Kā atraktīvi parādīt jaunajiem darbiniekiem, partneriem, aģentūrām, citiem apakšuzņēmējiem dažādās valstīs to, ka radošā izcilība ir svarīga Orange zīmola aktivitāšu sastāvdaļa? Kā veicināt to, lai viņu darbs ik reizi iespējami precīzi atbilst zīmola vadlīnijām? Kā uzsvērt to, ko ir svarīgi ņemt vērā veidojot zīmola komunikāciju visās izpausmēs, bet jo īpaši digitālajā vidē? Kā pievērst uzmanību, ka zīmola grāmatās ir atrodamas atbildes uz daudziem no šiem jautājumiem?
Šeit ir Orange atbilde. Bez vārdiem. Vārda vistiešākajā nozīmē.
Viena no inovatīvākajām kompānijām attiecībā uz Twitter un jauno mediju lietošanu, lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, ir Amerikas mājas elektronikas zemo cenu gigants Best Buy. Daļēji arī tāpēc, ka viņu marketinga vadītājs Barry Judge ir viens no aktīvākajiem Twitter un sociālo mediju lietotājiem.
Pirms pāris mēnešiem jau šajā blogā bija iespēja noskatīties viņa ierakstītu filmiņu, kurā viņš 3 minūtēs, īsi un koncentrēti, iepazīstināja ar savas kompānijas filozofiju saistībā ar jauno mediju un sociālo platformu izmantošanu ("Digitālā marketinga paraugstunda no Best Buy"). Nu laiks kādam darbam. Kādam piemēram.
Pagājušnedēļ Best Buy nākuši klajā ar vienkāršu, bet visnotaļ iedarbīgu iniacitīvu "Twelpforce" un ar to saistītu kampaņu, kas veicina robežu nojaukšanu starp klientu servisu un marketingu, prasmīgi savienojot sociālo platformu (Twitter) un "klasisko mediju" iespējas.
Katram kanālam sava loma, katrā kanālā sava ziņa. Bez liekas ārišķības vai paštīksmināšanās par "jauno mediju" lietošanu televīzijas klipā. Un runājot par galveno - kā daudzu lietotāju kolektīvās zināšanas un kolektīvā pieredze var palīdzēt risināt Tavu Problēmu, lai cik vienkārša tā būtu.
" ... With Twelpforce specifically and social media in general we can actively seek out the conversations that increasingly are happening outside our channels. I also think this initiative can change our definition of customer service. No longer is customer service a department but something that all of us can do. And Twelpforce begins to really blur the lines between customer service and more traditional one way marketing communications." Barry Judge
Barry Judge savā bloga ierakstā atklāti atzīst, ka tas ir publisks eksperiments. Bet eksperiments, kas gan viņu patērētājiem, gan (un varbūt - jo īpaši) darbiniekiem un pārdošanas konsultantiem parāda jauno digitālo platformu radītās iespējas un nepieciešamību virzīties no vienvirziena komunikācijas un dialogu.
Skatāmies klipus, sekojam un vērojam, kā viņiem veiksies!
Mani šorīt atrada "Us Now" - 1 stundu gara dokumentālā filma par to, kā digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu izplatība maina sabiedrību un rada jaunas iespējas grupu organizācijā, kolektīvā lēmumpieņemšanā, sociālo jautājumu risināšanā. Sastapšanās nebija nejauša, jo meklēju ievesmu un informāciju aizraujošam sociālajam projektam digitālajā vidē, kurā esmu iesaisījies. Bet sastapšanās bija pārsteidzoša, jo vairāku filmas "galveno varoņu" darbiem sekoju jau pāris gadus un nezināju par šāds filmas esamību.
Iesākumam un intrigai pietiks ar to, ka savas domas tajā pauž arī trīs nozīmīgu pēdējās piecgades "digitālās socioloģijas" grāmatu autori - Clay Shirky ("Here Comes Everybody"; skat arī iepriekšējo ierakstu) , Dan Tappscott("Wikinomics") un Charles Leadbeater ("We Think") - autori, kuri, manuprāt, jau vairākus gadus savās grāmatās, publikācijās un publiskajās runās mēģina parādīt to milzīgo iespēju loku, kas slēpjas aiz sociālo tīklu virspusējuma.
Te pati filma - jā, pilnīgi par brīvu pieejama - izbrīvējam vienu stundu un skatāmies.
Daži komentāri vēl pēc tam (un, visticamāk, nav izslēgta arī sekojoša diskusija komentāros, kurā aicinu aktīvi iesaistīties, jo daudzi jautājumi ir diskusijas vērti).
Manuprāt, šī filma ir jāredz ne tikai ikvienam, kam ir interese par sociālo platfomu un digitālo mediju attīstību, bet arī ikvienam, kas ir vai būs iesaistīts šīs valsts, valsts pārvaldes un ekonomikas nākotnes modeļa izstrādē, ikvienam kas meklēs izeju no esošās situācijas gan valsts, gan pašvaldību, gan nozaru un atsevišķu uzņēmumu līmenī. Un arī ikvienam, kuram ir interese par iespējamajiem sabiedrības un, jo īpaši ekonomikas, attīstības virzieniem un modeļiem. Protams, t ānav vienozīmīga - daudzas tajā (un arī pieminētajās grāmatās un to autoru rakstos) izteiktās domas ir kritiskas izvērtēšanas, apdomāšanas un diskutēšanas vērtas.
Daži no apgalvojumiem, kuriem es nevaru piekrist:
Pirmkārt - par viennozīmīgu kolektīvu lēmumu pieņemšanas spēku, vai precīzāk - par kolektīvā lēmumu spēka pārākumu pār talantu, izcilību, ģenialitāti. Es esmu pārliecināts, ka publiska balsošana NAV labākais veids, kā izlemt, kur investēt GBP 20'000 vietējās pašvaldības teritorijā (vai dažu miljardu aizņēmumu no EU un SVF), vai veids kā vadīt futbola klubu, līdzīgi kā labākais veids nav to izdarīt ļoti šaurā "biedru grupā" .
Kolektīvā lēmumu pieņemšana, iespējams, daudz biežāk ļauj izvairīties no kļūdainiem lēmumiem (skat. J. Surowiecki "The Wisdom of Crowds"), kolektīva lēmumu apspriešana tuvina viedokļus un palīdz visiem labāk izprast situāciju un lēmumus. Bet, manuprāt, kolektīvi lēmumi visbiežāk veicina viduvējību vai vienkārši "būšanu labam", pretstatā izcilībai.
Ir situācijas, kad tas ir nepieciešams. Bet es neesmu redzējis nevienu izcilu mākslas darbu, kurš būtu radīts kolektīvi. Un nez vai ir kāds izcils kolektīvs darbs - no Edisona laboratoriju revolucionārajiem izgudrojumiem un citiem pēdējos gadsimos radītajiem inženiertehniskiem brīnumiem līdz atvērtā koda programmatūras projektiem, ari kuras nebūtu kāds cilvēks (vai pavisam neliela cilvēku grupa) ar vīziju, aizrautību un spēju iedvesmot citus. Arī paši runātāji vairākkārt piemin, ka līdzdalība kolektīvajā lēmumpieņemšanā bieži vien patiesībā ir līdzdalības ilūzijas radīšana.
Otrkārt, neskatoties uz to, ka esmu liels kolektīvās-līdzdarbības (open-source, wikinomics u.t.t.) risinājumu piekritējs un redzu tiem milzīgas iespējas daudzos biznesa vai pat sabiedrības pārvaldes segmentos, es tomēr redzu daudzus ierobežojumus, no iespējas "komercializēt" šos produktus un adekvāti atlīdzināt to autoriem par ieguldīto darbū vienā galējībā līdz cilvēka dabai, kas tomēr savā dziļākajā būtībā ir orientēta uz personiskā labuma gūšana (vai balansu starp personisko un kolektīvo ieguvumu, ar uzsvaru uz pirmo).
Un beidzot, mani, kā padomju beigu laiku pieredzējušu cilvēku, dara uzmanīgu visa veida idejas ar sociālistisku vai neo-sociālistisku piekrāsu (lai man piedod politologi par iespējami neprecīzu terminu lietošanu). Un telpā ap sociālajiem tīkliem un kolektīvo lēmumpieņemšanu nepārprotami šādu spekulāciju ir daudz.
Bet autori ir paveikuši nepārprotami kvalitatīvu darbu - gan apkopojot spilgtāko šī virziena pārstāvjus domu izvilkumus, gan rosinot diskusiju par šo tēmu ārpus šaura sociālo zinātņu un marketinga speciālistu un interesentu loka. Kā minimums šī filma daudziem var būt sākuma punkts tālākai interesei par tēmām, kuras šobrīd laikam jau vairs nedrīkst ignorēt.
"In the world where media is global, social, ubiquitous and cheap ...In the world where former audience is now increasingly full participants ...
In that world media is less and less often about crafting a single messageto be consumed by individuals.It is more and more often a wayof creating environments about convening and supporting groups..."
Viens no pēdējo gadu interesantākajiem digitālo tehnoloģiju radīto sociālo izmaiņu pētniekiem un grāmatas "Here Comes Everybody" autors Clay Shirky 17 minūšu prezentācijā TED konferencē par to kā interneta, digitālo tehnoloģiju un socilālo tīklu izplatība un pieejamība neatgriezeniski transformē mediju vidi, maina veidus kā mēs sazinamies un uzzinām jaunumus, un kā varam ietekmēt norisies ap mums.
Manuprāt, svarīgākās atziņas:
1) tieši šobrīd, pateicoties digitālo tehnoloģiju izplatībai un pieejamībai plašam cilvēku lokam, notiek lielākā radošās pašispausmes revolūcija. Laikmets, kad tikai profesionāļi radīja un sūtīja vēstījumus amatieriem, ir beidzies.Tagad ikviens satura patērētājs ir vienlaikus kļūst arī par satura radītāju, par autoru.
2) Internets ir pirmā platforma vēsturē, kura vienlīdz atbalsta gan sarunu rašanos un uzturēšanu, gan grupu veidošanos un uzturēšanu (Līdzšinējās platformas atbalstīja vai nu vienu, vai arī otru). Un tas radikāli maina veidus kā mēs sadarbojamies, kā apmainamies ar informāciju, kā ietekmējam notikumus un kā izklaidējamies.
Un, protams, arī citāts, ar kuru iesāku šo ierakstu, jo, citējot autoru, tas nepārprotami "nav par to vai mēs gribam vai negribam darboties šajā vidē un pie šiem noteikumiem; ... tas ir par to, kā mēs vislabāk varam izmantot šo vidi, pat ja tas nozīmē, ka mums ir radikāli jāmaina veids, kā mēs to esam darījuši līdz šim"
Yoga, Sumo un Hula. Trīs neatvairāmas animācij-reklāmas galda spēlei Scrabble. Prieks paskatīties vēlreiz, prieks nosūtīt tālāk.
Un pārliecība, ka tās tapušas klienta un aģentūras sadarbībā, kuras pamatā ir abpusējā pārliecība par iedevsmas pilna un kvalitatīvi izpildīta radošā darba spēku un pārākumu par hiperracionāli uzkonstruētām un "drošām" reklāmas klišeju imitācijām, kas itkā-izpilda-visus-4-brīfā-ierakstītos-ak-tik-pretrunīgos-mērķus; vai 2-3 nedēļu laikā izpildītiem ķeksīšiem marketinga plānos :)
Kā aktīvs Olympus E3 lietotājs un fans kopš pagājušā gada nogales (un arī kā Olympus µ 790 SWne pārāk aktīvs lietotājs, bet uzticams jau-pāris-gadi-somā-līdzi-nēsātājs) nevaru nepadalīties ar jaunās (un itkā leģendārās) Olympus PEN kameras pieteikumam veltīto veikumu, kas atzīmēts par vienu no dienas atradumiem Vimeo tīklā:
"This is the Olympus PEN Story in stop motion. We shot 60.000 pictures, developed 9.600 prints and shot over 1.800 pictures again. No post production! Thanks to all the stop motion artists who inspired us. We hope you enjoy :-) Free download of the music at olympus.eu/penstory/"
Pagājušās nedēļas spilgtākais, biznesa un reklāmas blogos pārrunātākais notikums ir sekojošā videoklipa (dziesmas) parādīšanās pirmdien, 6. jūlijā.
Apmeklētāju skaits nedēļas laikā jau tuvojas 2,5 miljoniem.
Būtība - kanādiešu grupas Sons of Maxwell līderim lidojumā ar United Airlines bagāžas iekraušanas laikā tiek salauzta ģitāra. Pēc vairākkārtīgas skaidrošanās ar dažādiem United darbiniekiem, neredzot citu iespēju tikt sadzirdētiem, grupa radījusi dziesmu un veltījusi tās klipu aviokompānijas United servisam.
Un ne jau tik daudz pašam ģitāras salauzšanas faktam, cik tam, ka United servisa cilvēki mēģinājuši ignorēt grupas dalībnieku mēģinājumus pievērst uzmanību nesaudzīgai attieksmei pret instrumentiem, kā arī vēlēk visādos veidos izvairījušies no atbildības uzņemšanās vai konkrētas rīcības. Un tā tas turpinājies vairākos līmeņos.
Latvijā vistuvāk šāda šedervra saņemšanai, spriešot pēc aktīvajām diskusijām Twitter, ir IZZI klientu servisa nodaļa un vadība - no rakstītā var spriest, ka tur tik ļoti daudzas lietas noteik līdzīgi. Bet es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šī ir (varētu būt) mācībā lielai jo lielai daļai mūsu uzņēmumu.
Kārtējais interesantais time-lapse klipiņš no Vimeo. Izcilais un neatkārtojamais "Her Morning Excellence" dara savu darbu - iedvesmo, ietekmē un rosina rīkoties.
Recent Comments