ZZ @ LV

Tendences 2013. Tehnoloģijas, dizains, komunikācija, marketings

Ik gadu gada nogalē un janvāra pirmajās dienās portālos, sociālajos tīklos un vecajos labajos masu medijos ir bijusi akutālo tendenču analīzes un prognožu pārpilnība. Diziana, tehnoloģiju, marketinga un komunikāciju tēmas nav izņēmums. 

Tomēr, lai arī šis decembris ir vēl tikai pusceļā, vismaz manu interešu segmentos prognožprezentāciju skaits (un arī kvalitāte) jau ir pārspējis visus iepriekšējos gadus.

Ir sajūta, ka dizaina, marketinga, PR un komunikāciju kompānijas noslēgušas nerakstītu vienošanos par konkursu "Ko tu proti?" tendenču prezentēšanas lauciņā, kā rezultātā ir daudz labu, dziļu un patiešām pamatotu materiālu. Šogad daudz vaiāk darba ieguldīts ne tikai noformējumā un slaidos no sērijas "virsraksts + foto fonā", bet arī tendencēm aprakstot un pamatojot ar piemēriem. Līdz ar ko lielākā daļa no šiem materiāliem ir nevis tikai ātri pārskatāmi, bet arī lasāmi. 

Un beigu beigās labu materiālu ir daudz. 

Tā kā tuvākās pāris dienas mums sola laika apstākļus, kas piemēroti laika pavadīšanai pie dažādajiem ekrāniem, negaidot decembra beigas jau padališos ar, manuprāt, labākajiem un noderīgākajiem materiāliem uz šo brīdi. Pagaidām bez mana viedokļa, tik ar īsu komentāru par katru. 

Varbūt saimniecībā noder. Par nākošā gada komunikāciju un marketinga plāniem domājot, kādu jaunu biznesa ideju meklējot vai vienkārši kādu marketinga vai sociālo zinātņu studiju darbu veidojot. Un kā obligātā lasām- un apdomāt- viela visa veida marketinga vadītājiem uzņēmumos un stratēģiem radošajās un tehnoloģiju nozarēs - marketinga un komunikāciju plānus un kampaņas tomēr veidojam rītdienai, nevis šodienai, kas jau rīt būs vakardiena.  

------------------------

Digitālo tehnoloģiju attīstība, pieejamība un arvien plašāka un aktīvāka pielietošana ikdienā ir galvenais izmaiņu dzinēspējspēks ekonomikā, biznesā, marketingā, komunikācijā, kultūrā, izglītībā, medicīnā, politikā un sabiedrībā. Digitālās platformas ir sava veida operāciju sistēma lielai daļai no mūsu idejām un iepsējām. Tāpēc iesākumā vairāki kvalitatīvi tehnoloģiju attīstības tendenču apskati. 

1) KPCB

Ikgadējais leģendāras KPCB* tehnoloģiju apskats šogad ir bijis neticami populārs divu nedēļu laikā sasniedzot jau vairāk nekā 860000 apskates. Un lai arī tas ir atskats uz pagājušo (2012) gadu, tas ir viens no retajiem, kurā kompanija dalās ar datiem, kas ir šo prognožu pamatā.  

* - Kleiner Perkins Caufield & Byers - Venture Capital kompānija. AOL, Amazon, Compaq, Google, Netscape, Sun ir it tikai dažas no komānijām, pie kuru izaugsmes un veiksmes viņi ir līdzdalīgi. 

 

2) Frog Design. 20 Tech trends for 2013

Leģendārā diziana kompānija FROG piedāvā savu skatījumu uz 2013. gadu. Lasāmgabals, nevis skatāmgabals. Daudz "lielo atziņu" (insights) gan biznesam, gan marketingam, gan radošajam darbam. Un metaforas "Tech gets poetic" un "interactive choreography" vien ir ko vērtas. 

Manuprāt, šī gada labākā, daudzslāņainākā un vērtīgākā tendenču prezentācija. 

 

3) Fjord Design. 

Kvalitatīvs lasāmdokuments no vēl vienas, mazāk zināms dizaina kompānijas. 

 

4) Contagious Magazine. Most Contagious 2012. 

Ikgadējais atskats uz pagājušo gadu, kas ik gadu ir viens no kvalitatīvākajiem materiāliem par tendencēm komunikāciju nozarē.

Šogad visvairāk priecē, ka tendeču saraksta galvgalī beidzot ir tēmas, kuru potenciālam ticu jau sen, un kuru dziļākai izpratnei ik pa brīdim cenšos veltīt laiku jau pēdējos 3-5 gadus: sociālās un kultūras kustības (Movements); uz vērtības radīšanu orientētas marketinga un komunikāciju aktivtātes;pakalpojumu un saskarsmes punktu dizians un diziana domāšana u.t.t.)

 

5) JWT 

Ikgadējās reklāmaģentūru tīkla JWT prognozes. Pagaidām gan tikai saīsinātais prezentācijas vairants, kuram janvāra pirmajās dienās, līdzīgi kā pēdējos 2-3 gadus, gan jau sekos arī detalizēts, izvērts (līdzīgi kā pagājušā gada "100 tendences, kam pievērst uzmanību 2012. gadā"), gan neliels video. 

 

6) TrendWatching patērētāju rīcības un vajadzību tendenču apskats

 

---- papildināts 16/12

7) Sociāli digitālās tendences no Deivida Armano

Un lūk arī viens no pēdējo gadu autoritatīvākajiem digitālo platformu un sociālo tīklu ekspertiem Davids Armano pārvērtis prezentācijā rakstu, kuru pirms divām dienām viņš publicēja Harvard Busienss Review blogu sadaļā. 

------

Par prognožu tēmu un par vairākām lielajām tendencēm (par datiem un prognozēšanu, par interakciju dizianu u.t.t.) pēdējās nedēļās ir iegūts vēl daudz citu materiālu, gan jau apgūtu, šķietami kvalitatīvu, kuriem vēl jāvelta laiks. Tuvojoties brīvdienām papildinājies arī e-grāmatu krājums. 

Tāpēc ar visai lielu varbūtību sekos arī kāds turpinājums vai mans viedoklis par jautājumu "Un kur lai es to lieku?" un klasisko Černiševska "Ko darīt?"par/ ar visiem šiem materiāliem. 

Līdzās tam decembra nogalē un janvāra sākumā ir iecere pabeigt un šajā blogā publicēt vairākas iestrādes, kuras pēdējo mēnešu projektu un prezentāciju burzmā aizķērušās puspabeigtas, kā arī pāris prezentācijas. 

Bet bez stresa un bez nevajadzīgiem solījumiem sev un citiem.

Sekojiet RSSos, twitter vai arī mazākzināmajā šī bloga Facebook lapā!

---

p.s. Lai viss būtu godīgi - raksta sākuma ilustrācijas ideju aizņēmos no KPCB, bet realizēju mazliet atšķirīgi.

Mēs, tīkla bērni

"We, the Web Kids". Viens no atziņpilnākajiem dokumentiem par interneta paaudzi no interneta paaudzes. Paaudzes manifests. Tepat no kaimiņiem. Šī gada 11. februārī publicēts kādā Polijas laikrakstā, bet, iztulkots angļu valodā, jau pāris nedēļām guvis plašu publicitāti globālajos blogos un medijos.

Tikai divi "izvilkumi":

Un lūk arī īpašais veltījums AKKA/LAA:

Par pastmarkām un par pieredzēm

Prezentācija Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas rīkotās diskusijas „Identitāte, zīmoli un patērniecība — vai mēs esam tas, ko mēs lietojam?” ievaddaļai. 

 

Latvijas reklāmas nozares gaismas pils (2001-2011)

 

The Shirky Principle:

”Complex solutions, like a company, or an industry, 
can become so dedicated to the problem they are the solution to,
that often they inadvertently perpetuate the problem.” 

-- Clay Shirky.

Mediju pirkšanas izmaksas jau gadiem ir lielākā pozīcija daudzu uzņēmumu mārketinga komunikāciju budžetos, bet investīcija medijos - nozīmīga reklāmas nozares ekonomikas daļa un nozīmīgs atskaites punkts nozares “veselības” mērījumos un klientu komunikāciju plānošanā. 

Šī gada pavasarī tika publicēti ikgadējie LRA / TNS pētījuma dati par 2011. gadu (reklāmas investīcijām dažādās mediju grupās) un salīdzinājums ar 2010. gada rezultātiem. Tā kā viena gada rezultāti neatspoguļo situācijas dinamiku un maz palīdz plānojot rīcību, balstoties uz LRA mājas lapā (http://www.lra.lv) publiski pieejamajiem datiem izveidoju vairākus grafikus, kas attēlo reklāmas nozares dinamiku pēdējo 10 gadu perspektīvā.

Aktvīvai nākošā gada marketinga aktivitāšu plānošanai sākoties ir pienācis laiks vērt atvilkni un padalīties ar daļu no atziņām. Varbūt noder.

 

Kopējā tirgus apjoma dinamika

Reklāmas mediju tirgus kopējā apjoma dinamika nenes īpašus pārsteigumus: ļoti strauja izaugsme līdz 2008. gadam, dramatisks kritums 2009. gadā un būtisks samazinājums arī 2010. gadā ar nelielu novirzi laikā atkārto valsts ekonomikas kopējās attīstības tendences. 

Ja vien nebūtu neliela, sen pelnīta izaugsme pagājušajā gadā, pēc šī grafika varētu zīmēt Latvijas Nacionālās Bibliotēkas jaunās ēkas kontūra skici kā pieminekli šī laika piedzīvojumiem un atgādinājumu šajā laikā gūtajām mācībām. Un iespējams arī kā pieminekli “masu mediju laikmetam” komerciālajā komunikācijā. 

Mediju kategoriju relatīvajā sadalījumā pēdējā desmitgadē būtiski samazinājies drukāto mediju (avīzes un žurnāli) īpatsvars. Vides reklāmas pozīcijas ir stabilas, lai arī, manuprāt, kategorijai ir ļoti lielas neizmantotās attīstības iespējas rosinot reklāmdevējus izmantot interaktivitāti, lokalizāciju un dinamiski mainīgus risinājumus pretstatā statiskām reklāmām. Radio kopējā “pīrāgā“ saglabā 10% - manuprāt, atbilstoši radio kā medija lomai mūsu ikdienā. 

Televīzijas investīciju īpatsvars līdz šim tikai audzis. Tomēr tieši pēdējos gados televīziju ir skārušas izmaiņas, kas varētu bremzēt kategorijas tālāku izaugsmi: (a) lineārā, laikam piesaitītā televīzija ir zaudējusi monopolu kvalitatīva video satura piegādē un dažādu alternatīvu pieejamība un kvalitāte strauji aug; (b) turpinās pieejamo TV kanālu skaita pieaugums un vispārējē skatītāju uzmanības fragmentācija; (c) par mūsu laiku un uzmanību arvien veiksmīgāk cīnās arī saturs un laika kavēkļi, kas pieejami izmantojot digitālās platformas; (d) TV skatītāja uzmanība raidījumus skatoties ir arvien vairāk sadalīta starp vairākiem satura avotiem, līdz ar ko mazinās klasiskās “TV reklāmas rullīšu” efektivtāte; un (e) nav šaubu, ka ar interneta un digitālajiem risinājumiem saistīto mediju kategoriju izaugsme tuvākojos gados būs straujāka, līdz ar ko gan mazinās TV relatīvo nozīmīgumu, gan piesaistīs arvien jaunas investīcijas.

TV, līdzīgi kā kvalitatīvs video, vienmēr būs ietekmīgs medijs, tomēr, lai saglabātu ietekmi, TV un video lomai komunikāciju risinājumos ir pakāpeniski jāmainās. 

 

Par “Reklāmu internetā”, jeb “Как вы яхту назовёте, так она и поплывёт”

Astoņdesmito gadu multiplikācijas filmā par kapteini Vrungeli bija leģendārs citāts: “Как вы яхту назовёте, так она и поплывёт” (un “Pobeda” ātri vien kļuva par jahtu “Beda”, ar visām no nosaukuma izrietošajām sekām un piedzīvojumiem). To ļoti lielā mērā var atteicināt uz kategoriju, kas LRA/TNS pētījumos saukta par “reklāma internetā” un jau no 2010. gada ir kļuvusi par otru lielāko. 

Kategorijas nosaukums “REKLĀMA internetā” simbolizē vairākas Vrungeļa cienīgas problēmas un apzināti vai neapzināti ierobežo šīs kategorijas novērtējumu. 

Vispirms jau gan “reklāma” tās klasiskajā izpratnē, gan mediju pirkšana no “medijiem” kopā veido tikai nelielu daļu no aktivitātēm sociālajos tīklos, digitālajās platformās un interneta komunikācijā - izmantoto iespēju loks ir daudz plašāks un ne vienmēr izmērāms klasiskajās “mediju pirkšanas” kategorijās. 

Otrkārt, atšķirībā no “masu medijiem”, kur dalībnieku skaits ir ierobežots un investīciju apjoms apzināms tieši no medijiem (kas, atsaucoties uz telefonsarunu ar LRA pāris dienas pēc datu publicēšanas, esot LRA / TNS metode), interneta vidē apzināt reklāmas apjomus no VISIEM reklāmu izplatītājiem (medijiem) ir neiespējami. 

Līdzīgi kā nav iespējams iegūt precīzus datus par investīcijām reklāmām platformās ārpus Latvijas (Google, Facebook, Yandex, VKontakte, Odnoklasniki), ir neiespējami apzināt izmaksas mobilā marketinga aktivitātēm un projektiem sociālajos tīklos un citiem, nemaz nerunājot par projektiem, kas saistās ar pārvaldītajiem un pašu radītajiem (“owned media”) un iegūtajiem (“earned media”) resursiem, kuri neatspoguļojas tiešajās izmaksās, bet kas pēc būtības ir savu “mediju” kanālu izveide un uzturēšana; tātad - reklāmdevēju aktivitāte reklāmas mediju tirgū bez starpniekiem.

Pat ja lielākā daļa ieņēmumu koncentrēsies pie lielākajiem spēlētājiem (Paretto likums), pateicoties mediju un komunikāciju tirgus decentralizācijai un straujai jaunu nišu izaugsmei (“Long Tail” efekts), mazo spēlētāju ietekme gan klientu, gan aģentūru, gan mediju/platformu vidū augs, mainot spēles noteikumus. Tos ignorēt būs arvien grūtāk.

Pavisam neliela, mazliet nekorekta spekulācija ar datiem. Pieņemot, ka uzņēmumu un aģentūru investīcija digitālās komunikācijas medijos/platformās ārpus viegli uzskaitāmā apjoma ik gadu ir vismaz tik pat liela, cik uzskaitāmā daļa (2011. gadā tas nozīmētu gandrīz 7 miljoni latu, jeb 7000 uzņēmumi gada laikā ir investējuši vidēji Ls 1000 digitālajās komunikāciju aktivitātēs ārpus lielajiem digitālajiem “medijiem”, kas šķiet esam gana konservatīvs vērtējums, zinot mazo, vidējo un lielo uzņēmumu aktivitāti Google Adwords, Facebook un owned/earned platformu aktivitātēs), mediju sadalījums izskatītos sekojoši: 

Apkopojot:

Nevienam nav šaubu, ka reklāmas (komerciālo komunikāciju) un mediju tirgi ir ļoti strauju izmaiņu procesā. Tas atteicas ne tikai uz kvantitatīviem (investīcijas, apjomi), bet arī kvalitatīviem (nozares struktūra un robežas, pieprasījums un piedāvājums) raksturojumiem.

LRA / TNS pētījums, kas ir visnotaļ precīzs “veco mediju” reklāmas ieņēmumu un ar tiem saistītā reklāmas nozares ekonomiskā modeļa atspoguļojums, fokusējoties uz “mediju” “reklāmas” ieņēmumiem un nepilnīgi atspoguļot visstraujāk augošo un vislielākās izmaiņas rosinošo - digitālo un interaktīvo risinājumu piegādes (mediju) kategoriju - nedod pilnīgu priekšstatu par komunikāciju tirgus apjomu un dinamiku, kā arī spēku samēru starp piegādes kanāliem (medijiem, digitālajām platformām). Digitālo un interaktīvo kanālu nozīme komunikāciju nozares ekonomikā ir lielāka, kategorijas robežas ir plašākas un investīciju kopējais apjoms, visticamāk, jau šobrīd ir salīdzināms ar TV kategoriju un tuvojas to apjomam daudz straujāk. 

Bet kā jau tas zināms no citām nozarēm - sasniedzot kritisko masu jaunie, digitālajās tehnoloģijās balstītie risinājumi un ar tiem saistītās izmaiņas sabiedrībā, kultūrā, ekonomikā un cilvēku dzīvēs, visbiežāk nes arī būtiskas izmaiņas nozares ekonomikā (pieprasījumā un piedāvājumā): mazina ieejas barjeras jauniem spēlētājiem, rosina eksperimentālu garu un decentralizāciju, nojauc robežas ar un dod iespēju konkurēt citām nozarēm vai radīt negaidītas idejas uz robežas starp vairākām nozarēm, un pats galvenais - veicina jaunu vērtības radīšanas modeļu meklējumus un jaunu, no līdz šim ierastajām struktūrām neatkarīgu uzņēmumu veidošanos. 

Līdz ar ko jau plānojot nākošā gada marketinga aktivitātes un komunikāciju budžetus ir vēl viens iemesls vairāk nekā septiņas reizes nomērīt, (a) vai turpināt darboties izmantojot ierastās un it-kā-drošās masu mediju laikmeta pieejas vai tomēr meklēt un izmēģināt jaunas; (b) vai piegādes kanālu (mediju) stratēģijas centrā likt masu medijus, pārējiem insturmentiem atvēlot pakārtotu lomu, vai tomēr pārskatīt lomu sadalījumu un ar to saistītās investīcijas; (c) kā pilnvērtīgi izmantot digitālo/interaktīvo/internet platformu un divvirzienu komunikācijas radītās iespējas sava zīmola stāsta veidošanā. Un tie nav vienīgie jautājumi. 

 

---- 

Daži saistītie raksti, ieraksti un pieZZīmes šajā blogā:

Think TV 2020. Par televīzijas nākotni un par komunikāciju šodienu

"Bye, bye TV?" Vēl ne!

12'000'000'000'000'000 vārdi gada laikā (par fragmentāciju, 2012)

TV lūgšanas digitālajā laikmetā, jeb televīzijas īstā seja (2010)

Divvirzienu komunikācijas laikmets: no pasīvas vērošanas uz aktīvu līdzdalību (t.sk. arī par komerciālās informācijas aprites vēsturi un nākotnes prognozēm, 2009)

 

12'000'000'000'000'000 vārdi gada laikā

Līdzās neskaitāmajām spekulācijām par to, cik reklāmas/komunikāciju "ziņas" mēs saņemam ikdienā - 3000, 5000 vai pat divtik - ir parādījies mazliet plašāks McKinsey pētījums par to, kā pēdējo 110 gadu laikā ASV audzis komunikāciju un mediju patēriņa apjoms un kā sadalās laiks, ko cilvēki velta dažādiem komunikāciju (saziņas) veidiem un medijiem. Par pamatu ņemts vārdu skaits (triljoni vārdu gada laikā).  

via The Economist

Press. Pause. Play.

Kvalitatīva intervij-filma, kurā mierīgi un sistemātiski stāstīts par izmaiņām, ko radošajā darbībā, radošajās nozarēs un arī ekonomikā ienes digitālo tehnoloģiju izplatība un to radītās iespējas. 

Stāsts lielākoties veidots caur mūzikas "industrijas" prizmu. Bez revolucionāri jaunām atziņām, bet sistemātiski, pārdomāti un kvalitatīvi. Vairāk kā atgādinājums par izmaiņām, kas mums tepat līdzās, un ne tikai mūzikas vai radošajās nozarēs. 

Filmu nevainojamā HD kvalitātē pilnībā iespējams lejuplādēt oficiālajā "Press. Pause. Play." mājas lapā (5Gb) vai arī no noskatīties kādā citā internet video resursā (YouTube u.c.). Oficiālajā lapā pieejama arī filmas interaktīvā versija. 

The State of Social Media 2012: numbers, trends, insights, approaches

Visai izsmeļoša prezentācija par sociālo mediju un platformu situāciju pasaulē, gadu mijā, kas vienuviet apkopo daudzus pagājušā gada laikā publicētus datus no dažādiem avotiem: gan globālās tendences, gan interesanti dati par tehnoloģiju lietotāju attieksmi un uzvedību, gan vairāki modeļi par to, kā darbs ar sociālajām platformām organizēts cituviet. 

"Bye, bye TV"? Vēl ne.

"A friend sent me a link to a programme broadcast on Russian national television recently (the link was to a YouTube clip, since most people I know do not have actual working television sets – the habit of watching TV has quietly died among the educated class here over the last 10 years)"

Masha Gessen "Putin's World is falling apart" The Guardian, 26/12/2011

 

Pirms jaunā gada es īsti nenoticēju šim citātam no intervijas The Guardian, lai arī pats par sabiedrības un reiz vareno masu mediju attiecībām līdzīgi jūtos jau vairākus gadus. Tā kā autore, viena no visnotaļ respektējāmā žurnālā Snob redaktorēm, runāja par tobrīd viļnojošos Krieviju; škita, ka Maskavas protestu un revolucionāro vēsmu gaisotnē viņa tomēr nedaudz uzdod vēlamo par esošo. Neaizdomājos, atzīmēju citātu un devos tālāk. 

Bet tad šīs pirmdienas (9/01/2012) vakarā "Ad Age Stat of the Day", gluži vai papildinot kontekstu pēdējo dienu jaunumiem Latvijas mediju vidē, publicēja šādus datus, kas lika atgriezties pie pārdomām.  

Pirmajā brīdī šķiet neticami. 30% neskatās TV. Krievijā!?! 

Bet, tad es iedomājos par pavisam vēl nesen manējās, vidēji lielās (vidēji nelielās) Maskavas reklāmas aģentūras kolektīvu (55 - 70 cilvēki), kā arī ciešākos paziņas daudz plašākajā BBDO grupas uzņēmumu vidē (vēl kādi 30-40 cilvēki no 500). 

Ar retiem izņēmumiem viņi TV neskatījās (izņemot gandrīz katru nozīmīgo futbola spēli!!!) un tā nebija tikai poza vārdos. Ne ziņu blokus, ne filmas TV, ne tā saucamos "sabiedriski politiskos" raidījumus, kur nu vēl seriālus vai realitātes šovus - tad jau labāk kāda filma, seriāls vai mūzika no Interneta vai sociālo rezonensi radījušo raidījumu fragmentu video apskate youtube.com. TV fonā? Tad labāk kāda jaunāko klipu "playlist" no YouTube vai Vimeo vai kāds HD koncerts no šiem vai citiem avotiem. Vai kāda filma no tik strauji izaugušā bezmaksas vai mikro-maksājumu tiešsaistes filmu servisiem ( http://www.ivi.ru u.t.t.).

Labi, situācija Krievijā ir visnotaļ specifiska, tai skaitā arī pateicoties augsti regulētajai un ļoti manipulatīvajai mediju videi un visnotaļ lielajai sabiedriski-politiskajai apātijai, kas valdīja līdz pagājušā gada decembrim. Un Maskava, jo īpaši tās jaunā, izglītotā paaudze radošajās nozarēs, nav visa Krievija. Protams, nav arī īsti paskaidrots, kā tieši mērījums tika veikts, kādi jautājumi uzdoti. Bet, pat ja mērījumos ir neprecizitātes vai arī atstātas interpretācijas iespējas, 30% ir nozīmīgs signāls. Pat ja tie ir 20-25% kādu neprecizitāšu gadījumā. 

Interesanti, kāda ir situācija Latvijā? 

Intuīcija saka priekšā, ka Latvijā TV nelietotāju procents varētu būt mazāks nekā Krievijā - mums tomēr daudz mazāk politiski angažētu kanālu; kvalitatīvāks un daudz pieejamāks interaktīvās TV piedāvājums; toties mazāk arī kvalitatīva oriģinālā satura dzimtajā valodā. Bet, šķiet, arī pie mums TV nelietotāju skaits ir pietiekoši liels un visnotaļ strauji augošs. Es pats jau gadiem TV ieslēdzu reti un ļoti selektīvi (lielākoties LTV1, pāris reizes nedēļā), esmu atteicies no kabeļtelevīzijām. Un arī manu draugu vidū Rīgā vismaz puse, ja ne pat lielākā daļa vai nu pilnībā atteikušies no TV vai arī rīkojas līdzīgi. 

Vismaz no šādas televīzijas. Televīzijas, kādu mēs to tik ilgi pazinām un kādu nevēlamies pārāk bieži sastapt ("TV lūgšana digitālajā laikmetā, jeb televīzijas īstā seja", 6/05/2010), līdzīgi kā nevēlamies sastapt arī ar šādu pieeju saistīto komunikāciju, reklāmu un marketingu kā televīzijā tā dzīvē. 

 

Protams, augstākminētā statistika nekādā ziņā nenozīmē TV beigas. Līdz ar platjoslas interneta izplatību un video platfromu pieejamību (youtube.com, vimeo.com, hulu.com, netflix.com, iTunes u.c.) pēdējo 5-7 gadu laikā TV jau ir zaudējis kvalitatīva video satura piegādes monopolstāvokli. Jaunie dati ir vēl viena zīme noteiktam laikam piesaistītās, lineārās programmās balstītās televīzijas, kā arī ar to saistīto ekonomisko, t.sk. uz pārtraukšanu balstīto (interruption-based) reklāmas un marketinga, modeļu beigu sākumam dzīvē, nevis teorijā. 

Bet televīzija būs un paliks, tikai savādāka un varbūt mēs to nesauksmim par televīziju. Nav šaubu, ka jau vistuvāko gadu laikā tā ļoti būtiski mainīsies un līdzās lineārajai TV, kas lielai daļa no mums jau ir kļuvusi neintneresanta, parādīsies pilnīgi atšķirīgi piedāvājumi. Attīstīsies interaktivitātes dotās iespējas - iespējas izvēlēties kad un ko skatīties, iespējas piemēroties skatītāja interesēm un vajadzībām. Visticamāk notiks atbrīvošanās no pakām un piegādātāju lomas mazināšanās, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir ar Interneta radio.

Paliks viena nozīmīgākā lieta, kas būs centrā visam - kvalitatīvs saturs, lai arī kā tas tiktu piegādāts. 

 

----

p.s. Varbūt kāda no mediju mērijumu biznesa ieņēmumiem neatkarīga pētījumu kompānija ir gatava padalīties ar datiem un vērojumiem par TV patēriņu Latvijā? Sarunas un diskusijas veidošanai un uzturēšanai. 

 

Aksioma. Komunikācijā, radošajā darbā, biznesā. Ikvienā darbā un sadarbībā.

.

Nomaļus stāvoša vērotāja piezīmes par radošo komunikāciju nozari un marketinga komunikācijām Latvijā 2011./2012. gadu mijā

photo: via eyrephotographyaustralia

 

Pāris dienas pirms jaunā gada “Dienas Bizness” lūdza mani padalīties ar vērtējumu par 2011. gadu Latvijas komunikācijā, reklāmā, radošajās nozarēs un klientu-aģentūru attiecībās, kā arī izteikt prognozes par to, kādas varētu būt konsekvences un galvenās attīstības 2012. gadā.

Daži no komentāriem tika iekļauti pagājušās nedēļas rakstā “Laimi lejam digitāli” (DB, 4/01/2012, 11. lpp), bet pārdomu procesā radušos domu bija vairāk par prasīto. Apkopoju un neaudz attīstīju piezīmes un nododu tās jūsu vērtējumam.

 

2011: Gads kā gads.

(1)

Pēc 2011. gada, šķiet, pat lielākajiem skeptiķiem vairs nav šaubu, ka digitālās platformas un to radītās iespējas ir ienākušas mūsu ikdienā un ekonomikā uz palikšanu, bet lielākajiem optimistiem - ka tās nav un nebūs burvju nūjiņa, kas viegli un lēti atrisinās visus komunikāciju un marketinga izaicinājums. Skaidrs arī tas, ka jauno iespēju efektīva izmantošana prasa pieeju, kas ir būtiski atšķirīga no masu mediju laikmeta diktētajiem marketinga un komunikāciju pamatprincipiem. Izmaiņu un meklējumu gads. 

(2)

Ir norimusi pārspīlētā apsēstība ar sociālajiem tīkliem. Kā jau bija prognozējams, no skatuves ir pazuduši vai pieklusuši pašpasludinātie “jauno mediju speciālisti”, ir mazinājušās spekulācijas ar “jaunumu”, svešvārdiem un virspusējiem tehniskajiem trikiem. Ir sākusies normāla specializācija, piedāvājumu kvalitatīva attīstība un paplašināšana, kā arī daudz vairāk uzmanības ir ticis veltīts visu komunikāciju instrumentu, mediju un platformu (t.sk. interaktīvo) sabalansētai un efektīvai izmanotošanai, centrā liekot ideju, nevis piegādes veidu.

(3)

Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma ikdienā sekojot komunikācijai Latvijā jāatzīst, ka ir noticis visai dramatiskais komerciālās komunikāciju kvalitātes kritums it visos atspektos. Virsotne visam bija intervija ar iespējams Latvijas reklāmas vēsturē absurdāko nosaukumu: “Neinteresanta reklāma mēdz iedarboties ļoti labi”. Kur nu vēl tālāk.

Labi darbi joprojām ir, tomēr arvien retāk izdodas sastapt ļoti labus un izcilus. Vienlaikus pieaudzis virspusēju un neprofesionāli izpildītu darbu īpatsvars. Arī no lieliem un ļoti lieliem reklāmdevējiem. Klišejas. Klaji kopētas pieejas. Pusducis ziņu vienā klipā, maketā vai vides reklāmā. Paviršības izpildījuma niansēs un pēcapstrādē.  

To nevar attaisnot tikai ar krīzi, mazajiem budžetiem vai vajadzību pārdot “tūlīt un uzreiz”, “tagad vai nekad” -  šīm izmaiņām pamatā rādās esam gan profesionalitātes un prasīguma kritums abās ierakumu pusēs (klienti un izpildītāji), gan (jo īpaši) pārlieku liela gatavība uz kompromisiem šķietamo īstermiņa ieguvumu vai formāli izpildīta uzdevuma (ķeksīša) vārdā. Samierināšanās ar virspusēju pieeju un viduvēju rezultātu. Prasības paveikt darbu par neadekvātu budžetu neieklausoties argumentos no vienas puses un gatavība to darīt necīnoties par atbilstošu investīciju vai arī nepiedāvājot alternatīvus risinājumus no otras. Šādu stāstu pēdējo mēnešo sarunās ir daudz. No abām (visām) pusēm. 

(4)

Priecē attīstība un tendences kā dizaina, tā digitālo kompāniju vidē. Jo īpaši tas, kā 2011. gada laikā ir aktivizējusies virzība no no individuālas amatniecības un free-lance-ošanas uz kvalitatīvu domubiedru grupu, radošo darbnīcu vai nelielu aģentūru modeli, saglabājot neatkarību. Tieši pagājušā gada laikā ir sākušas veidoties vai pat nostiprinājušās vairāk nekā dažas apvienības, vairākas - ar skaidru vīziju par savu arodu un gana augsti uzstādītu vērtību un prasību latiņu. Kopā-darbošanās, sadarbība, kā arī sava ceļa meklējumi saglabājot neatkarību ir nozīmīgs attīstības katalizators nozarei kopumā.

 

2012: Konsekvences, iespējas un varbūtējās attīstības.
Tikai un vienīgi hipotēzes, nelielā “wishful thinking” mērcē.

(1)

“Masu mediju” relatīvais īpatsvars gan mūsu ikdienā, gan komerciālajā komunikācijā, gan reklāmas nozares ekonomikā turpinās samazināties arī nākošgad. Pieaugs tiešas un nepastarpinātas komunikācijas loma, pieaugs pieprasījums pēc spējas integrēt kampaņās un ikdienas attiecību uzturēšanas darbā arvien plašāku komunikāciju kompetenču un instrumentu loku, pieaugs kvalitatīva satura nozīme ārpus klasiskās "mediju" vides.

(2)

Gan klienti, gan radošās apvienības būs spiesti meklēt un kaujas apstākļos (ikdienas darbā) pārbaudīt jaunas pieejas. Apzināta, atbildīga un mērķtiecīga eksperimentēšana, kā arī daudz ciešāka un konstruktīvāka sadarbība starp klienta lēmumpieņēmējiem (t.sk. augstākā līmeņa vadītājiem) un radošajiem uzņēmumiem šajā procesā būs viens no nozīmīgākajiem veiksmes faktoriem.

(3)

Komunikāciju darbā starpība starp “viduvēju” (sauktu arī par “labu”) un “izcilu” (“ļoti labu”) darbu ietekmi uz biznesa rezultātiem ir milzīga. No vairākām pēdējo mēnešu sarunām ar biznesa un marketinga redzamās un neredzamās frontes dalībniekiem ir pazīmes, ka, pēc 2 - 3 “tūlītējo rezultātu” gadiem, klientu pusē notiek komunikāciju lomas pārvērtēšana un pakāpeniski meklējumi atpakaļceļam uz kvalitatīvu, idejās un patērētājā dziļākā izpratnē (vs. piegādes kanālu piedāvājumā) balstīta piedāvājuma meklējumiem.

(4)

Neizbēgami palielināsies vajadzība pēc komerciālās komunikācijas pamatvērtībām - pēc spilgta, oriģināla, drosmīga, visbiežāk pat apzināti polarizējoša, visos aspektos kvalitatīvi izpildīta radošā darba, kas ir atbilstošs (relevant) zīmolam, produktam vai pakalpojumam un ir balstīts trāpīgās stratēģiskajās atziņās (insights) par patērētāju vajadzībām un vēlmēm, dinamiku dažādās grupās un izmaiņām sabiedrībā kopumā. Liels izaicinājums mazā tirgū būs stāstniecības ("storytelling") attīstība saistīto platformu/mediju vidē, kur katra platfroma uzņemas daļu slodzes un veic citu lomu stāsta "piegādāšanā" un kopējās ainas veidošanā. 

(5)

Tupināsies decentralizācija aģentūru vidē. Turpinās pieaugt un paplašināties mazo un vidējo, no lielajām aģentūru grupām un hoding-kompānijām neatkarīgo komunikāciju, digitālo un dizaina kompāniju kompetences, profesionalitāte un tādējādi arī loma. Ja tām izdosies saglabāt profesionālo izaugsmi, neiecietību pret kompromisiem un neatkarību, pavisam drīz ir cerības sagaidīt nevienu vien spēcīgu radošo uzņēmumu, kuru biznesa modeļa pamatā būs profesionalitāte un augsti standarti un kur īpašnieku peļņa būs nozīmīgs, bet ne primārais to attīstības un izaugsmes dzinējs.

(6)

Cerams pakāpeniski atsāksies atgiešanās pie profesionalitātes un aroda prasmēm it visos aspektos - no stratēģiskā un radošā darba radošajos uzņēmumos, mazos un lielos, līdz būtiskam prasību pieaugumam pret visu līmeņu marketinga speciālistu kvalifikāciju uzņēmumos.

Jaunā situācija neizbēgami paģēr to, ka arvien lielāka daļa komunikāciju aktivitāšu tik koordinēta no uzņēmumiem, vienlaikus paplašināsies sadarbības partneru loks un daudzveidība. Līdz ar ko ar koordinēšanu vien būs par maz; būs jāprot dod jo dažādi uzdevumi, izvērtēt darbs no dažādiem aspektiem un kopīgi uzlabot to. Ir jāturpina apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, profesionāli pilnveidoties un iegūtās atziņās pārbaudīt dzīvē, ciešā sadarbībā ar dažādu kompenču pārstāvjiem, ieklausoties vienam otrā un kritiski (ne kritizējoši) izvērtējot ikvienas darbības rezultātu.  

(7)

Pagaidām Latvijas tirgū vēl ir visai maz kampaņu, kuras, līdzās komerciālo mērķu sasniegšanai, atbalsta vērtības radīšanu plašākai sabiedrībai vai grupām, uzrunā aktuālās problēmas sabiedrībā, pretrunas un izaicinājumus mūsu dzīvēs. Izaicinājumu un pretrunu ir daudz, ikvienā biznesa segmentā iespējams atrast veidu, kā darot savu darbu mainīt lietas uz labu arī visapkārt vai arī kā rosināt līdzdalību to risināšanā. Tieši šādos, lielu sociālo, ekonomisko vai kultūras izmaiņu brīžos savu uzvaras gājienu sākuši jo daudzi pasaulē vērtīgākie zīmoli.

Visticamāk kaut kur tieši šeit - krustpunktos starp komunikāciju, spilgtu radošu darbu, izmaiņām ekonomikā un biznesa modeļos, strauji mainīgo kultūras vidi, izaicinājumiem sabiedrībā kopumā un cilvēku individuālajām vajadzībām - ir atrodamas komunikāciju un radošo nozaru un uzņēmumu marketinga nākošā gada lielākās iespējas. Tai skaitā aŗi aģentūru un radošo apvienību lielākā iespēja līdzās tālākai profesionālai izaugsmei - atrast, parādīt vai radīt jaunas, no abstraktas vienvirzienu masu komunikācijas mazāk atkarīgas iespējas lielu un mazu uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, pārliecināt viņus un palīdzēt tās realizēt. 

100 tendences, kurām pievērst uzmanību 2012. gadā

Lielajā nākošā gada prognožu un tendenču gūzmā atkal izceļas ikgadējais JWT 100 nākošā gada (iespējamo) tendenču apskats:

Ko digitālais 2011. gads nesīs komunikācijā un marketingā?

Vienu brīdi bija doma iztikt bez uz 2010. gada vērtējumu un 2011. gada prognožu prezentāciju un pētījumu pārpublikācijām. Tomēr darbs tāds - skatīties, pētīt, domāt līdzi un domāt uz priekšu, modelēt to kā būs un kas ietekmēs izmaiņas un meklēt iespējas aģentūrai un klientiem.  

Rezultātā uzkrājies visai plašs materiālu klāsts, no kura izcelšu trīs vienkāršas, bet uzmanības vērtas prezentācijas par tendencēm saistībā ar digitālo tehnoloģiju ietekmi uz komunikāciju, marketingu un biznesu. Līdzīgu atziņu un secinājumu tajās ir daudz, tomēr katrā ir mazliet atšķirīgs skatu punkts.

1) Iesākumam prezentācija, kura parādījās pirms nepilnas nedēļas un kuras autori ir maza un joprojām daudzsološa digitālā aģentūra Space150. Ja būtu jāizvēlās labākā šī gada sākuma prezentācija, šī būtu mana izvēle:

2) JWT Worldwide stratēģisko plānotāju atlasītas 100 tendences, kam pievērst uzmanību 2011. gadā. Arī lielākoties digitālas un interaktīvas:

3) Un 11 tendences no pēdējo gadu globāli un digitāli veiksmīgākās PR aģentūras Edelman, vēlreiz apliecinot, ka robežas starp reiz zināmajām komunikāciju profesijām (reklāma, PR, pasākumi) pamazām izzūd un galu galā paliek komunikācija.