"A friend sent me a link to a programme broadcast on Russian national television recently (the link was to a YouTube clip, since most people I know do not have actual working television sets – the habit of watching TV has quietly died among the educated class here over the last 10 years)"
Masha Gessen "Putin's World is falling apart" The Guardian, 26/12/2011
Pirms jaunā gada es īsti nenoticēju šim citātam no intervijas The Guardian, lai arī pats par sabiedrības un reiz vareno masu mediju attiecībām līdzīgi jūtos jau vairākus gadus. Tā kā autore, viena no visnotaļ respektējāmā žurnālā Snob redaktorēm, runāja par tobrīd viļnojošos Krieviju; škita, ka Maskavas protestu un revolucionāro vēsmu gaisotnē viņa tomēr nedaudz uzdod vēlamo par esošo. Neaizdomājos, atzīmēju citātu un devos tālāk.
Bet tad šīs pirmdienas (9/01/2012) vakarā "Ad Age Stat of the Day", gluži vai papildinot kontekstu pēdējo dienu jaunumiem Latvijas mediju vidē, publicēja šādus datus, kas lika atgriezties pie pārdomām.
Pirmajā brīdī šķiet neticami. 30% neskatās TV. Krievijā!?!
Bet, tad es iedomājos par pavisam vēl nesen manējās, vidēji lielās (vidēji nelielās) Maskavas reklāmas aģentūras kolektīvu (55 - 70 cilvēki), kā arī ciešākos paziņas daudz plašākajā BBDO grupas uzņēmumu vidē (vēl kādi 30-40 cilvēki no 500).
Ar retiem izņēmumiem viņi TV neskatījās (izņemot gandrīz katru nozīmīgo futbola spēli!!!) un tā nebija tikai poza vārdos. Ne ziņu blokus, ne filmas TV, ne tā saucamos "sabiedriski politiskos" raidījumus, kur nu vēl seriālus vai realitātes šovus - tad jau labāk kāda filma, seriāls vai mūzika no Interneta vai sociālo rezonensi radījušo raidījumu fragmentu video apskate youtube.com. TV fonā? Tad labāk kāda jaunāko klipu "playlist" no YouTube vai Vimeo vai kāds HD koncerts no šiem vai citiem avotiem. Vai kāda filma no tik strauji izaugušā bezmaksas vai mikro-maksājumu tiešsaistes filmu servisiem ( http://www.ivi.ru u.t.t.).
Labi, situācija Krievijā ir visnotaļ specifiska, tai skaitā arī pateicoties augsti regulētajai un ļoti manipulatīvajai mediju videi un visnotaļ lielajai sabiedriski-politiskajai apātijai, kas valdīja līdz pagājušā gada decembrim. Un Maskava, jo īpaši tās jaunā, izglītotā paaudze radošajās nozarēs, nav visa Krievija. Protams, nav arī īsti paskaidrots, kā tieši mērījums tika veikts, kādi jautājumi uzdoti. Bet, pat ja mērījumos ir neprecizitātes vai arī atstātas interpretācijas iespējas, 30% ir nozīmīgs signāls. Pat ja tie ir 20-25% kādu neprecizitāšu gadījumā.
Interesanti, kāda ir situācija Latvijā?
Intuīcija saka priekšā, ka Latvijā TV nelietotāju procents varētu būt mazāks nekā Krievijā - mums tomēr daudz mazāk politiski angažētu kanālu; kvalitatīvāks un daudz pieejamāks interaktīvās TV piedāvājums; toties mazāk arī kvalitatīva oriģinālā satura dzimtajā valodā. Bet, šķiet, arī pie mums TV nelietotāju skaits ir pietiekoši liels un visnotaļ strauji augošs. Es pats jau gadiem TV ieslēdzu reti un ļoti selektīvi (lielākoties LTV1, pāris reizes nedēļā), esmu atteicies no kabeļtelevīzijām. Un arī manu draugu vidū Rīgā vismaz puse, ja ne pat lielākā daļa vai nu pilnībā atteikušies no TV vai arī rīkojas līdzīgi.
Vismaz no šādas televīzijas. Televīzijas, kādu mēs to tik ilgi pazinām un kādu nevēlamies pārāk bieži sastapt ("TV lūgšana digitālajā laikmetā, jeb televīzijas īstā seja", 6/05/2010), līdzīgi kā nevēlamies sastapt arī ar šādu pieeju saistīto komunikāciju, reklāmu un marketingu kā televīzijā tā dzīvē.
Protams, augstākminētā statistika nekādā ziņā nenozīmē TV beigas. Līdz ar platjoslas interneta izplatību un video platfromu pieejamību (youtube.com, vimeo.com, hulu.com, netflix.com, iTunes u.c.) pēdējo 5-7 gadu laikā TV jau ir zaudējis kvalitatīva video satura piegādes monopolstāvokli. Jaunie dati ir vēl viena zīme noteiktam laikam piesaistītās, lineārās programmās balstītās televīzijas, kā arī ar to saistīto ekonomisko, t.sk. uz pārtraukšanu balstīto (interruption-based) reklāmas un marketinga, modeļu beigu sākumam dzīvē, nevis teorijā.
Bet televīzija būs un paliks, tikai savādāka un varbūt mēs to nesauksmim par televīziju. Nav šaubu, ka jau vistuvāko gadu laikā tā ļoti būtiski mainīsies un līdzās lineārajai TV, kas lielai daļa no mums jau ir kļuvusi neintneresanta, parādīsies pilnīgi atšķirīgi piedāvājumi. Attīstīsies interaktivitātes dotās iespējas - iespējas izvēlēties kad un ko skatīties, iespējas piemēroties skatītāja interesēm un vajadzībām. Visticamāk notiks atbrīvošanās no pakām un piegādātāju lomas mazināšanās, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir ar Interneta radio.
Paliks viena nozīmīgākā lieta, kas būs centrā visam - kvalitatīvs saturs, lai arī kā tas tiktu piegādāts.
----
p.s. Varbūt kāda no mediju mērijumu biznesa ieņēmumiem neatkarīga pētījumu kompānija ir gatava padalīties ar datiem un vērojumiem par TV patēriņu Latvijā? Sarunas un diskusijas veidošanai un uzturēšanai.
Pilnībā piekrītu - galvenais ir saturs, piegādes veidi (kanāli) ir dažādi.
Interesantas tendences :
1. TV kanāls Krievijā http://tvrain.ru . Programmu arhīvā rekomendēju http://tvrain.ru/teleshow/lectures_on_the_rain/.
2.Puiši no Rīgas. http://thisishorosho.ru Katrs viņu video savāc 1-2 milj. skatījumus.
Posted by: Rolands.lakis | January 12, 2012 at 10:43
Par sevi varu teikt, ka arī migrēju. Panoramu u.c. sevi interesējošos analītiskos raidījumus skatos uz planšetdatora sev izdevīgā laikā un ērtā pozā. Tendence ir skaidra "marketers will spend some 60% of their online budgets on brand ads this year" http://www.forbes.com/sites/roberthof/2012/01/09/look-out-google-online-brand-ad-spending-may-pass-search-in-2012/
Posted by: StirnaGun | January 12, 2012 at 11:43
Šķiet ka atteikšanās no TV ir tieši saistīta ar lietotājam draudzīgi satura patērēšanas ierīču parādīšanos. Kopš dīvānā vai citur var ērti piekļūt izvēlētam saturam uzreiz mazā ērtā ierīcē, TV skatīšanās kļūs so last century, galvenokārt dēļ lineārās un uzmanībai neatbilstošās satura plūsmas.
Posted by: Rolandsozolins | January 12, 2012 at 11:45