Tikko atradu īsu, trāpīgu prezentāciju, kura papildina un padziļina kādu manu senu un vairākkārt apspēlētu mūzikas metaforu par to, kā mainījusies aģentūru (ne tikai reklāmas) loma pēdējo gadu laikā - labs iemesls saņemties un dažas no domām beidzot mēģināt noformulēt.
Vispirms - atradums:
Pagājušā gada rudens nogalē, veidojot prezentāciju mūsu grupas aģentūrām par to, kā nākošajā, 2011. gadā jāmainās aģentūru procesiem, kompetencēm un arī lomai klientu vērtības radīšanas "ķēdē", lai veiksmīgāk izmantotu digitālo un interaktīvo iespēju radītās iespējas, radās vairākas asociācijas, kas balstītas man tik tuvajā mūzikas (jo īpaši jazz) jauciņā.
Vienu no tām savā gandrīz 20 slaidu prezentācijā ilustrēju sekojoši:
Vēl pirms 5-7 gadiem aģentūras bija kā rokgrupas vai kā akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslinieki - abos gadījumos šovi ir visai rūpīgi iestudēti, atkāpes no muzikālām materiāla ir visai minimālas. Lielā mērā ik reizi tiek visai statiski atkārtots viens un tas pats šovs (process). Stratēģi uzraksta brīfu, radošie rada, klientu serviss pārdod, pēc tam mediji plāno savus GRP un TRP, filmu un foto studijas veido reklāmas materiāls - visnotaļ lineārs (statisks) process ar minimālām atgriezeniskajām saitēm un ar (itkā) lineāriem procesiem tik raksturīgo, mānīgās stabilitātes un prognozējamības ilūzija.
Pilnīgi atšķirīga sitācija ir džezā vai hip-hop mūzikā: ikviena uzstāšanās ir unikāla, nav iespējams vienu un to pašu skaņdarbu nospēlēt vienādi divas reizes; ikvienam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī uzņemties līdera lomu vai atbildēt uz kolēģa (vai oponenta) muzikālo domu; nekāds marketings nepalīdzēs, ja tu neesi gatavs doties nezināmajā un improvizēt, ja tev nav savu ideju un uzdrīkstēšanās tās pārbaudīt dzīvē; ja tu neaudz profesionāli un ja laiku pa laikam neuzspēlē kādu jam kopā ar citiem Meistariņiem.
Manuprāt, tieši tāda šobrīd kļūst radošo nozaru un marketinga vide - vairs nav pietiekoši radīt vienu procesu, savākt noteiktu, lielākoties šauru (kā rokgrupā) kompetenču loku, rūpīgi iestudēt šovu un to atkārtot stadionos, arēnās, klubos un uzņēmumu dzimšanas dienas ballītēs pēc vienas formulas.
Katra nākošās uzstāšanās (kampaņa) šobrīd ir pilnīgi atšķirīga, ir neiespējami izstrādāt vienu veiksmes formulu un to atkārtot no reizes uz reizi, ārējiem apstākļiem mainoties. Līdz ar ko gan marketinga nodaļās, gan aģentūrās gatavība reaģēt uz izmaiņām apkārtējā situācijā, apzināti veikt "kontrolētus eksperimentus" un attītsīt tos, kuri uzrāda potenciālu, kļūst par nepieciešamību, nevis par patīkamu izņēmumu no citādi reizēm tik rutīnpilnās ikdienas.
Iespēju loks ir tik plašs, ka ne tikai stratēģija var ietekmēt radošo darbu, bet atradumi radošajā darbā vai inovatīvas tehnoloģiju idejas var radīt nepieciešamību koriģēt stratēģiju, vai pat atgriezties pie iepriekšējiem soļiem. Nepieciešama nemitīga jaunu sadarbību viedošana, tai skaitā ar "izpildītājiem", ar kuru kompentencēm neesam saskārušies un, kas iespējams vissvarīgāk - nemitīga savas meistarības un profesionalitātes izkopšana, arī tāpēc, lai citiem būtu interesanti sadarboties ar tevi, uzspēlēt kopā kādā "jam".
Un tas nebūt nav viss, ko radošo nozaru un marketinga praktiķi un teorētiķi var mācīties no mūzikas un jo īpaši - no džeza.
Gribētos pavērot un analizēt, kur, kā rodas un zeļ labākās radošās, konceptuālākās idejas? I.e. "radošums" ne obligāti ir radošās aģentūras pienākums, taču kāpēc tomēr šķiet, ka ārpusē pirkta ideja (klientu acīs) ir vērtīgāka (uzticamāka?),kā iekšpusē radusies? Kāpēc uzņēmumi par zemu vērēt iekšējo spēku un kompetenci?
Posted by: Fcastell | December 11, 2011 at 23:21
Radošai pieejai jābūt abās pusēs un aģentūras (vai citi ārējie piegādātāji) nekādā gadījumā nav jāuzskata par vienīgo ideju piegādātāju - tieši tāpēc arī vairākkārt uzsveru, ka par džezu teiktais attiecas gan par aģentūrām, gan par uzņēmumu marketinga cilvēkiem. Tieši tāpat, kā attiecas par profesionalitāti un profesionālo izaugsmi.
Tiesa gan itin bieži, jo īpaši izaicinošu komunikāciju uzdevumu risināšanā, ir nepieciešams padoms un skats no malas - līdzīgi kā ārsts nevar pats sevi pilnvērtīgi ārstēt arī uzņēmuma situācijas izvērtēšana (diagnoztika) un risinājuma meklēšanu, jo īpaši radošā, reizēm ir ražīgāk veikt bez emocionālas iesaistes un/vai veikt cilvēkiem, kam tas ir arods.
Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka liela daļa no marketinga komunikāciju funkcijām var tikt veikta uzņēmumos. Un tā arī tiek veikta tajos, kuros marketinga cilvēki vai vadītāji ir kompetenti, nemitīgi rūpējas par savu profesionālo izaugsmi un pats galvenais - nebaidās mazliet riskēt un uzņemties atbildību par paveikto.
Posted by: Zigurds Zakis | December 12, 2011 at 10:25
Paldies.
Posted by: silk | December 13, 2011 at 22:33
Par džezu un sadarbību http://www.ted.com/talks/stefon_harris_there_are_no_mistakes_on_the_bandstand.html
Posted by: Rolands.lakis | December 14, 2011 at 11:48