ZZ @ LV

Heineken jaunākā sērija - sveiciens visiem "talantiņu" šoviem

Heineken turpina izcilo Fridge un walk-in Fridge sēriju un ir uzrotījis piedurknes cīņai pret ne mazāk nozīmīgu un līksmu tēmu - pret visiem "talantu", "talantiņu" un "O!-cik-maz-talanta" šoviem. Nedomāju, ka šī būs pēdējā sērija :) 

 

 (via Adverblog)

Starbucks un BBDO NY, atkal

Starbucks un BBDO NY. Aizvakar (15/04/2010). Kārtējais meistardarbs no sērijas, kas fantastiski aizsākās ar viņu pirmo sadarbību 2008. gada rudenī, pāris nedēļas pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Vienkārši un rosinot rīcību, nevis mēģinot kādam kaut ko "iestāstīt". Darbi, nevis vārdi. 

Nedēļas kampaņa: UNIQLO UTweet

 

Kampaņa, kura mani pozitīvi pārsteidza šonedēļ ir UNIQLO UTweet - pozitīva, vienkārša, krāsaina, cilvēciska un vienlaikus tik ļoti digitāla, kā jau tas vienmēr pēdējos pāris gadus ir ar UNIQLO. 

Un viss liecina, ka tajā nevajag meklēt pārspīlētu nopietnību vai slēptu igtermiņa stratēģiju - pēdējo gadu reklāmas festivālu digitālo kategoriju balvām bagātākais zīmols atradis vienkārši izklaidējošu un aizraujošu veidu, kā digitālo tehnoloģiju iespējas saistīt ar zīmolu un tevi dažas minūtes izklaidēt, vienkārši radot pozitīvu noskaņojumu. Vai citiem vārdiem - UNIQLO izejot no tevis izvēlētajiem atslēgas vārdiem izveido nelielu, tieši tev adresētu muzikālu klipu (šovu), mazliet apspēlējot arī šobrīd mērķa grupas vidū tik ļoti populārās Chatroulette.com aktualizēto nejaušības klātbūtni.

Vienīgais, ko vēl neesmu izpētījis - vai tomēr šai kampaņai nav kāda saistība ar UT sērijas T krekliem dzīvē - piemēram, iespēja radīt personalizētu T kreklu ar šova elementu šai kampaņai ļoti piestāvētu. 

Bet neatkarīgi no tā, UNIQLO UTweet kļūst par mana bloga pirmo "Nedēļas atradumu" vai "Nedēļas kampaņu". Būs vēl. 

 

Amazon un mazliet sazvērestību teorijas?

 

Jā, man pāris dienas kaut kur ir noklīdis Olympus fotoaparāta bateriju lādētājs. 

Jā, es visai intensīvi pēdējās divas dienas Internetā meklēju iespējas iegādāties to Maskavā, kas izrādījās neesam viegls uzdevums.  

Jā, vakar vakarā es izprātoju vēl vienu vietu, kur es to varētu būt nolicis darbā, bet tas nav risinājums šādām saulainām brīvdienām. 

Jā, šodien, kad subjekts nebija iegādājams pāris lielākajos foto veikalos, labu un nākotnē noderīgu (ar papildus autu-lādētāju) aizstājēju izdevās iegādāt vienā no pāris elektronikas mega-tirdziņiem pie metro "Novije Čerjomuški" (diez kā tas skanētu latviski?).  

BET (!!!!!)

NĒ, es pilnīgi noteikti pēdējās dienās nemeklēju Olympus bateriju lādētāju Amazon (Jā, es visai daudz pētīju Kindle iegādes lietderību vai nelietderību) 

NĒ, es nekad Amazon neesmu pircis (un šķiet arī meklējis) neko, kas saistīts ar Olympus. 

Tad kāda mārrutka (kr. val.) pēc Amazon manā personalizētajā rekomendāciju logā (skat. attēlu), man visi trīs rekomendētie piedāvājumi ir saistīti ar Olympus baterijām? 

:) 

Pie tā, ka es kopš studiju beigšanas (4 gadus un 8 mēnešu) no Amazon neesmu pasūtījis neko izņemot grāmatas, grāmatas, grāmatas, varbūt vienu DVD un grāmatas. Un grasos palielu grāmatu paciņu ar grāmatām par tēmām, kas ir uz robežas starp radošām, sociālām un digitālām lietām, pasūtīt tuvākajās dienās. Tā, lai tā mani sagaida Rīgā maija sākumā un tad ceļo man līdzi atpakaļ. Bet ticiet man, tur nav nevienas grāmatas par Olympus :)   

It's not about Digital, stupid!

Pagājušās nedēļas nogalē pārskatot gūzmu ar neizlasītiem rakstiem blogos, kuriem sekoju ar Google Reader, atradu dokumentu, kura galveno tēzi ļoti līdzīgā, tikai mazliet politkorektākā formā ("Digital is not about digital at all") esmu laiku pa laikam lietojies gan savās prezentācijās, gan tiekoties ar klientiem, gan iekšējās diskusijas. 

Lietojis to kā nelielu provokāciju, lai kampaņas izstrādē (a) novērstu aklu fokusēšanos uz tehnoloģijām un rosinātu izvairīties no risinājumiem, kuros dominē "tehnoloģijas tehnoloģiju vārdā" un lai (b) veicinātu fokusu uz cilvēku vēlmēm, vajadzībām, izaicinājumiem un rīcības motivāciju.

Dokuments ir no Lielbritānijas, no "National Digital Inclusion Conference", kas notika jau piekto reizi un kā vienmēr bija veltīta digitālo tehnoloģiju izplatībai valsts un sabiedriskajā sektorā un tieši tāpēc jo īpaši nozīmīgā šī britu aģentūras provokācija varētu būt mūsu valsts pārvaldes "tehnoloģiski" domājošajai daļai. Bet ne tikai.  

 

(via Neil Perkin)

Šo dokumentu ar minimālām korekcijām varētu pārrakstīt arī reklāmas nozarei gan Latvijā, gan pasaulē. Kāpēc? Un kāpēc tagad, digitālajā tehnoloģiju radīto iespēju uzvaras gājiena laikā, ir svarīgi? Par to var mazliet sīkāk lasīt jaunākajā ierakstā manā blogā angļu valodā. 

Jaunākais no Nike

Mazliet klasiska reklāmas kino šajā "lūdzu uztaisiet šai idejai ko arī sociālajos medijos (!) arī, mēs nedrīkstam ignorēt sociālos medijus" laikā :).  

Pēdējo mēnešu laikā Nike nākoši klajā ar vairākām reklāmas kampaņām. Vienu klipu jau ievietoju pirms pāris nedēļām, kā veltījumu Latvijas ekonomikai. Pievienoju vēl trīs klipus. Lielais klipu birums gan jau sagaidāms laikā pirms pasaules futbola čempionāta finālturnīra - tātad pēc pusotra diviem mēnešiem. 

1. Nike Mercurial (2010), kurš jau paguvis pabūt vairāk nekā dažos radošajos apskatos. 

2. Iepriekšējā klipa režisors Edouard Salier ir arī pagājušā gada, šķiet, veiksmīgākā Nike TV klipa - Nike Woman "Show Me You Dark Side, Mother Nature" (2008/09) autors.

3. Vienkāršais un mazliet līksmākais Nike Air noslēpuma skaidrojums, kurš aprīļa pirmās dienās jau mazliet ceļoja e-pastos un twitter ziņojumos. 

Neatkarīgā?

Šonedēļ, atzīmējot avīzes The Independent īpašnieku maiņu - pāriešanu krievu miljardiera, bijušā drošībnieka un, šķiet, visnotaļ dzeltenās The Evening Standard īpašnieka Aleksandra Ļebeģeva rokās, The Guardian, kā rādās ne bez W+K līzdalības idejas radīšanā, izteicās šādi. Latvijas situācijā vai tik nav pamats kaut kam vēl treknākam :)  

(via wklondon)

Salda atriebība kā marketinga instruments rūgtam tonikam

Kā dramatizēt tonika "Paso Rūgtais" (Paso de los Toros Bitter Tonic) produkta īpašības ar ierobežotu budžetu? 

BBDO Argentīna piedāvāja iemūžināt atriebību savam "bijušajam" un ap to izveidoja nelielu, radošu kampaņu, kura sasniedza kulmināciju saldajā un klišejām pārpilnajā Valentīndienā. 

Lai arī ne gluži nevainojama visās niansēs, manuprāt, tomēr šī kampaņa ir vēl viens spilgts piemērs emocionālu, šauri fokusētu kampaņu nozīmes pieaugumam. Veiksmīga, jo

• uzdrīkstēšanās veidojot ziņu itkā (tieši itkā) fokusējoties uz šauru grupu (rezultātā iegūstot iespēju nonākt pie daudz emocionālākas un spilgtākas idejas un caur to - uzrunāt daudz plašāku auditoriju); 
• situācijas konteksta izmantošana (šķiršanās rūgtums vs. atriebības mānīgais saldums)
• sabiedrisku klišeju izmantošana (saldā, komercializētā un reizēm arī liekulīgā Valentīndiena)

Un mana atbilde visiem marketinga hiperracionālistiem un kvantitatīvu atbilžu meklētājiem, kuri, nespējot paskatīties pāri masu mediju laikmeta GRP un TRP cipariem, jau gatavo jautājumu par to, cik tad lielu auditoriju šī kampaņa sasniedza, ir ļoti vienkārša un irracionāla - ja skatamies vidējā termiņā vai ilgtermiņa skatījumā, zīmolam arvien biežāk ir svarīgi iegūt dziļu un emocionālu ietekmi uz šauru grupu, nevis formāli (GRP, TRP) sasniegt plašu auditoriju ar vispārīgu ziņu, kas, visbiežāk, atstāj vienaldzīgu un tiek aizmirsta jau pēc pāris sekundēm. 

"Go for impact, not reach" - ne vienmēr un visās situācijās, bet arvien biežāk.