Šīs nedēļas sākumā tika atklāta šībrīža pasaulē augstākā celtne Bur Dubai. Vienlaikus ar atklāšanu tā tika arī "pār-zīmolota" (re-branded) par "Burj Khalifa", lai simbolizētu ne tikai Dubaju, bet arī visu reģionu un rosinātu interesi par to. Bet iespējams arī, lai simbolizētu kādu laikmetu, tagad un arī turpmākajām paaudzēm.
Dienu pēc atklāšanas The Guardian īsā rakstā vērš uzmanību uz to, ka liela daļa no pēdējo 100 gadu "pasaules augstākajām celtnēm" ir kļuvušas arī par tieši tā brīža ekonomisko un finansiālo krīžu simboliem: Ņujorkas "Empire State Building" (1934), kas atvērās trīsdesmito gadu krīzes viskarstākajos gados; Ņujorkas Dvīņu torņi (1973/74) un Čikāgas "Sears Tower" (1972) septiņdesmito gadu pirmās puses naftas krīzes laikā; Londonas "Canary Wharf" (1991) šī laika vērtspapīru krīzes laikā; Malaizijas "Petronas Tower" (2002) gadu tūkstošu mijas Āzijas krīzē.
Tas ir acīmredzami un pašsaprotami - laiks pirms krīzēm vienmēr ir pārspīlētu ekspektāciju (inflated expectations), nesamērīgu tēriņu un nemaz ne tik lētu ārišķību periods. Visas šīs būves ir iecerētas un projektētas daudzus gadus pirms krīze kļuvusi pamanāma visiem. Un tie, kas šos sapņu projektus ir virzījuši, kāju uz gāzes pedāļa turēdami, lielā mērā ir virzījuši arī šīs valstis vai reģionus pretīm krīzēm, gan redzamām, gan mazāk pamanāmām.
Bet nav jau sevi jāierobežo ar "The Guardian" piedāvāto versiju - varam skatīties arī mazliet plašāk. Ikviens laikmets ir atstājis savas zīmes, daudzas no kurām (vai to tapšana) ir vai ir bijusi samērā bezjēdzīga. Ēģipte ar piramīdām. Ķīna ar savu sienu nekurienes vidū.
Nav nemaz izlēdzams, ka līdz ar "Burj Khalifa" ir sasniegta arī kāda robeža. Nav dzirdēts, ka kāds gatavotos to pārspēt, vismaz augstumā. Un tas ir plaši zināms, ka lielākā daļa no pēdējiem "rekordistiem", lai arī skaļi apspriesti un pamanāmi, tomēr ir bijuši samērā pašmērķīgi, neefektīvi un nav spējuši radīt vērtību vairāk kā tikai objekti, kas piesaista tūristus. Līdz ar ko augstāk redzamā debesskrāpju saime, un jo īpaši jau tās līderis, ar laiku var kļūt par kāda laikmeta simbolu. Un kas zina - varbūt "Burj Khalifa" iezīmēs kāda daudz lielāka laikmeta beigas.
Laikmeta, kurā ieraudzījuši mirāžu, daži uz naftas trubas sēdošie, to arī realizēja, tuksneša vidū ar 800 metru augstu torni kā augstāko šī laika simbolu, daudz nedomājot par sabalansētu pārējo nozaru un reģiona attīstību, par ilgstošu ieguvumu sabiedrībai, nedomājot par rītdienu. Tā, itkā tā truba viņiem būs pilna vienmēr. Laikmeta, kuru raksturoja pārmērības, tiekšanās uz augšu par katru cenu, nerēķinoties ne ar vienu. Pašmērķīgu ārišķību laika, kurā izrādīšanās tik bieži bija daudz svarīgāk par radīto (vai iznīcināto) vērtību gan uzņēmumu, gan pašvaldību (emirātu), gan valstu līmenī.
Laikmeta, kurā forma bija daudz svarīgāka par saturu, kurā ātrums un nemainīgi augsts ROI tika vērtēts augstāk par tālredzību un sabalansētu attīstību. Laikmeta, kurā starpniecība bez vērtības radīšanas (varas un ietekmes tirgošana) tika mēģināta saukt par uzņēmējdarbību, lai tā būtu kāda liela uzņēmuma jaunas augstceltnes celtniecības atļaujas izkārtošana, nevienam nevajadzīgie mazie HESi vai nevienas vien nozares "privatizācija" un nemākulīga izsaimniekošana. Laikmeta, kurā slimīga hiperaktivitāte ("gāzi grīdā", "enerģijas dzērieni"), bez dziļākas domas un bez gabaliņa tālredzības, bez līdzsvara un kopsakarību saskatīšanas guva kaut nelielu, tomēr pamanāmu atbalstu.
Vai arī gluži otrādi - šis laikmets, šie mazliet vairāk kā simts gadi tik bieži pašmērķīgas sacensības par to, "kurš augstāk" vai "kurš vairāk" pasaulē (un pārdesmit gadi Latvijā), atstās šos arhitektūras pieminekļus kā atgādinājumus par sevi. Gan Tuvajos Austrumos, gan pie mums.
Un, iespējams, visvairāk ir vērts pievērt uzmanību tām mazajām "Burj Khalifām", kas ir tapušas, top un nākošo gadu laikā taps tepat, mums visapkārt - gan tukšu solījumu un tukšas hiperaktivitātes, gan PR atbalstītu "sapņu" projektu formā, ar vietējiem vai importētiem "arhitektiem" vai biznesa un politbiznesa "arhitektiem" pie stūres.
Manuprāt, mums tagad ir vēl viena ļoti laba metafora, ar kuru tos vērtēt - "Burj Khalifa".
Recent Comments