Burj Khalifa. Kāda laikmeta beigu sākums? (arī Latvijā)

Šīs nedēļas sākumā tika atklāta šībrīža pasaulē augstākā celtne Bur Dubai. Vienlaikus ar atklāšanu tā tika arī "pār-zīmolota" (re-branded) par "Burj Khalifa", lai simbolizētu ne tikai Dubaju, bet arī visu reģionu un rosinātu interesi par to. Bet iespējams arī, lai simbolizētu kādu laikmetu, tagad un arī turpmākajām paaudzēm.

Dienu pēc atklāšanas The Guardian īsā rakstā vērš uzmanību uz to, ka liela daļa no pēdējo 100 gadu "pasaules augstākajām celtnēm" ir kļuvušas arī par tieši tā brīža ekonomisko un finansiālo krīžu simboliem: Ņujorkas "Empire State Building" (1934), kas atvērās trīsdesmito gadu krīzes viskarstākajos gados; Ņujorkas Dvīņu torņi (1973/74) un Čikāgas "Sears Tower" (1972) septiņdesmito gadu pirmās puses naftas krīzes laikā; Londonas "Canary Wharf" (1991) šī laika vērtspapīru krīzes laikā; Malaizijas "Petronas Tower" (2002) gadu tūkstošu mijas Āzijas krīzē. 

Tas ir acīmredzami un pašsaprotami - laiks pirms krīzēm vienmēr ir pārspīlētu ekspektāciju (inflated expectations), nesamērīgu tēriņu un nemaz ne tik lētu ārišķību periods. Visas šīs būves ir iecerētas un projektētas daudzus gadus pirms krīze kļuvusi pamanāma visiem. Un tie, kas šos sapņu projektus ir virzījuši, kāju uz gāzes pedāļa turēdami, lielā mērā ir virzījuši arī šīs valstis vai reģionus pretīm krīzēm, gan redzamām, gan mazāk pamanāmām. 

Bet nav jau sevi jāierobežo ar "The Guardian" piedāvāto versiju - varam skatīties arī mazliet plašāk. Ikviens laikmets ir atstājis savas zīmes, daudzas no kurām (vai to tapšana) ir vai ir bijusi samērā bezjēdzīga. Ēģipte ar piramīdām. Ķīna ar savu sienu nekurienes vidū. 

Nav nemaz izlēdzams, ka līdz ar "Burj Khalifa" ir sasniegta arī kāda robeža. Nav dzirdēts, ka kāds gatavotos to pārspēt, vismaz augstumā. Un tas ir plaši zināms, ka lielākā daļa no pēdējiem "rekordistiem", lai arī skaļi apspriesti un pamanāmi, tomēr ir bijuši samērā pašmērķīgi, neefektīvi un nav spējuši radīt vērtību vairāk kā tikai objekti, kas piesaista tūristus. Līdz ar ko augstāk redzamā debesskrāpju saime, un jo īpaši jau tās līderis, ar laiku var kļūt par kāda laikmeta simbolu. Un kas zina - varbūt "Burj Khalifa" iezīmēs kāda daudz lielāka laikmeta beigas. 

Laikmeta, kurā ieraudzījuši mirāžu, daži uz naftas trubas sēdošie, to arī realizēja, tuksneša vidū ar 800 metru augstu torni kā augstāko šī laika simbolu, daudz nedomājot par sabalansētu pārējo nozaru un reģiona attīstību, par ilgstošu ieguvumu sabiedrībai, nedomājot par rītdienu. Tā, itkā tā truba viņiem būs pilna vienmēr. Laikmeta, kuru raksturoja pārmērības, tiekšanās uz augšu par katru cenu, nerēķinoties ne ar vienu. Pašmērķīgu ārišķību laika, kurā izrādīšanās tik bieži bija daudz svarīgāk par radīto (vai iznīcināto) vērtību gan uzņēmumu, gan pašvaldību (emirātu), gan valstu līmenī. 

Laikmeta, kurā forma bija daudz svarīgāka par saturu, kurā ātrums un nemainīgi augsts ROI tika vērtēts augstāk par tālredzību un sabalansētu attīstību. Laikmeta, kurā starpniecība bez vērtības radīšanas (varas un ietekmes tirgošana) tika mēģināta saukt par uzņēmējdarbību, lai tā būtu kāda liela uzņēmuma jaunas augstceltnes celtniecības atļaujas izkārtošana, nevienam nevajadzīgie mazie HESi vai nevienas vien nozares "privatizācija" un nemākulīga izsaimniekošana. Laikmeta, kurā slimīga hiperaktivitāte ("gāzi grīdā", "enerģijas dzērieni"), bez dziļākas domas un bez gabaliņa tālredzības, bez līdzsvara un kopsakarību saskatīšanas guva kaut nelielu, tomēr pamanāmu atbalstu.

Vai arī gluži otrādi - šis laikmets, šie mazliet vairāk kā simts gadi tik bieži pašmērķīgas sacensības par to, "kurš augstāk" vai "kurš vairāk" pasaulē (un pārdesmit gadi Latvijā), atstās šos arhitektūras pieminekļus kā atgādinājumus par sevi. Gan Tuvajos Austrumos, gan pie mums. 

Un, iespējams, visvairāk ir vērts pievērt uzmanību tām mazajām "Burj Khalifām", kas ir tapušas, top un nākošo gadu laikā taps tepat, mums visapkārt - gan tukšu solījumu un tukšas hiperaktivitātes, gan PR atbalstītu "sapņu" projektu formā, ar vietējiem vai importētiem "arhitektiem" vai biznesa un politbiznesa "arhitektiem" pie stūres. 

Manuprāt, mums tagad ir vēl viena ļoti laba metafora, ar kuru tos vērtēt - "Burj Khalifa".

Comments

[L.]

Ļoti trāpīgi!

[Marats]

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kalif%C4%81ts

[Stendz]

Tā ir. Bet, sasodīts, tur ir arī kaut kas ļoti skaists, kaut neracionāls. Es domāju, piramīdas. Ir okei Gaudi mūžam nepabeigtā Sagrada Familia ir okei iebraukt parādos un uzšūt kāzu kleitu ir okei. Miļion Alix Roz ir okei. Burj nav tikai bezjēdzīgas izšķērdības piemērs, tas ir cilvēces naivo sapņu iemiesojums, un es labāk skatois uz Burj, nekā uz miljoniem vienādu eko-bio-efekto-izkalkulētām kastītēm, kas būvētas ar domu, lai būtu "maksimāli pareizi". "Pareizība" nav ne labāka, ne sliktāka par iracionālismu. Tā vienkārši ir cita dzīves prizma, un dažādos laikos viena nomaina otru.

[Ivo Valdovskis]

Tomēr katrs nākamais ekonomiskās izaugsmes periods nācis ar aizvien augstākiem torņiem, jau kopš laikiem, kad cilvēki sāka celt baznīcas. Ja var ticēt norādei "Under constraction" pie atsevišķām celtnēm šai saitē: http://bit.ly/8s5EgW, tad mēs savas dzīves laikā varētu piedzīvot vēl vairākus rekordus. Sevišķi ņemot vērā pilsētu pieaugošo dominanci (nesen pilsētnieku skaits pārsniedza 50% no pasaules iedzīvotājiem), sevišķi ņemot vērā cilvēka neapslāpējamo vēlmi sacensties - pilsētām, valstīm, tautām, rasēm... Vai šī sacensība ved uz izaugsmi jeb uz iznīcību? Domāju vispirms uz vienu, pēc tam uz otru.

[Janis C]

Man patika doma par izmantošanu salīdzinājumiem arī vietējos mērogos. Jā ir skaisti(kaut gan laikam katram tas liksies atšķirīgi), bet nu iespaidīgi gan! Liekas, ka arī ir vēl kāda šķautne tajā stāstā - arābu pasaule grib parādīt, ka viņi tomēr nav nekādi vakarējie - mums toties ir nauda, bet Jums nē, mum sir vairāk, utt.. Es domāju drīzāk tā ir vienkārša dižošanās - "krāniņu" salīdzināšana. Kā saka dziļas cilvēciskās dabas demonstrācija un paskatieties formu... nu ne ko pielikt ne atnemt...
Es saviem studentiem saku, ka kopš 1990. gada nekas tāds īpašī jauns nav parādījies biznesa pamatnostādnēs, viss ir pārsvarā sagremots vai atgromots no lielajiem fundamentiem. Bet man ir sajūta, ka pēc šī vispasaules ārprāta un kratīšanās, kad kaut kāda nebūt kārtība pasaulē ieviesīsies, ir jātop kaut kam jaunam. Ir jātop kaut kādam jaunam konceptam, jo realitāte to prasa un es domāju gaišie prāti spēs to to jauno realitāti noformulēt - tādēļ turam acis atvērtas. Ar sveicieniem no Korejas!

[Edge]

'Homo-consumers' drīzumā vēl lielākus ''brīnumus'' var radīt - tādus, ka pat 20.gs.''brīnumi'' liksies mazi maziņi ? Sabiedrības ''debilizācijas'' process jau tikai pieņemas spēkā -
'14 Percent of U.S. Adults Can't Read'
About 14 percent of U.S. adults won't be reading this article. Well, okay, most people won't read it, given all the words that are published these days to help us understand and navigate the increasingly complex world.
But about 1 in 7 can't read it. They're illiterate.
Statistics released by the U.S. Education Department this week show that some 32 million U.S. adults lack basic prose literacy skill. That means they can't read a newspaper or the instruction on a bottle of pills.
http://www.livescience.com/culture/090110-illiterate-adults.html

[apsits]

forši ka mums arī būs savs Burj Khalifs, savs laikmeta piemineklis.

[Edge]

apsits:''forši ka mums arī būs savs Burj Khalifs, savs laikmeta piemineklis. '' - VAI ta ar vieniem 'treknajiem gadiem' vai 'dižķibeles bedri' nepietiek ? Vēl 'treknākus' un 'dziļākus' 'pieminekļus' celsim (lai apliecinātu latviešu intelektuālo&kultūras līmeni) ???