Februāra pirmajās dienās sadarbībā ar Samsung Baltics man bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām profesionālajām elektronikas, video un audio izstādēm Eiropā - ISE 2012 (Integrated Systems Europe 2012).
Līdz aktīvāku lielo elektronikas zīmolu un ražotāju līdzdalību pēdējo gadu laikā ISE no lielākoties uz profesionāļiem fokusēta pasākuma pakāpeniski veidojas arī par nozīmīgu jau vistuvākājā laikā plašāk pielietojumu digitālo un interaktīvo risinājumu parādi.
No plašā informācijas klāsta mani galvenokārt interesēja jaunumi, kas saistīti ar interaktīvo risinājumu tālāku attīstību un ienākšanu mūsu ikdienā ārpus mājas, kā arī viss, kas tieši vai netieši saistīts ar iespējām radošajām nozarēm vai arī varētu būt noderīgi mūsu klientiem.
Kā jau jebkurā lielā pasākumā, ļoti ātri iezīmējās vairākas galvenās tendences, kuras tālāko dienu izziņa tikai pastiprināja un padziļināja, kā arī vairāki secinājumi, dažus no kuriem atzīmēju šī ieraksta beigu daļā.
Galvenās tendences
#1) Ekrāni. Ekrāni. Ekrāni.
Tas, ka ISE būs "ekrānu izstāde" bija sagaidāms un tas pilnībā apstiprinājās; lieli, mazi un milzīgi, paredzēti kā darbam visskarbākajos laika apstākļos, tā komfortablos iekštelpu risinājumos; atsevišķi un attālināti vadāmi vai ērti apvienojami visdažādāko formu un mēroga video sienu risinājumos. Līdzās LCD ekrāniem un projekcijām arī milzīgs daudzums LED risinājumu.
Ekrānu daudzveidiba un jaunumu daudzums ne tikai apliecina, ka tā ir nozīmīga prioritāte visiem lielākajiem elektronikas ražotājiem, bet arī ļauj prognozēt tālāku attīstību gan kvalitātes, gan pielietojumu daudzveidības ziņā, tā arī tālāku cenu samazināšanos konkurences rezultātā.
Nepārprotami skaļākais vārds izstādē bija "Digital Signage" - ekrānu pielietojumi informatīvām un komunikāciju vajadzībām gan lielām tirdzniecības ķēdēm gan nelieliem veikaliem vai ātrās apkalpošanas restorāniem, gan uzziņu risinājumiem pilsētas vidē vai pasākumos.
#2) Interaktivitāte. Interaktivitāte. Ineraktivitāte.
No mazajiem ekrāniem un skārienjūtīgo mobilo iekārtu tirgus interaktivitāte strauji virzās uz lielākiem formātiem un visiem mūsu dzīves aspektiem. Liels sienas ekrāns bez skārienjūtīgas virsmas jau šķita kaut kas mazliet no vakardienas - ik pa brīdim varēja novērot mēģinājumi vadīt "parastus ekrānus" to ar pieskārieniem.
Viens no uzskatāmākajiem interaktivitātes piemēriem ir horizontālo virsmu attīstība.
Samsung sadarbībā ar Microsoft prezentēja jauno Samsumg SUR40 Microsof Surface versiju (Microsof Surface v2) - pēc būtības horizontālo virsmu apvienojumā ar iebūvētu datoru, kas ir ievērojami vieglāka, elegantāka un ātrāka par pirmo versiju, nevainojami atskaņot video u.t.t. Jaunajais ekrāns jau var reaģēt uz līdz 50 pieskārieniem vienlaikus un tajā pirmo reizi iebūvēta iespēja atpazīt uz virsmas noliktos priekšmetus, tādējādi paverot iespējas jauniem risinājumiem - gan radošiem, gan praktiskiem.
Mūsu kaimiņu kaimiņi no Somijas Multitouch Ltd piedāvāja pēc pasūtījuma būvētus lielu interaktīvo virsmu risinājumus, savukārt desmitiem citu skārienvadāmas interaktivitātes piemēru bija atrodami arī citos stendos (piemēram kolāžā redzamais ekrāns e-gleznošanai ar e-otu)
Lai arī attālināta kustību vadība visticamāk būs nākošais lielais attistības virziens, tomēr izstādes dienās izdevās pamanīt ne vairāk kā pāris ļoti primitīvus risinājumus.
Nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija agrīnā komercializācijas stadijā, tomēr biju gaidījis daudz vairāk piedāvājumu vai vismaz eksperimentu no mazajiem spēlētājiem. Vai nu pagaidām pietrūkst resursu un izdomas, lai meklētu pielietojumus līdzās izklaidei un radošajiem eksperimentiem (piemēram skatologu sistēmes) vai arī lielākie spēlētāji nevēlas sadalīt savu uzmanību un pagaidām koncentrējas uz konkurenci visu izmēru skārienjūtīgo ekrānu attīstībā.
#3) Multi-ekrānu satura vadības sistēmas
Gandrīz visi multiekrānu risinājumi tika pasniegti kopā ar saistītajām satura vadības sistēmām. Samusung detalizēti prezentēja atjaunotu attālinātu multi-ekrānu satura vadības sistēmas MagicInfo divas versijas un video sienu satura vadības sistēmas, Mitshubishi lepojās ar milzīgu projekciju un ar to saistīto vadības centru, ražotāju satura vadības sistēmas tika prezentētas vēl vairākos stendos.
Vienīgais, kas mazliet mulsināja - lielākā daļa no satura vadības sistēmām bija Windows vidē un bija visai cieši piesaistītas ražotāja produkcijas piedāvājumam. Neesmu karojošs Windows pretinieks, tomēr radošais darbs vidē, kuras dizains no menu līdz darba organizācijai nav īpaši iedvesmojošs, tēlaini runājot nerosina uz varoņdarbiem (uz izcilu darbu). Un arī laikā, kad lielākā daļa augstākās kvalitātes radošā darba tiek veikta ar Apple datoriem, tos ignorēt nešķiet tālredzīgi un rada vietu konkurējošiem, no ražotājiem neatkarīgiem piedāvājumiem.
#4) No e-tāfelēm pie e-klasēm
Risinājumi izglītībai tuvākajā piecgadē nepārprotami būs vēl viens ļoti augstas aktivitātes un lielu investīciju segments - gan no tehnisko risinājumu ražotāju un satura radītāju puses, kuri cīnīsies par šo jau tuvākajā laikā potenciāli ļoti strauji augošo tirgu, gan no pasūtītāju puses, izglītības modernizācijas risinājumus meklējot.
Virzība uz interaktīvām, skārienjūtīgām e-tāfelēm - lieliem, interaktīviem ekrāniem, kas vadāmi ar pieskārieniem, bez papildus instrumentiem (piemēram speciālas e-pildspalvas) - ir acīmredzama; projektori, kam ir daudzas priekšrocības lielā auditorijā un lekciju (stāsniecības) formātā, mazākās auditorijas un jo īpaši interaktīvas sadarbības, "studēšanas" vai testu situācijās zaudē.
Iespējas izstādes specifika noteica to, ka lielākā daļa izstādē redzēto piedāvājumu bija tikai aparatūras (hardware) un vadības interfeisu līmenī. Tomēr ar tehniskajiem risinājumiem vien nebūs pietiekoši - šī segmenta attīstība būs atkarīga no satura attīstības vairāk nekā jebkura iepriekšpieminētā. Pie tam attiecībā uz skolām tieši no satura pieejamības dzimtajā valodā.
#5) 3D
Negaidīti vienveidīgi bija pārstāvēti 3D ekrāni. Jā, to bija daudz un tie bija dažādi, bet piedāvājumu pasniegšana lielākoties aprobežojās ār 3D foto un video apskates iespējām uz lielformāta un vēl-lielāka-formāta ekrāniem.
Bez proaktīvas meklēšanas un jautāšanas pamanīju tikai divus vērā ņemamus risinājumus. NEC stendā bija 3D pielietojums medicīnas studiju vajadzībām, kas deva iespēju pētīt cilvēka galvas ķermeņa datormodeli uz skārienjūtīga ekrāna, mainot apskatāmos slāņu un perspektīvas; savaukārt Panasonic stendā tika prezentēta augsti kvalitatīva 3D videokonferenču sistēma. Tiesa gan visu videokonferences laiku skatīties uz ekrāna otrā pusē esošajiem dalībniekiem "Man in Black" formāta 3D brillēs, manuprāt, varētu būt samērā uzjautrinoši.
Arī 3D segmentā, līdzīgi kā iepriekšpieminētajos, tieši jēgpilnu pielietojumu (satura) izstrāde līdzās plaši izplatītajām vienkāršas izklaides iespējām varētu būt galvenais šīs tehnoloģijas izplatības faktors ārpus pielietojumiem māju kinozālēs un šobrīd rādās esam galvenais attīstības ierobežojums.
Galvenie secinājumi
#1) "It's all about content", jeb "Saturs. Saturs. Saturs."
Man ir labās ziņas radošajām nozarēm, gan dizaina kompānijām un dizaineriem, kuri izkopj iemaņas interaktīvā dizaina jomā, gan visu veidu kvalitatīva satura radītājiem.
Viena no galvenajām atziņām pēc trijām dienām Amsterdamā ir apstiprinājums sen zināmajam - tehnoloģija ir sekundāra; gan vērtību klientam, gan attīstību visvairāk noteiks tieši saturs. Un līdzīgi pēdējās desmitgadēs tas ir ar vairākumu ciparu tehnoloģiju tehniskās iespējas iet pa priekšu mūsu spējai tos piepildīt.
Jā, ekrāni un interaktīvo iespēju nodrošinājums ir pietuvojies kārtējam S līknes lūzuma punktam, pēc kura seko strauja attīstība ceļā uz tirgus piesātinājumu. Bet tie ekrānu miljoni, kur ir un kuri vēl tiks saražoti būs ar kaut ko jāpiepilda, tikai tad tiem būs vērtība. Tāpēc tieši saturs ir un būs atslēga, kas tehniskās iespējas var pārvērst noderīgos risinājumos uzņēmumiem, domājot par ieguvumiem to klientiem vai sabiedrībai kopumā.
Informācijas pārpilnības situācijā arvien svarīgāk kļūst ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī kā mēs to izdarām. Satura kvalitāte būs kritisks veiksmes faktors. Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados būs daudz ātru un vienkāršu risinājumu, kuru nepakāpsies pāri viduvējības vai vienkārši "labi" līmenim. Tomēr visbiežāk tikai tie, kas sasniegs "ļoti labi" vai "izcili" spēs radīt vērtību pasūtītājiem un rosināt pielietojumus. Darbs būs. Darba būs daudz.
#2) Tehnoloģiju pieejamība nav (nebūs) šķērslis
Vērojot to, kādas investīcijas lielākās kompānijas iegulda konkurences cīņā no produktu attīstības līdz saistītajiem pakalpojumiem un marketingam, nav ne mazāko šaubu, ka jau pārskatāmā nākotnē ekrānu un interaktīvo risinājumu pieejamība (cena, programnodrošinājuma iespējas, saistītie pakalpojumi) strauji palielināsies un tie ienāks mūsu ikdienā daudz straujāk nekā līdz šim.
Milzīgais piedāvājums neizbēgami novedīs pie efektīvāku risinājumu meklējumiem un ražošanas mēroga efektiem ("economy of scale") uz cenu samazināšanās. Risinājumu pieejamība gan maziem, gan lieliem risinājumiem veicinās eksperimentēšanu un jaunu pielietojumu meklējumus, veiksmes stāsti veicinās pieprasījumu, kas turpinās samazināt cenas. Domāju, ka klasiskajā Mūra likuma 18-24 mēnešu periodā varam sagaidīt visai nozīmīgu izmaksu samazināšanos.
Kas tikai vēlreiz rosina atriezties pie secinājuma par saturu.
#3) Multidisciplināra sadarbība kā ROI priekšnosacījums
Jebkurš interaktīvs vai video risinājums ir un būs daļa no kāda plašāka marketinga vai komunikāciju pasākumu kopuma, kurā līdzās sākotnējai investīcijai tehnoloģijā (tehnikā), kritiski svarīgi būs rūpēties par efektīvu un konsekventu sistēmas izmantošanu ilgākā laika posmā, dinamisku satura atjaunošanu un attīstīšanu līdzi laikam.
Līdz ar ko, lai sasniegtu iespējami adekvātu investīcijas atdevi (ROI), ikviens risinājums jāapskata ilgākā laika perspetīvā, un ideālajā gadījumā jārūpējas par iespējami ciešu sadarbību starp uzņēmuma biznesa un marketinga komandu, komunikāciju stratēģiem, dizaina kompāniju un tehnisko risinājumu piegādātāju jau no agrīnajām projekta izstrādes stadijām.
Lineāru (konvejera) risinājumi, kur katrs posms izdara savu darbu un nodod to tālāk nākošajam, interaktīvo sistēmu uzturēšanā un attīstīšanā bieži ir visai neefektīvi vai ved pie viduvēja rezultāta, savukārt informācijās pārpilnības situācijā tikai risinājumi ar vērtējumu "ļoti labi" vai "izcili" spēs izcelties, piesaistīt uzmanību un radīt rezultātu.
---
Visticamāk tuvāko mēnešu laikā, kad daļa no pieminētajiem risinājumiem vai to prototipi būs pieejami Rīgā, sadarbībā ar Samsung sekos arī kāds neliels pasākums, kā minimums tiem dizaina un interaktīvo risinājumu kompānijām un citiem radošo nozaru uzņēmumiem, kuriem varētu interesēt iespēja apskatīt atsevišķus risinājumus un pārrunāt vērojumus un secinājums no ISE sīkāk. Sekojiet paziņojumiem :)
Comments