"I am a creative person through and through but feel like I have matured quite a lot from being a very selfish creative person who was seduced by the creativty itself (...) to very much someone who really believes in the strategy of creativity and that everything that we do has to have a purpose.
That comes from strategy in everything we do. "
David Droga
Viens no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem un ietekmīgākajiem aģentūru līderiem stratēģiskās plānošanas konferencē stāsta par stratēģijas, "lielo atziņu" (insights), lielāka mērķa (bigger purpose) un iedziļināšanās nozīmi izcilu komunikāciju kampaņu radīšanā darbā balstoties uz leģendārām Droga5 kampaņām.
Obligātā skatāmviela gan visiem, kas interesējas par radošu, dziļu un efektīvu kampaņu radīšanu, gan par stratēģiju un stratēģisko plānošanu.
Uzvarētāju vidū ir vairāki ļoti interesanti un mazāk pamanīti darbi. Grand Prix ieguva Lego un Star Wars kombinācija, kurā ir it viss - izdoma, interaktivitāte (dzīvē un ar mobilo tehnoloģiju palīdzību), kino apmeklētāju iesaistīšana, saite ar pārdošanu u.t.t. Patiks ne tikai mazajam Star Wars fanu pulciņam.
Salīdzinājumam divas "Case Film" par šo projektu: radošais
un otrs, kura akcenti vairāk uz izpildījuma niansēm:
"It (technology) is creating more and more opportunities for consumers to engage with our work. Or NOT. And it is making it possible them to do it wherever, whenever, however they choose to. Or NOT.
And the beautiful thing is that if they choose to you can create an experience that is rich and rewarding for them and therefore is likely to change their behavior. Which is ultimately what we need to be focused on.
BUT, unless you know how to tell a great story you will not have any of these connections because mere ability of the hardware, software and operational systems to provide it doesn't guarantee anything. It just means - it is possible"
BBDO Worldwide CEO un līderis Endrjū Robertsons (Andrew Robertson) piecu minūšu intervijā atkal un atkal atgādina par to, ka un kāpēc stāstniecība (storytelling) gandrīz neierobežotu digitālo iespēju un totālas fragmentācijas laikmetā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
p.s.
Ideja un stāsts, tās tomēr visbiežāk ir divas tik ļoti dažādas lietas.
Starp citu, cik no jums ir studējuši (paši, ne jau kādā skolā vai augstskolā) stāstniecību? Pētījuši, sekojuši līdzi, interesējušies, mēģinājuši saprast, kas atšķir izcilu stāstu no vienkārši un tikai ļoti laba vai laba?
Cik no aģentūru cilvēkiem (un jo īpaši - cik no klientiem!) ir gatavi pamanīt ideju, kurai ir potenciāls pārvērsties par stāstu, atšķirt izcilu stāstu (tātad - daudz ticamāk efektīvu) no tikai ļoti laba vai vienkārši laba (tātad viduvēja) vai vienkārši no idejas? Cik ir gatavi palīdzēt pārvērst ideju par stāstu?
Daži ir. Daži noteikti ir gan pētījuši, gan praktizējuši. Un laiku pa laikam ir arī pa kādam labi izstāstītam stāstam, ar vai bez turpinājumiem. Bet to ir pārāk maz. Un bez prakses, tikai ar teoriju vai interesēšanos vien te būs par maz, līdzīgi kā nepietiks ar praksi, bez pētniecības.
Nē, nē, es arī neesmu pētījis dziļāk un sistemātiskāk, esmu tikai ļoti pavirši, virspusēji un garām skrienot mazliet mēģinājis saprast pāris likumsakarības un pie tā "mazliet piedomājis" un "šo to palasījis", bet ne sistemātiski un mērķtiecīgi.
Bet nepamet sajūta, ka iespējams tieši kaut kur šeit ir viena no mūsu nozares, mūsu aroda lielākajām neizmantotajām iespējām, vismaz Latvijas tirgū noteikti.
(iespējām, jo "problēmas, kā zināms, neeksistē; ir tikai iespējas" (c) zz).
"A digital body, consisting of 22 000 points, seems so real that it comes to life again"
Kad deja, mūzika un digitālo tehnoloģiju iespējas sastop pāris radošus un tehniskus talantus, ir liela varbūtība, ka taps neliels brīnums.
Un sekojošais, nelielais video par to, kā šīs projekts tapa, modina manī interesi inženierzinātnēm; jo īpaši tāpēc, ka bija iespēja pie izcila pasniedzēja studēt smago, augstākās matemātikas sarežģītās konstrukcijās balsīto, bet vienlaikus aizraujošo, lai arī toreiz, pirms-PC ērā, ne man, ne arī daudziem maniem grupasbiedriem līdz galam tomēr īsti nesaprotamo signālu apstrādes teoriju, kas tagad ir tik daudzu tehnoloģisko brīnumu pamatā.
Bet mazliet vairāk par projektu vēsta tā apraksta @Vimeo, dažus fragmentus no kura pievienoju:
The basic idea of the project is built upon the consideration of creating a moving sculpture from the recorded motion data of a real person. For our work we asked a dancer to visualize a musical piece (Kreukeltape by Machinenfabriek) as closely as possible by movements of her body.
She was recorded by three depth cameras (Kinect), in which the intersection of the images was later put together to a three-dimensional volume (3d point cloud), so we were able to use the collected data throughout the further process.
The three-dimensional image allowed us a completely free handling of the digital camera, without limitations of the perspective. The camera also reacts to the sound and supports the physical imitation of the musical piece by the performer. She moves to a noise field, where a simple modification of the random seed can consistently create new versions of the video, each offering a different composition of the recorded performance.
Gatavošanās process bija nesteidzīgs, bet intensīvs, tāpēc ļoti (pat pārāk) ražīgs. 3-4 dienu laikā pārskatīju ļoti daudzus avotus par radošo darbu un izcilību jebkurā arodā, tai skaitā arī ar svaigu skatu arī vairākas grāmatas, kuras jau vairākus gadus biju noslēpušās grāmatplauktu otrajās rindās.
Līdz ar ko šī prezentācija var tikt uzskatīta tikai par nelielu "treileri", jo tajā tika iekļauta tikam apmēram 1/3 no slaidiem un domām, kas radās to gatavojot un tai visticamāk sekos turpinājums. Jo īpaši ņemot vērā, ka LADC šo gadu ir izsludinājis par Meistarības gadu radošajās nozarēs.
Bet no visas prezentācijas un ar to saistītajiem atradumiem būtu jāizceļ viens, tad tas būtu fragments no Ievas Zībartes intervijas ar arhitektu Andra Kronberga saistībā ar grāmatas "Krampis" iznākšanu, par kuru (interviju) jau rakstīju blogā pirms pusotra gada.
Lai arī šajā fragmentā stāsts ir par arhitekta profesiju, manuprāt, tajā ir ļoti daudz trāpīgu atziņu arī par komunikāciju arodiem - gan par jebkura veida radošo darbu, gan par stratēģisko, gan par pieeju jebkuram darbam, kuru darām. Un tā laikam tomēr ir līdz šim latviešu valodā visprecīzāk noformulētā būtība stratēģiskās plānošanas darbam komunikāciju nozarē.
Reiz, sen senos laikos, pirms gadiem divdesmit, bija kāda leģendāra reklāmas kampaņa, kura kļuva par stratēģiskās plānošanas un radošā darba sinerģijas paraugu.
Stāsts par šīs kampaņas tapšanu ir pirmā epizode vienā no visu laiku labākajām grāmatām par stratēģisko plānošanu "Truth, Lies and Advertising", kuras izlasīšana paralēli ar angļu valodas apgūšanu apmēram pirms apmēram 14 gadiem pielika punktu manām pārdomām "par ko kļūt reklāmas un komunikāciju nozarē":
"Our approach recognises the importance of putting a newspaper at the heart of the open eco-structure of information so that you can then harness different voices and link to an array of other sources"
Laiki ir mainījušies. Mūsdienās neviena ziņu organizācija vai neviens atsevišķi ņemts medijs ar saviem resursiem vairs nevar pārstāvēt visu viedokļu dažādību.
Pirms paŗis nedēļām The Guardian uzsākuši jaunu kampaņu - pirmais klips jau izpelnījies atzinību un, cik noprotams no aģentūras (BBH London) teiktā, šis nav vienīgais iecerētais klips:
Pāris dienas pēc klipa parādījās arī savā vienkāršībā un atblistībā zīmola būtībai un kampaņas galvenajai ziņai izcila plakātu kampaņa.
Līdzās visiem citiem plusiem - no vienkārša un trāpīga tekstu autora darba līdz brutālai vienkāršībai izpildījumā - tā ir vēl viens apliecinājums tam, ka plakātam ir jābūt plakātam un ja galvenā atziņa (insight) un galvenā ideja ir stipra, nav nepieciešams meklēt nevajadzīgas saites starp TV un plakātu, katram ir jādara savs darbs.
Bet tas, kas jaunajā kampaņā priecē visvairāk, ir atgriešanās pie zīmola saknēm un pamatvērtībām, tikai jaunās mediju situācijas kontekstā. Saturiski tā uzrunās gan auditoriju, kam "dažādo perspektīvu" pieeja bija tuva pirms 20 gadiem, gan arī jauno auditorijas daļu, kas par to neko nezina.
Bet pētnieciski ir interesanti pavērot, kā stāstu par dažādajām perspektīvām zīmols izstāsta televīzijas laikmetā un kā stāsts tiek veidots hiper-fragmentētajā multi-platformu situācijā.
5,9 sekunžu filmu festivāls - asprātīgs veids, kā gan dramatizēt vienu no produkta īpašībām, gan vairākos līmeņos iesaistīt fanus. 5,9 sekundēs parādi, kāpēc tu vēlies šo auto, iesniedz filmu un piedalies auto izlozē. Piedalies balsošanā pats un rosini piedalīties savus draugus. "0 to desire in 5,9 seconds".
Gaumīgs ekrān-flash-mobs. Pat ja tikai klipa vajadzībām. Daudz atbilstošāk produktam/zīmolam par neskaitāmajiem dziedošajiem un dejojošajiem lidostu un pilsētu laukumu pārsteigumiem.
Februāra pirmajās dienās sadarbībā ar Samsung Baltics man bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām profesionālajām elektronikas, video un audio izstādēm Eiropā - ISE 2012 (Integrated Systems Europe 2012).
Līdz aktīvāku lielo elektronikas zīmolu un ražotāju līdzdalību pēdējo gadu laikā ISE no lielākoties uz profesionāļiem fokusēta pasākuma pakāpeniski veidojas arī par nozīmīgu jau vistuvākājā laikā plašāk pielietojumu digitālo un interaktīvo risinājumu parādi.
No plašā informācijas klāsta mani galvenokārt interesēja jaunumi, kas saistīti ar interaktīvo risinājumu tālāku attīstību un ienākšanu mūsu ikdienā ārpus mājas, kā arī viss, kas tieši vai netieši saistīts ar iespējām radošajām nozarēm vai arī varētu būt noderīgi mūsu klientiem.
Kā jau jebkurā lielā pasākumā, ļoti ātri iezīmējās vairākas galvenās tendences, kuras tālāko dienu izziņa tikai pastiprināja un padziļināja, kā arī vairāki secinājumi, dažus no kuriem atzīmēju šī ieraksta beigu daļā.
Galvenās tendences
#1) Ekrāni. Ekrāni. Ekrāni.
Tas, ka ISE būs "ekrānu izstāde" bija sagaidāms un tas pilnībā apstiprinājās; lieli, mazi un milzīgi, paredzēti kā darbam visskarbākajos laika apstākļos, tā komfortablos iekštelpu risinājumos; atsevišķi un attālināti vadāmi vai ērti apvienojami visdažādāko formu un mēroga video sienu risinājumos. Līdzās LCD ekrāniem un projekcijām arī milzīgs daudzums LED risinājumu.
Ekrānu daudzveidiba un jaunumu daudzums ne tikai apliecina, ka tā ir nozīmīga prioritāte visiem lielākajiem elektronikas ražotājiem, bet arī ļauj prognozēt tālāku attīstību gan kvalitātes, gan pielietojumu daudzveidības ziņā, tā arī tālāku cenu samazināšanos konkurences rezultātā.
Nepārprotami skaļākais vārds izstādē bija "Digital Signage" - ekrānu pielietojumi informatīvām un komunikāciju vajadzībām gan lielām tirdzniecības ķēdēm gan nelieliem veikaliem vai ātrās apkalpošanas restorāniem, gan uzziņu risinājumiem pilsētas vidē vai pasākumos.
No mazajiem ekrāniem un skārienjūtīgo mobilo iekārtu tirgus interaktivitāte strauji virzās uz lielākiem formātiem un visiem mūsu dzīves aspektiem. Liels sienas ekrāns bez skārienjūtīgas virsmas jau šķita kaut kas mazliet no vakardienas - ik pa brīdim varēja novērot mēģinājumi vadīt "parastus ekrānus" to ar pieskārieniem.
Viens no uzskatāmākajiem interaktivitātes piemēriem ir horizontālo virsmu attīstība.
Samsung sadarbībā ar Microsoft prezentēja jauno Samsumg SUR40 Microsof Surface versiju (Microsof Surface v2) - pēc būtības horizontālo virsmu apvienojumā ar iebūvētu datoru, kas ir ievērojami vieglāka, elegantāka un ātrāka par pirmo versiju, nevainojami atskaņot video u.t.t. Jaunajais ekrāns jau var reaģēt uz līdz 50 pieskārieniem vienlaikus un tajā pirmo reizi iebūvēta iespēja atpazīt uz virsmas noliktos priekšmetus, tādējādi paverot iespējas jauniem risinājumiem - gan radošiem, gan praktiskiem.
Mūsu kaimiņu kaimiņi no Somijas Multitouch Ltd piedāvāja pēc pasūtījuma būvētus lielu interaktīvo virsmu risinājumus, savukārt desmitiem citu skārienvadāmas interaktivitātes piemēru bija atrodami arī citos stendos (piemēram kolāžā redzamais ekrāns e-gleznošanai ar e-otu)
Lai arī attālināta kustību vadība visticamāk būs nākošais lielais attistības virziens, tomēr izstādes dienās izdevās pamanīt ne vairāk kā pāris ļoti primitīvus risinājumus.
Nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija agrīnā komercializācijas stadijā, tomēr biju gaidījis daudz vairāk piedāvājumu vai vismaz eksperimentu no mazajiem spēlētājiem. Vai nu pagaidām pietrūkst resursu un izdomas, lai meklētu pielietojumus līdzās izklaidei un radošajiem eksperimentiem (piemēram skatologu sistēmes) vai arī lielākie spēlētāji nevēlas sadalīt savu uzmanību un pagaidām koncentrējas uz konkurenci visu izmēru skārienjūtīgo ekrānu attīstībā.
#3) Multi-ekrānu satura vadības sistēmas
Gandrīz visi multiekrānu risinājumi tika pasniegti kopā ar saistītajām satura vadības sistēmām. Samusung detalizēti prezentēja atjaunotu attālinātu multi-ekrānu satura vadības sistēmas MagicInfo divas versijas un video sienu satura vadības sistēmas, Mitshubishi lepojās ar milzīgu projekciju un ar to saistīto vadības centru, ražotāju satura vadības sistēmas tika prezentētas vēl vairākos stendos.
Vienīgais, kas mazliet mulsināja - lielākā daļa no satura vadības sistēmām bija Windows vidē un bija visai cieši piesaistītas ražotāja produkcijas piedāvājumam. Neesmu karojošs Windows pretinieks, tomēr radošais darbs vidē, kuras dizains no menu līdz darba organizācijai nav īpaši iedvesmojošs, tēlaini runājot nerosina uz varoņdarbiem (uz izcilu darbu). Un arī laikā, kad lielākā daļa augstākās kvalitātes radošā darba tiek veikta ar Apple datoriem, tos ignorēt nešķiet tālredzīgi un rada vietu konkurējošiem, no ražotājiem neatkarīgiem piedāvājumiem.
#4) No e-tāfelēm pie e-klasēm
Risinājumi izglītībai tuvākajā piecgadē nepārprotami būs vēl viens ļoti augstas aktivitātes un lielu investīciju segments - gan no tehnisko risinājumu ražotāju un satura radītāju puses, kuri cīnīsies par šo jau tuvākajā laikā potenciāli ļoti strauji augošo tirgu, gan no pasūtītāju puses, izglītības modernizācijas risinājumus meklējot.
Virzība uz interaktīvām, skārienjūtīgām e-tāfelēm - lieliem, interaktīviem ekrāniem, kas vadāmi ar pieskārieniem, bez papildus instrumentiem (piemēram speciālas e-pildspalvas) - ir acīmredzama; projektori, kam ir daudzas priekšrocības lielā auditorijā un lekciju (stāsniecības) formātā, mazākās auditorijas un jo īpaši interaktīvas sadarbības, "studēšanas" vai testu situācijās zaudē.
Iespējas izstādes specifika noteica to, ka lielākā daļa izstādē redzēto piedāvājumu bija tikai aparatūras (hardware) un vadības interfeisu līmenī. Tomēr ar tehniskajiem risinājumiem vien nebūs pietiekoši - šī segmenta attīstība būs atkarīga no satura attīstības vairāk nekā jebkura iepriekšpieminētā. Pie tam attiecībā uz skolām tieši no satura pieejamības dzimtajā valodā.
#5) 3D
Negaidīti vienveidīgi bija pārstāvēti 3D ekrāni. Jā, to bija daudz un tie bija dažādi, bet piedāvājumu pasniegšana lielākoties aprobežojās ār 3D foto un video apskates iespējām uz lielformāta un vēl-lielāka-formāta ekrāniem.
Bez proaktīvas meklēšanas un jautāšanas pamanīju tikai divus vērā ņemamus risinājumus. NEC stendā bija 3D pielietojums medicīnas studiju vajadzībām, kas deva iespēju pētīt cilvēka galvas ķermeņa datormodeli uz skārienjūtīga ekrāna, mainot apskatāmos slāņu un perspektīvas; savaukārt Panasonic stendā tika prezentēta augsti kvalitatīva 3D videokonferenču sistēma. Tiesa gan visu videokonferences laiku skatīties uz ekrāna otrā pusē esošajiem dalībniekiem "Man in Black" formāta 3D brillēs, manuprāt, varētu būt samērā uzjautrinoši.
Arī 3D segmentā, līdzīgi kā iepriekšpieminētajos, tieši jēgpilnu pielietojumu (satura) izstrāde līdzās plaši izplatītajām vienkāršas izklaides iespējām varētu būt galvenais šīs tehnoloģijas izplatības faktors ārpus pielietojumiem māju kinozālēs un šobrīd rādās esam galvenais attīstības ierobežojums.
Galvenie secinājumi
#1) "It's all about content", jeb "Saturs. Saturs. Saturs."
Man ir labās ziņas radošajām nozarēm, gan dizaina kompānijām un dizaineriem, kuri izkopj iemaņas interaktīvā dizaina jomā, gan visu veidu kvalitatīva satura radītājiem.
Viena no galvenajām atziņām pēc trijām dienām Amsterdamā ir apstiprinājums sen zināmajam - tehnoloģija ir sekundāra; gan vērtību klientam, gan attīstību visvairāk noteiks tieši saturs. Un līdzīgi pēdējās desmitgadēs tas ir ar vairākumu ciparu tehnoloģiju tehniskās iespējas iet pa priekšu mūsu spējai tos piepildīt.
Jā, ekrāni un interaktīvo iespēju nodrošinājums ir pietuvojies kārtējam S līknes lūzuma punktam, pēc kura seko strauja attīstība ceļā uz tirgus piesātinājumu. Bet tie ekrānu miljoni, kur ir un kuri vēl tiks saražoti būs ar kaut ko jāpiepilda, tikai tad tiem būs vērtība. Tāpēc tieši saturs ir un būs atslēga, kas tehniskās iespējas var pārvērst noderīgos risinājumos uzņēmumiem, domājot par ieguvumiem to klientiem vai sabiedrībai kopumā.
Informācijas pārpilnības situācijā arvien svarīgāk kļūst ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī kā mēs to izdarām. Satura kvalitāte būs kritisks veiksmes faktors. Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados būs daudz ātru un vienkāršu risinājumu, kuru nepakāpsies pāri viduvējības vai vienkārši "labi" līmenim. Tomēr visbiežāk tikai tie, kas sasniegs "ļoti labi" vai "izcili" spēs radīt vērtību pasūtītājiem un rosināt pielietojumus. Darbs būs. Darba būs daudz.
#2) Tehnoloģiju pieejamība nav (nebūs) šķērslis
Vērojot to, kādas investīcijas lielākās kompānijas iegulda konkurences cīņā no produktu attīstības līdz saistītajiem pakalpojumiem un marketingam, nav ne mazāko šaubu, ka jau pārskatāmā nākotnē ekrānu un interaktīvo risinājumu pieejamība (cena, programnodrošinājuma iespējas, saistītie pakalpojumi) strauji palielināsies un tie ienāks mūsu ikdienā daudz straujāk nekā līdz šim.
Milzīgais piedāvājums neizbēgami novedīs pie efektīvāku risinājumu meklējumiem un ražošanas mēroga efektiem ("economy of scale") uz cenu samazināšanās. Risinājumu pieejamība gan maziem, gan lieliem risinājumiem veicinās eksperimentēšanu un jaunu pielietojumu meklējumus, veiksmes stāsti veicinās pieprasījumu, kas turpinās samazināt cenas. Domāju, ka klasiskajā Mūra likuma 18-24 mēnešu periodā varam sagaidīt visai nozīmīgu izmaksu samazināšanos.
Kas tikai vēlreiz rosina atriezties pie secinājuma par saturu.
#3) Multidisciplināra sadarbība kā ROI priekšnosacījums
Jebkurš interaktīvs vai video risinājums ir un būs daļa no kāda plašāka marketinga vai komunikāciju pasākumu kopuma, kurā līdzās sākotnējai investīcijai tehnoloģijā (tehnikā), kritiski svarīgi būs rūpēties par efektīvu un konsekventu sistēmas izmantošanu ilgākā laika posmā, dinamisku satura atjaunošanu un attīstīšanu līdzi laikam.
Līdz ar ko, lai sasniegtu iespējami adekvātu investīcijas atdevi (ROI), ikviens risinājums jāapskata ilgākā laika perspetīvā, un ideālajā gadījumā jārūpējas par iespējami ciešu sadarbību starp uzņēmuma biznesa un marketinga komandu, komunikāciju stratēģiem, dizaina kompāniju un tehnisko risinājumu piegādātāju jau no agrīnajām projekta izstrādes stadijām.
Lineāru (konvejera) risinājumi, kur katrs posms izdara savu darbu un nodod to tālāk nākošajam, interaktīvo sistēmu uzturēšanā un attīstīšanā bieži ir visai neefektīvi vai ved pie viduvēja rezultāta, savukārt informācijās pārpilnības situācijā tikai risinājumi ar vērtējumu "ļoti labi" vai "izcili" spēs izcelties, piesaistīt uzmanību un radīt rezultātu.
---
Visticamāk tuvāko mēnešu laikā, kad daļa no pieminētajiem risinājumiem vai to prototipi būs pieejami Rīgā, sadarbībā ar Samsung sekos arī kāds neliels pasākums, kā minimums tiem dizaina un interaktīvo risinājumu kompānijām un citiem radošo nozaru uzņēmumiem, kuriem varētu interesēt iespēja apskatīt atsevišķus risinājumus un pārrunāt vērojumus un secinājums no ISE sīkāk. Sekojiet paziņojumiem :)
Arī šogad viens no pāris labākajiem Amerikas gada galvenās reklāmu parādes SuperBowl klipiem bija Chrysler "It's halftime, America" ar Clint Eastwood galvenajā lomā:
Ne tuvu ne tik jaudīgs un it visās niansēs brilijanti (neatkārtojami) izpildīts kā pagājušā gada "Imported from Detroit" ar Eminem (kuru toreiz burtiski pēc pirmās apskates iekļāvu savu visu laiku labāko TV klipu sarakstā un arī aprakstīju savā nu jau visu laiku apmeklētajā bloga ierakstā "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne"), tomēr ļoti atbilstošs šī brīža situācijai un atkal ļoti daudzslāņains.
Uzreiz pēc reklāmas, precīzāk jau pirmajās minūtēs pēc tās publikācijas, parādījās viedokļi un pieņēmumi, ka arī šogad tikai nomainot logo tā varētu būt politiskā reklāma; šajā gadījumā - Obamas kampaņa. Jo īpaši kontekstā ar "half-time", ko var interpretēt gan atteicībā uz spēli, gan uz eventuāli iespējamo otro prezidenta termiņu ievēlēšanas gadījumā. Viedokļus vislabāk, šķiet, apkopo NYTimes, rakstā "It's halftime, America".
Republikāņi ar "Buša ministru Makjavellisma jautājumos" Karlu Rovu priekšgalā satraukušies ne pa jokam, ceļ jezgu, par ko var pārliecināties kaut vai šajā MSNBC 13 minūšu sižetāapmēram @4:40 (sižets veltīts tikai šīs konkrētās reklāmas skartajai tematikai!!!).
Nepagāja ne diena, kad, reaģējot uz sociālo tīklu šo diskusiju pieņēmumiem, joks materializējas alternatīvā klipa "tautas" versijā.
Bet atgriežamies pie oriģinālā klipa, precīzāk pie pēdējo divu gadu klipu sērijas.
Chrysler ir viena no nedaudzajām kompānijām, kas mums atgādina, ka zīmoli nav tikai šauri ekonomiski instrumenti un viens no efektīvākajiem komunikācijas ceļiem ir veidot stratēģiski dziļas un daudzslāņainas kampaņas, tai skaitā tādas, kas balstās aktuālos valsts izaicinājumos vai pretrunās sabiedrībā. Alternatīvie ceļi - piesaistīt uzmanību ar "negaidītiem gājieniem" vai jokiem, veidot abstraktās asociācijās balstītas kampaņas vai mēģināt uzminēt, ko vēlās sadzirdēt skatītāju lielākā daļa un pielāgoties tam - ir tikai šķietami droši.
Pirmā pieeja nav vienkārša - tai nepieciešama spēja skatīties pāri sava biznesa segmenta robežām un tūlītējiem ekonomiskiem ieguvumiem, spēja redzēt uzņēmuma un biznesa segmenta lomu sabiedrībā plašākā kontekstā. Vienlaikus tā paģēr arī augstu sociālās, politiskās un biznesa inteliģences līmeni gan marketinga komandas, gan uzņēmuma augstāko vadītāju līmenī, ciešu viņu iesaisti zīmola ideoloģijas izstrādē, uzturēšanā un attīstīšanā.
Tas nav ceļojums drošos ūdeņos, jo šādu ceļu uzsākot nav iespējams izpatikt visiem - kas vienam karsts, tas otram auksts; vienmēr būs kāds, kas būs pret vai interpretēs to negatīvi. Bet, ja darbs izpildīts profesionāli, vienaldzīgo nebūs un tas šajā informācijas pārpilnības laikā bieži ir vissvarīgākais; tur, kuri ir PAR un PRET var sākties saruna.
Interesanti, kad šāda veida komunikāciju sagaidīsim Latvijā? Kurš būs pirmais? Šādu tēmu, šādu pretrunu vai izaicinājumu arī mūsu sabiedrībā šobrīd ir pat ļoti daudz. Un lai šādu komunikāciju stratēģiju realizētu nemaz nav vajadzīgs Super Bowl klipa budžets.
Kvalitatīva intervij-filma, kurā mierīgi un sistemātiski stāstīts par izmaiņām, ko radošajā darbībā, radošajās nozarēs un arī ekonomikā ienes digitālo tehnoloģiju izplatība un to radītās iespējas.
Stāsts lielākoties veidots caur mūzikas "industrijas" prizmu. Bez revolucionāri jaunām atziņām, bet sistemātiski, pārdomāti un kvalitatīvi. Vairāk kā atgādinājums par izmaiņām, kas mums tepat līdzās, un ne tikai mūzikas vai radošajās nozarēs.
Filmu nevainojamā HD kvalitātē pilnībā iespējams lejuplādēt oficiālajā "Press. Pause. Play." mājas lapā (5Gb) vai arī no noskatīties kādā citā internet video resursā (YouTube u.c.). Oficiālajā lapā pieejama arī filmas interaktīvā versija.
Recent Comments