"Stamp, stamp, stamp! I have just made 1'000'000 dollars"
"How does the business leader resist strong, stomach oriented urge to eat staff members?"
Šorīt publicētā klipā OId Spice ne tikai reklamē vienu no jaunajiem produktiem (vilks viņu zina, kādu, un tas arī nemaz nav svarīgi), bet arī 97 sekundēs izpilda vienu no visu laiku labākajām parodijām par lielo biznesu marketinga birokrātiju hierarhiju virsvadoņiem un arī biznesam kā haizivju dīķim kopumā.
Nav šaubu, ka "based on true story".
Un nav pat jāmeklē, kura aģentūra to radījusi - pēc rokraksta jau no burtiski pirmajām frāzēm nešaubīgi atpazīstams iepriekšējo OldSpice varoņkampaņu ("The Man Your Man Could Smell Like", 44mln apskates; "Vacation", 9 mln apskates; vai pagājušā gada interaktīvais muskuļmuzikants) tekstu autors no Wieden+Kenedy.
Jā, kļūdas nav, tieši hokejs, nevis amerikāņu futbols.
Rāmi un nesteidzīgi turpinot apskatīt atsevišķas, lielākoties svešzemju stratēģisko plānotāju ieteiktas SuperBowl reklāmas, esmu uzdūries vēl vienai uzmanības vērtai kampaņai. Tieši kampaņai, nevis reklāmai - TV reklāma šajā gadījumā ir tikai neliela daļa no idejas, no kampaņas, kura realizēta Kanādā.
Jo pat man, kā cilvēkam, kas jau kādus 30 gadus ir pilnīgi vienaldzīgs pret hokeju, ir pilnīgi skaidrs, ka hokejs šīs kampaņas veiksmes gadījumā vairs nekad nebūs tāds kā agrāk. Ja ne visiem tā faniem, tad vismaz tiem dažiem, kas ir vai varētu būt iesaistījušies šajā avantūrā.
Un beigu beigās - man ir vismaz pāris paziņas, kuriem šāda dāvana varētu pat ļoti patikt.
Pēdējos mēnešus, bateriju uzlādēšanas un jaunu azimutu meklēšanas ietvaros, brīžos kad lasīšanas, interneta vai darba pie projektiem un prezentācijām ir par daudz, esmu pasācis meklēt un ik pārdienu noskatīties kādu garāku lekcijas video. Veltīt stundu vai pusotru sistemātiskākām un padziļinātām stāstam par kādu tēmu vai par kādu jauniznākušu grāmatu.
Daudzās konferenču īs-runas, kā arī TED populārzinātnisko stāstniecības un uzstāšanās performanču sprinti lielākoties ir (tikai) laba prāta kutināšana, jo 15-20 minūtes var atraktīvi izstāstīt vienu vai pāris idejas, radīt interesi par tām, norādīt uz avotiem un pavedieniem tālākai izpētei, bet ne iedziļināties tēmā.
Pagājušajās brīvdienās noskatījos stundu garu lekciju Google darbiniekiem par Polaroid vēsturi no 1937. gada līdz šodienai, kurā tikko iznākušas grāmatas "Instant. The Story of Polaroid" un ar to saistītā bloga Polaroidland autors detalizēti iepazīstina ar Polaroid vēsturi.
Stāsts par vienu no spilgtākajiem tehnoloģiju, dizaina un biznesa krustpunktiem divdesmitajā gadsimtā. Daudz interesantu, man iepriekš nezināmu detaļu un saišu ar tā laika kultūru. Gan Polaroid biznesa modelī, gan tieksmē uz izcilību, gan ietekmē uz sava laika kultūru ir vairāk nekā dažas nepārprotamas līdzības ar Apple. Un tā nav sagadīšanās, liek noprast autors.
Ikvienam, kam ir interese par fotogrāfiju, tehnoloģiju un kultūru pilnīgi noteikti ir vērts pieslēgt savu datoru pie TV un veltīt stundu. Un padalīties ar tiem, kam ir vai varētu būt interese. Vai arī iegādāties grāmatu.
Bet šī lekcija rosināja nelielu, mazliet personiskāku un tikai attāli saistītu atkāpi - par topogrāfiju, par lietām, kuras nepamanītas ir bijušas mums pavisam līdzās, un par to, cik daudz jaunu iespēju izziņai digitālās tehnoloģijas pavērušas mums pēdējā desmitgadē.
Izrādās, ka rūpnīca bijusi tieši līdzās - mazliet vairāk nekā jūdzi no manas biznesa skolas un no manas mājas. Tikai uz to pusi nekad nesanāca iet kājām, jo tas bija aiz Universitātes pilsētiņas un "tur nekā nebija", bet tai noteikti vairākkārt ir braukts garām, ar velo un ar skolas autobusiem, par to pat nenojaušot.
Un vai katru otro dienu pa South Street pārvietojāmies līdz Main Street krustojumam, kur bija tuvākie veikali un pāris lieliski ķīniešu restorāni. Tur līdzās māju īreja arī vairāki mūsu indiešu grupasbiedri, pie kuriem bija pāris izcilas ballītes.
Bet, jā toreiz (2003-2005) Google kartes vēl nebija pieejamas. Nebija arī detalizētas Waltham kartes vai ceļveža papīra formātā. Google tad vēl bija tikai meklētājs - internet meklēšanas serviss, kas 2004. gada vasarā piedzīvoja savu IPO, ko detalizēti kādā no finanšu klasēm rudenī. Nebija arī ne youtube un video failus sūtījām e-pastos, ne iespēju skatīties video lekcijas, ne Twittter.
Skype bija tikko radies, tikko nokļuvis uz Forbes vai Fortune vāka, tomēr MIT Cyberconference 2004. gada ziemā paneļdiskusijā tika stādīti priekšā kā jaunie uz daudzsološie uzņēmēji no Ziemeļeiropas, kuriem līdz konkurencei ar AOL un citiem telekomunikāciju un internet saziņas milžiem vēl tāls ceļš ejams.
Bet, ja pa Main Street doties otrā virzienā (pa labi), cauri Bostonas priekšpilsētām Waltham unWatertown, pēc apmēram pēc mazāk kā 8 jūdzēm nonāksim Kembridžā, pieturā netālu no Harvard Coop grāmatnīcas pie Harvardas universitātes. Tur mūs ikreiz izlaida skolas autobuss, kas vairākas reizes dienā kursēja no universtiātes uz Kembridžu un atpakaļ.
Saskaņā ar leģendu tieši šajās Harvardas universitātes "kopmītnēs" (šajā ēkā!), mazāk nekā 50 metri no pieturas, tieši šajā laikā, 2004. gada 4. februārī, Marks Cukenbergs izveidoja un "palaida" pirmo Facebook prototipu.
Man tā bija otrā semestra otrā vai trešā nedēļa, mācību slodze vēl nebija sasniegusi maksimumu, trešdienās bija rīta nodarbību bloks. Tātad nepavisam nav izslēgts, ka tajā vai nākošajās dienās pie šī žoga mīņājos pēc kārtējā grāmatnīcu apmeklējuma, gaidot autobusu uz savu universitāti un nemaz nenojaušot, kas tieši šobrīd top aiz šī žoga.
Pasaule ir mazliet manījusies kopš 2004. gada, tas gan. Arī uz labo pusi. Ne tikai topogrāfiski.
Pozitīvs, krāsains (neskatoties uz mānīgi melnbalto pirmo kadru) un pavasarīgs grafiskās identitātes un "video galviņu" komplekts Krievijas kanāla 7 pārzīmološanai (rebranding), ko radījis radošais direktors Greg Barth
"A digital body, consisting of 22 000 points, seems so real that it comes to life again"
Kad deja, mūzika un digitālo tehnoloģiju iespējas sastop pāris radošus un tehniskus talantus, ir liela varbūtība, ka taps neliels brīnums.
Un sekojošais, nelielais video par to, kā šīs projekts tapa, modina manī interesi inženierzinātnēm; jo īpaši tāpēc, ka bija iespēja pie izcila pasniedzēja studēt smago, augstākās matemātikas sarežģītās konstrukcijās balsīto, bet vienlaikus aizraujošo, lai arī toreiz, pirms-PC ērā, ne man, ne arī daudziem maniem grupasbiedriem līdz galam tomēr īsti nesaprotamo signālu apstrādes teoriju, kas tagad ir tik daudzu tehnoloģisko brīnumu pamatā.
Bet mazliet vairāk par projektu vēsta tā apraksta @Vimeo, dažus fragmentus no kura pievienoju:
The basic idea of the project is built upon the consideration of creating a moving sculpture from the recorded motion data of a real person. For our work we asked a dancer to visualize a musical piece (Kreukeltape by Machinenfabriek) as closely as possible by movements of her body.
She was recorded by three depth cameras (Kinect), in which the intersection of the images was later put together to a three-dimensional volume (3d point cloud), so we were able to use the collected data throughout the further process.
The three-dimensional image allowed us a completely free handling of the digital camera, without limitations of the perspective. The camera also reacts to the sound and supports the physical imitation of the musical piece by the performer. She moves to a noise field, where a simple modification of the random seed can consistently create new versions of the video, each offering a different composition of the recorded performance.
Visā pasaulē jau vismaz piecgadi tik daudzi aizrāvušies ar projicēšanu (video mapping) uz mājām un muzejiem, Latvijas specialitāte varētu būt projekcijas uz lidmašīnām :), bet Samsung tikko paveikuši visnotaļ atraktīvu projektu, kurā līdzīga pieeja izmantota projicējot uz ... cilvēka sejas:
Drosmīgi, lai arī no leģendāro BMW "The Hire" filmu dinamisma, piesātinātības un daudzslāņainības atpaliek. Bet es pieņemu, ka viņiem šis šoreiz (salīdzinoši) ir tāds mazbudžeta projekts ;)
Reiz, vēl pirms n gadiem, būvējot un attīstot uzņēmumu un pētot pasules spilgtāko profesionālo servisu un diziana firmu stāstus, mums ar Ivo bija aizdomas, ka divi svarīgākie latviešu valodas vārdi, kas saistīti ar biznesu (precīzāk - divi vārdi, kas visvairāk iztrūkst) ir presistence un konsistence, atvainojos par nelieliem anglicismiem. Visapkārt daudz par daudz skriešanas visiem vējiem līdzi un ātras veiksmes meklējumu; par maz latviešu valodā, pārliecinošas, ziemeļnieciskuma tik ļoti piestāvošas sava ceļa iešanas. Te nu vēl viens apliecinājums.
Citāta autoru priekšā nenoliekt galvu. Pat neesot kaut reizi pamēģinājušam spēlēt dusmīgo putnu spēli (tad jau labāk tīvojošie putni, kaut vai kā lieliska alternatīva jebkādām dusmām). Bet mūsu gandrīz igauniski runājošo puskaimiņu kārtējās biznesa veiksmes priekšā var viegli pieliekt galvu, lielā mērā jau piesauktajām persistencei un konsistencei. Gan valsts, gan (jo īpaši) uzņēmumu līmenī. Neraustīties. Nemētāties. Iet savu ceļu.
Tādas viņiem te izstādes. Reklāmas nozares (industrijas?). Semināru daļā dažiem desmitiem interesentu izdevās pat kaut ko mazliet pastāstīt un parādīt, balstoties uz mazliet atjaunotu un tālāk attīstītu šīs vairākkārt dažādos formātos atspēlētās prezentācijas modifikāciju.
No trim kopējiem uzvarētājiem un līderiem piecās kategorijās, mana favorīte tomēr būtu šī - uzvarētāja vienā no apakškategorijām; ne tikai līksma un konsekventa, bet arī ļoti noderīga. Lielisks paraugs, kā interpretēt salīdzinoši sausu informāciju, kā to sagatavot lasīšanas (nevis prezentēšanas) situācijai un, domājams, ne vienam vien - arī atziņām pilna par šīs paaudzes digitālo dzīvesveidu un par to, kāpēc vairs tā kā pierasts nestrādā visi GRP un TRP.
Trijām galvenajām uzvarētājām arī nav ne vainas, tās noteikti ir apskatīšanas vērtas; divas no tām (vai smēķētājiem - pat visas trīs) varētu pat būt gana noderīgas.
Beidzot manā Maskavas mājoklī ierīkots internets. Tā kā kopā ar jaunajiem izaicinājumiem nāk vajadzība un arī apņemšanās daudz dziļāk, plašāk un galvenais - sistemātiskāk padarboties ar vairāku līdz šim vienkārši interesantu tēmu pētniecību (t.sk. marketinga, komunikāciju un vērtības radīšanas stratēģijas digitālajā vidē; stratēģiskā plānošana mainīgajā komunikāciju kanālu vidē u.t.t.), cerams pakāpeniski atjaunosies un palielināsies ziņojumu regularitāte šajā interneta piezīmju grāmatā.
Ja viss ies kā plānots, tuvākājās dienās pēc gada pārtraukuma atsākšu arī viena otra ieraksta publicēšanu savā blogā angļu valodā. Tas jau ilgāku laiku solīts gan vairākiem Domino un arī BBDO kolēģiem, gan jaunajiem kolēģiem aģentūrā Instinct BBDO un BBDO Krievijas grupas stratēģiskajiem plānotājiem. Visas iespējas sekot līdzi vai pat parakstīties uz jaunumiem ;)
Atsākumam kaut kas pavisam viegls un vienkāršs - neliela faktu kompilācija par Internet, digitālo tehnoloģiju un sociālo platformu izplatību šobrīd. Nepilnas 4 minūtes.
Recent Comments