Pēdējos mēnešus, bateriju uzlādēšanas un jaunu azimutu meklēšanas ietvaros, brīžos kad lasīšanas, interneta vai darba pie projektiem un prezentācijām ir par daudz, esmu pasācis meklēt un ik pārdienu noskatīties kādu garāku lekcijas video. Veltīt stundu vai pusotru sistemātiskākām un padziļinātām stāstam par kādu tēmu vai par kādu jauniznākušu grāmatu.
Daudzās konferenču īs-runas, kā arī TED populārzinātnisko stāstniecības un uzstāšanās performanču sprinti lielākoties ir (tikai) laba prāta kutināšana, jo 15-20 minūtes var atraktīvi izstāstīt vienu vai pāris idejas, radīt interesi par tām, norādīt uz avotiem un pavedieniem tālākai izpētei, bet ne iedziļināties tēmā.
Pagājušajās brīvdienās noskatījos stundu garu lekciju Google darbiniekiem par Polaroid vēsturi no 1937. gada līdz šodienai, kurā tikko iznākušas grāmatas "Instant. The Story of Polaroid" un ar to saistītā bloga Polaroidland autors detalizēti iepazīstina ar Polaroid vēsturi.
Stāsts par vienu no spilgtākajiem tehnoloģiju, dizaina un biznesa krustpunktiem divdesmitajā gadsimtā. Daudz interesantu, man iepriekš nezināmu detaļu un saišu ar tā laika kultūru. Gan Polaroid biznesa modelī, gan tieksmē uz izcilību, gan ietekmē uz sava laika kultūru ir vairāk nekā dažas nepārprotamas līdzības ar Apple. Un tā nav sagadīšanās, liek noprast autors.
Ikvienam, kam ir interese par fotogrāfiju, tehnoloģiju un kultūru pilnīgi noteikti ir vērts pieslēgt savu datoru pie TV un veltīt stundu. Un padalīties ar tiem, kam ir vai varētu būt interese. Vai arī iegādāties grāmatu.
Bet šī lekcija rosināja nelielu, mazliet personiskāku un tikai attāli saistītu atkāpi - par topogrāfiju, par lietām, kuras nepamanītas ir bijušas mums pavisam līdzās, un par to, cik daudz jaunu iespēju izziņai digitālās tehnoloģijas pavērušas mums pēdējā desmitgadē.
Lekcijas beigās tika pieminēta pēdējā Polaroid materiālu rūpnīca ASV Valthamā (Waltham, Massachustests), kuru nojauca šī gada rudenī.
Atrašanās vieta man bija liels pārsteigums, jo tā ir tā pati Waltham, Bostonas priekšpilsēta, kurā ir Brandeis Universitātes un tās starptautiskā biznesa skola un tajā pavadīju divus gadus studējot.
Izrādās, ka rūpnīca bijusi tieši līdzās - mazliet vairāk nekā jūdzi no manas biznesa skolas un no manas mājas. Tikai uz to pusi nekad nesanāca iet kājām, jo tas bija aiz Universitātes pilsētiņas un "tur nekā nebija", bet tai noteikti vairākkārt ir braukts garām, ar velo un ar skolas autobusiem, par to pat nenojaušot.
Un vai katru otro dienu pa South Street pārvietojāmies līdz Main Street krustojumam, kur bija tuvākie veikali un pāris lieliski ķīniešu restorāni. Tur līdzās māju īreja arī vairāki mūsu indiešu grupasbiedri, pie kuriem bija pāris izcilas ballītes.
Bet, jā toreiz (2003-2005) Google kartes vēl nebija pieejamas. Nebija arī detalizētas Waltham kartes vai ceļveža papīra formātā. Google tad vēl bija tikai meklētājs - internet meklēšanas serviss, kas 2004. gada vasarā piedzīvoja savu IPO, ko detalizēti kādā no finanšu klasēm rudenī. Nebija arī ne youtube un video failus sūtījām e-pastos, ne iespēju skatīties video lekcijas, ne Twittter.
Skype bija tikko radies, tikko nokļuvis uz Forbes vai Fortune vāka, tomēr MIT Cyberconference 2004. gada ziemā paneļdiskusijā tika stādīti priekšā kā jaunie uz daudzsološie uzņēmēji no Ziemeļeiropas, kuriem līdz konkurencei ar AOL un citiem telekomunikāciju un internet saziņas milžiem vēl tāls ceļš ejams.
Bet, ja pa Main Street doties otrā virzienā (pa labi), cauri Bostonas priekšpilsētām Waltham unWatertown, pēc apmēram pēc mazāk kā 8 jūdzēm nonāksim Kembridžā, pieturā netālu no Harvard Coop grāmatnīcas pie Harvardas universitātes. Tur mūs ikreiz izlaida skolas autobuss, kas vairākas reizes dienā kursēja no universtiātes uz Kembridžu un atpakaļ.
Saskaņā ar leģendu tieši šajās Harvardas universitātes "kopmītnēs" (šajā ēkā!), mazāk nekā 50 metri no pieturas, tieši šajā laikā, 2004. gada 4. februārī, Marks Cukenbergs izveidoja un "palaida" pirmo Facebook prototipu.
Man tā bija otrā semestra otrā vai trešā nedēļa, mācību slodze vēl nebija sasniegusi maksimumu, trešdienās bija rīta nodarbību bloks. Tātad nepavisam nav izslēgts, ka tajā vai nākošajās dienās pie šī žoga mīņājos pēc kārtējā grāmatnīcu apmeklējuma, gaidot autobusu uz savu universitāti un nemaz nenojaušot, kas tieši šobrīd top aiz šī žoga.
Pasaule ir mazliet manījusies kopš 2004. gada, tas gan. Arī uz labo pusi. Ne tikai topogrāfiski.
Ik gadu gada nogalē un janvāra pirmajās dienās portālos, sociālajos tīklos un vecajos labajos masu medijos ir bijusi akutālo tendenču analīzes un prognožu pārpilnība. Diziana, tehnoloģiju, marketinga un komunikāciju tēmas nav izņēmums.
Tomēr, lai arī šis decembris ir vēl tikai pusceļā, vismaz manu interešu segmentos prognožprezentāciju skaits (un arī kvalitāte) jau ir pārspējis visus iepriekšējos gadus.
Ir sajūta, ka dizaina, marketinga, PR un komunikāciju kompānijas noslēgušas nerakstītu vienošanos par konkursu "Ko tu proti?" tendenču prezentēšanas lauciņā, kā rezultātā ir daudz labu, dziļu un patiešām pamatotu materiālu. Šogad daudz vaiāk darba ieguldīts ne tikai noformējumā un slaidos no sērijas "virsraksts + foto fonā", bet arī tendencēm aprakstot un pamatojot ar piemēriem. Līdz ar ko lielākā daļa no šiem materiāliem ir nevis tikai ātri pārskatāmi, bet arī lasāmi.
Un beigu beigās labu materiālu ir daudz.
Tā kā tuvākās pāris dienas mums sola laika apstākļus, kas piemēroti laika pavadīšanai pie dažādajiem ekrāniem, negaidot decembra beigas jau padališos ar, manuprāt, labākajiem un noderīgākajiem materiāliem uz šo brīdi. Pagaidām bez mana viedokļa, tik ar īsu komentāru par katru.
Varbūt saimniecībā noder. Par nākošā gada komunikāciju un marketinga plāniem domājot, kādu jaunu biznesa ideju meklējot vai vienkārši kādu marketinga vai sociālo zinātņu studiju darbu veidojot. Un kā obligātā lasām- un apdomāt- viela visa veida marketinga vadītājiem uzņēmumos un stratēģiem radošajās un tehnoloģiju nozarēs - marketinga un komunikāciju plānus un kampaņas tomēr veidojam rītdienai, nevis šodienai, kas jau rīt būs vakardiena.
------------------------
Digitālo tehnoloģiju attīstība, pieejamība un arvien plašāka un aktīvāka pielietošana ikdienā ir galvenais izmaiņu dzinēspējspēks ekonomikā, biznesā, marketingā, komunikācijā, kultūrā, izglītībā, medicīnā, politikā un sabiedrībā. Digitālās platformas ir sava veida operāciju sistēma lielai daļai no mūsu idejām un iepsējām. Tāpēc iesākumā vairāki kvalitatīvi tehnoloģiju attīstības tendenču apskati.
1) KPCB
Ikgadējais leģendāras KPCB* tehnoloģiju apskats šogad ir bijis neticami populārs divu nedēļu laikā sasniedzot jau vairāk nekā 860000 apskates. Un lai arī tas ir atskats uz pagājušo (2012) gadu, tas ir viens no retajiem, kurā kompanija dalās ar datiem, kas ir šo prognožu pamatā.
* - Kleiner Perkins Caufield & Byers - Venture Capital kompānija. AOL, Amazon, Compaq, Google, Netscape, Sun ir it tikai dažas no komānijām, pie kuru izaugsmes un veiksmes viņi ir līdzdalīgi.
2) Frog Design. 20 Tech trends for 2013
Leģendārā diziana kompānija FROG piedāvā savu skatījumu uz 2013. gadu. Lasāmgabals, nevis skatāmgabals. Daudz "lielo atziņu" (insights) gan biznesam, gan marketingam, gan radošajam darbam. Un metaforas "Tech gets poetic" un "interactive choreography" vien ir ko vērtas.
Manuprāt, šī gada labākā, daudzslāņainākā un vērtīgākā tendenču prezentācija.
3) Fjord Design.
Kvalitatīvs lasāmdokuments no vēl vienas, mazāk zināms dizaina kompānijas.
4) Contagious Magazine. Most Contagious 2012.
Ikgadējais atskats uz pagājušo gadu, kas ik gadu ir viens no kvalitatīvākajiem materiāliem par tendencēm komunikāciju nozarē.
Šogad visvairāk priecē, ka tendeču saraksta galvgalī beidzot ir tēmas, kuru potenciālam ticu jau sen, un kuru dziļākai izpratnei ik pa brīdim cenšos veltīt laiku jau pēdējos 3-5 gadus: sociālās un kultūras kustības (Movements); uz vērtības radīšanu orientētas marketinga un komunikāciju aktivtātes;pakalpojumu un saskarsmes punktu dizians un diziana domāšana u.t.t.)
5) JWT
Ikgadējās reklāmaģentūru tīkla JWT prognozes. Pagaidām gan tikai saīsinātais prezentācijas vairants, kuram janvāra pirmajās dienās, līdzīgi kā pēdējos 2-3 gadus, gan jau sekos arī detalizēts, izvērts (līdzīgi kā pagājušā gada "100 tendences, kam pievērst uzmanību 2012. gadā"), gan neliels video.
6) TrendWatching patērētāju rīcības un vajadzību tendenču apskats
---- papildināts 16/12
7) Sociāli digitālās tendences no Deivida Armano
Un lūk arī viens no pēdējo gadu autoritatīvākajiem digitālo platformu un sociālo tīklu ekspertiem Davids Armano pārvērtis prezentācijā rakstu, kuru pirms divām dienām viņš publicēja Harvard Busienss Review blogu sadaļā.
------
Par prognožu tēmu un par vairākām lielajām tendencēm (par datiem un prognozēšanu, par interakciju dizianu u.t.t.) pēdējās nedēļās ir iegūts vēl daudz citu materiālu, gan jau apgūtu, šķietami kvalitatīvu, kuriem vēl jāvelta laiks. Tuvojoties brīvdienām papildinājies arī e-grāmatu krājums.
Tāpēc ar visai lielu varbūtību sekos arī kāds turpinājums vai mans viedoklis par jautājumu "Un kur lai es to lieku?" un klasisko Černiševska "Ko darīt?"par/ ar visiem šiem materiāliem.
Līdzās tam decembra nogalē un janvāra sākumā ir iecere pabeigt un šajā blogā publicēt vairākas iestrādes, kuras pēdējo mēnešu projektu un prezentāciju burzmā aizķērušās puspabeigtas, kā arī pāris prezentācijas.
Bet bez stresa un bez nevajadzīgiem solījumiem sev un citiem.
Sekojiet RSSos, twitter vai arī mazākzināmajā šī bloga Facebook lapā!
---
p.s. Lai viss būtu godīgi - raksta sākuma ilustrācijas ideju aizņēmos no KPCB, bet realizēju mazliet atšķirīgi.
Tā kā esmu saņēmis pāris lūgumus klātienē un neklātienē padalīties ar to, kā top manas prezentācijas, gatavojot uzstāšanos par e-risinājumiem valsts pārvaldē Valsts Kancelejas un VARAM konferencei mazliet rūpīgāk pievērsu uzmanību procesam un rutīnām, daļu no kurām jau veicu automātiski un daudz nedomājot.
Uzdevums
Šoreiz neko radikāli jaunu radīt nebija nepieciešams - organizatori lūdza sagatavot skatījumu uz konferences tēmu no komunikāciju stratēģiskās plānošanas skatu punkta un uzsvērt priekšnosacījumus efektīva digitālā risinājuma izveidei. Tātad no visai plašā materiālu, domu un līdzšinējo prezentāciju klāsta bija jāizveido auditorijai atbilstošs un interesants stāsts.
Tomēr, tā kā atkārtošanās ir garlaicīga, katru gatavošanos es izmantoju kā iespēju atrast kādu jaunu ideju vai citu skatu punktu uz galveno jautājumu, (atkal) papētīt "uzdoto tēmu" vai arī vienkārši sameklēt piemērus un ilustrācijas, kas būtu pievilcīgi attiecīgajai auditorijai. Tādējādi paplašinās arī piemēru bāze.
Pirmais solis. Piezīmes.
Līdzko es esmu piekritis veidot kādu prezentāciju vai rakstu, es izveidoju vietu, kur apkopošu piezīmes un ar prezentācijas tēmu saistītos atradumus. Izveidoju tādu pat tad, ja zinu, ka piezīmju nebūs daudz - šādas sadaļas izveide kā minimums tas padara šo uzdevumu redzamu galveno tuvākā laika uzdevumu sarakstā.
Līdzās tam gatavošanās laiks vienmēr ir ierobežots un jaunas idejas vai jauni piemēri stāstāmajam rodas ne tikai tieši strādājot pie konkrētā uzdevuma, bet arī meklējot risinājumus citiem uzdevumiem vai vienkārši lasot kādu grāmatu vai rakstu. Savlaicīgi izveidota vieta domu un atradumu apkopojumam, sagatvošanās agrīnajās stadijās visbiežāk visai nesistemātiskam, rada vērtīgu materiālu aktīvās gatavošanas posmam, kas parasti ir pēdējās dienās pirms uzstāšanās.
Piezīmes visbiežāk apkopoju digitāli. Ja vēl pavisam nesen izmantoju Google dokumentus, tad pēdējā pusgada laikā par galveno piezīmju apkopšanas vietu kļuvusi Evernote, kur krājas gan piezīmes un atradumi par 8-9 galvenajām mani interesējošajām profesionālajām tēmām, gan piezīmes par vairākām nākotnes projektu idejām un aktuālajiem projektiem, gan par intersatāko no izlasītā un tīklā atrastā.
Pēdējā mēneša laikā arvien aktīvāk izmantoju iespēju rakstīt planšetdatorā pa tiešo. Šādi izskatījās elektroniskās piezīmju lapiņas, pirms ķēros pie augstākminētās prezentācijas izveides (pusotru-divas dienas pirms konferences).
Otrais solis. A4 plāns. Detalizēts.
Dienā (vakarā, naktī), kad ķeros pie prezentācijas, pirmo stundu vai pat vairāk veltu detalizēta plāna izstrādei. Šo posmu vienmēr veicu uz papīra, izmantojot baltu A4 formāta lapu un pakāpeniski būvējot stāsta struktūru. Ja kaut kas neveidojas tā, kā vajag - tiek ņemta jauna lapa un ķeros pie pārrakstīšanas un labošanas.
Ja plānotais laiks intensīvai, piesātinātai prezentācijai ir ne vairāk par 30-40 minūtes, tās detalizētam tās plānam, galvenās idejas un struktūru ieskaitot, jāiekļaujas vienā A4 formāta lapā. Ja prezentācija ir garāka un/vai ja tajā ir vairāki atsevišķi nodalāmi bloki, reizēm strādāju arī ar A6 formāta lapiņām, uz katras veidojot vienu apakštēmu. Tas ļauj katru bloku apdomāt, mainīt un rediģēt atsevišķi un arī pārraudzīt prezentācijas kopējo uzbūvi (arhitektūru).
Tikai tad, kas plāns ir gatavs, ķeros pie prezentācijas veidošanas datorā. Šādi izskatījās A4 lapa pirms ķēros pie nākošā posma. Pēdējais (šķiet, trešais vai ceturtais) variants gatavojot augstākminēto prezentāciju.
Trešais solis. Realizācija.
Kad plāns gatavs, ķeros pie darba ar Keynote. Šeit mijas gan tehnisks darbs (esošo slaidu uzlabošana, jaunas informācijas un ilustrāciju meklēšana) mijās ar radošo (jaunu slaidu izstrāde - loģika, akcenti, dizains; piemēri un to interpretācija). Laiku pa laikam tā ir arī prezentācijas kopējās loģikas pārbaude, minūtes vai pāris minūšu laiku izejot cauri visiem jau gatavotajiem slaidiem.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem darbā ar datoru ir ir pieturēties pie sākotnējā plāna, jo idejas turpina rasties arī šajā stadijā, jo īpaši izskatot agrāk gatavotas prezentācijas jau gatavu slaidu meklējumos un atrodot jaunas, piemirstas idejas. Ja ļaujas tām, ne tikai prezentācijas gatavošana var ievilkties, bet arī visai ātri iespējams zaudēt kopējo fokusu un pāriet samērā neefektīvā darbošanās režīmā. Tomēr arī šīs idejas ir svarīgi piezīmēt kopējā sarakstā. Var noderēt.
Pie galīgās noformēšanas (visas prezentācijas kopējā vizuālā konsekvence, pārejas starp slaidiem) un pie darba ar prezentācijas iekļaušanos laika plānā ķeros tikai tad, kad tā šķiet jau esam par 90% gatava. Šajā posmā visbiežāk parādās vajadzība pēc būtiska saīsinājuma, jo sakāmā visbiežāk ir vairāk nekā atvēlētā laika.
Gala rezultāts.
Prezentācijas gala variantu īsi pirms prezentācijas vai tūlīt pēc tās vienmēr saglabāju *.pdf formātā. Tādējādi pēdējo astoņu gadu laikā visas nozīmīgākas prezentācijas ir saglabātas to "oriģinālajā" variantā. Pat tad, ja vienā otrā no Keynote vai PowerPoint oriģinālajiem failiem pēc tam ir veiktas izmaiņas, tās pieejamas tieši tādas, kādas bija prezentējot.
Ja prezentācija ir paredzēta publicēšanai, to īsi pirms prezentācijas vai uzreiz pēc iekopēju Slideshare un visbiežāk arī blogā, bet ja šaurākai auditorijai - izmantoju Slideshare ar ierobežoto pieeju vai Dropbox.
Konkrētās prezentācijas gala rezultātu iespējams aplūkot un salīdzināt ar piezimēm iespējams šeit "Digitālie risinājumi valsts pārvaldē: KĀ > KO", bet struktūras vizualizāciju - šī ieraksta sākumā.
Līdz ar pēdējā mēneša laikā veiktajām zīmolu identitātes (logo) izmaiņām divas pasaules mega-korporācijas (abi zīmoli ir Interbrand Best Global Brands TOP100 reitingā) ir spērušas ļoti plašu soli tuvāk pelnītai iekļaušanai Google zīmolu portfelī.
Nenoturējos nenovizualizējis.
Ej nu pierādi cilvēkam, kas neko nav dzirdējis par šīm kompānijām, ka tā nav viena uzņēmumu zīmola arhitektūra.
Un lai arī Google ir jaunākais no trijiem/četriem Lielajiem Brāļiem, es tomēr to sauktu par Google zīmolu ģimeni. Microsoft/Windows un eBay šo drosmīgo, oriģinālo, pat unikālo četru krāsu kombināciju ir izmantojuši vēl pirms Google bija dibināts, tomēr tikai Google visu šo laiku ir tiekušies uz totālu vienkāršību it visā, kas tiek darīts. Savukārt Microsoft un eBay vēl jāpierāda, ka tā nav tikai izkārtnes maiņa.
Pielikumā vēl viens slaids no kādas nesteidzīgi topošas prezentācijas par IT/tehnoloģiju/digital kompāniju zīmoliem, to identitātēm, un (jo īpaši) par saskarsmes punktu dizaina nozīmi zīmola personības veidošanā: atgādinājums par Microsoft/Windows ilgo ceļu kāpās.
p.s. 1975. gada logo bija atklājums pat man
foto: Вадим Сыщиков
Daļu no pagājušās nedēļas veltīju, lai sagatavotu prezentāciju (stāstu) par profesionalitāti komunikācijā LADC un Latvijas Institūta rīkotajā konferencē par Meistarību.
Gatavošanās process bija nesteidzīgs, bet intensīvs, tāpēc ļoti (pat pārāk) ražīgs. 3-4 dienu laikā pārskatīju ļoti daudzus avotus par radošo darbu un izcilību jebkurā arodā, tai skaitā arī ar svaigu skatu arī vairākas grāmatas, kuras jau vairākus gadus biju noslēpušās grāmatplauktu otrajās rindās.
Līdz ar ko šī prezentācija var tikt uzskatīta tikai par nelielu "treileri", jo tajā tika iekļauta tikam apmēram 1/3 no slaidiem un domām, kas radās to gatavojot un tai visticamāk sekos turpinājums. Jo īpaši ņemot vērā, ka LADC šo gadu ir izsludinājis par Meistarības gadu radošajās nozarēs.
Recent Comments