto Hilarijas Klintones klipu 3AM Call priekšvēlēšanu cīņu laikā pret Obamu, kas iespējams ir viens no visvairāk parodētajiem klipiem YouTube.) 

Un droši vien visinteresantākais materiāls no visiem ir apmēram stundas gara Paul Krugman videoprezentācija, pirms nepilna gada tiekoties ar Google darbiniekiem. Tur ir daudz atziņu, kuras pēdējās nedēļās ir kļuvušas tik ļoti aktuālas, un ļoti pamatota un sakārtota analīze par to, no kurienes šai finanšu nestabilitātei "aug kājas". Un tas viss, kā vienmēr, vienkāršā valodā, bet nezaudējot dziļumu. 

Seqouia Capital par ekomomisko lejupslīdi

Viena no Silikonu ielejas veiksmīgākajām "venture capital" kompānijām Seqouia Capital (tieši viņi bijuši līdzdalīgi Google, YouTube un vēl pārisimts citu veiksmīgu kompāniju finansēšanā agrīnajos attīstības posmos) par šībrīža ekonomisko situāciju.

Sequoia Capital on startups and the economic downturn

View SlideShare presentation or Upload your own. (tags: depression recession)

Google 10^100 projekts

Esmu atgriezies no 3 nedēļu klejojumiem pa Eiropu (divas apmācības Polijā saistībā ar vienu no klientiem; BBDO stratēģiskās plānošanas ikgadējā konference Londonā; un pa vidu tam neliela Stuttgart-Munich vizīte).

Ja būs kāds brīdis - sekos arī komentārs par iespaidiem un secinājumiem, kuru ir daudz (jo īpaši no BBDO konferences, kurā līdzās daudzajām prezentācijām, gada veiksmīgāko telekomunikāciju projektu sadaļā, līdzās tādiem BBDO klientiem kā AT&T, BT, Belgacom, Telefonica, mums tika dota iespēja prezentēt arī kopā ar Lattelecom Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veidoto projektu "Izrāviens" ).

Bet šajās pāris dienās manu uzmanību piesaistījis Google 10 gadu svinības aktivitāšu kopums, kas aprakstīts vairāk nekā pāris marketinga, reklāmas un digitālo tehnoloģiju blogos.

Jo īpaši jaudīga šķiet Project 10^100 ideja - aicinājums iesniegt idejas, kuras varētu mainīt pasauli palīdzot iespējami plašam cilvēku lokam.

Mehānika:

1) Līdz 20. oktobrim jāiesūta idejas (projekta apraksts, kas var būt papildināts ar 30" video)
2) No 27.01.2009 Google nodos vērtējumam simts idejas, no kurām masu balsojumā tiks izvēlēti 20 pusfinālisti
3) Google solās investēt līdz 10 miljoniem USD piecās idejās, kuras izvēlēies projekta padome

Skaidri un vienkārši kritēriji:

Reach: Cik daudzus cilvēkus tā ietekmēs?
Depth: Cik dziļa būs ietekme? Cik liela ir vajadzība?
Attainability: Vai šī ideja var tik ieviesta 1-2 gadu laikā?
Efficiency: Cik vienkārša un izmaksu-efektīva šī ideja ir?
Longevity: Cik ilgstošs būs šīs idejas iedarbība?

Visvairāk priecē (a) projekta noteikumu vienkāšība a la Google; (b) vienkāša vairāku pakāpju mehānika, kas tik ļoti daudziem liks padomāt par šīm tēmām un dos iespēju piedalīties balsošanā; bet visvairāk - (c) tas, ka Google provocē visus - gan tos, kas pieteiks savas idejas, gan tos, kas tās vērtēs - domāt tik lielā mērogā.

Lai arī ko teiks skeptiķi, manuprāt, tas būs pasākums ar daudz tālejošu ietekmi, nekā tas izskatās pirmajā acu uzmetienā. Un ja kādam šāda, nesavtīga ideja ir (vai varētu nofomulēties par to sistemātiski paprātojot) - piedaloties var tikai iegūt.

Līdzās tam desmitgades mājas lapā atrodamas arī vairākas Google vadošo domātāju esejas par to, kā tehnoloģiju attīstība ietekmēs mūsu dzīvi un pasauli.

Project 10^100 klips:

Shift Happens || emocionāli par plakano pasauli

Iepriekšējā ierakstā (par un ar Slideshare 2008. gada labākajām prezentācijām) pieminētā filmiņa par tehnoloģiju un globalizācijas nestajām izmaiņām pasaulē un mūsu visu dzīvē, kas veidota uz iepriekšpieminētās prezentācijas bāzes.

Vienkārši un jaudīgi.

The World is Flattening. Ir interesanti un būs interesanti.

Internet 5000 dienu vēsture

Internets izrādās esam tikai 5000 dienas vecs. Vai ir vēl kāda tehnoloģiskā inovācija, kas 5000 dienās tik būtiski ir izmainījusi to kā mēs dzīvojam, izklaidējamies, mācāmies?

Vairākos blogos pēdējās dienās parādījusies norāde uz lielisku interneta vēstures vizuālu izklāstu (timeline), kas ļauj gadu pa gadam, mēnesi pa mēnesim, dienu pa dienai apskatīt nozīmīgākos notikumus, kas ietekmējuši Internet attīstību vai ieguvuši milzu rezonansi plašākā sabiedrībā.

No satura jaunumiem līdz vīrusiem un pa ceļam neaizmirstot arī tehnoloģiskos jaunievedumus, likumus u.t.t. Un tas viss saistīts kopā ar Wiki un/vai citiem avotiem. Būtībā, tā ir liela interaktīva, vizuāli atraktīva enciklopēdija, kura atvērta tālākai attīstīšanai un papildinājumiem.

Aizraujoša nodarbe, viens no lielākajiem pēdējā laika laika zagļiem :)