Pirms gada bija izcils Oasis projekts - ar ielu muzikantu iesaistīšanu. Ne tikai Oasis jaunā albūma prezentācija, bet arī projekts, kura uzdevums bija mainīt priekšstatu par Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmu (Grand Prix ieguvējs šī gada festivālā). Un pirms pāris nedēļām - tik plaši apspriestā projekta YouTube "Internet simfonija" publikācija - vienu no pirmajiem šāda mēroga kolektīvi, dažādās pasaules malās ieskaņotajiem darbiem.
Bet tas, ko šodien uzgāju caur jki Twittera ziņu (un viņa iesūtīto saiti), pozitīvisma ziņā pārspēj abus iepriekšējos.
Pirmā dziesma, ar kuru šis projekts ir sācies:
Pilnīgi nezināmi vai mazpazīstami muzikanti no visas pasaules, lielākoties ielu muzikanti, pateicoties mobilai ierakstu studijai - pāris portatīvajiem datoriem, mikrofoniem un pavisam minimālam palīglīdzekļu komplektam - apvienojušies atraktīvā projektā.
Vairāk par šo projektu viņu jaunajā (atjaunotajā) mājās lapā.
Jā stilistiski tas ir salīdzināms ar pa pasauli ceļojošā Matt projektu - vienu no YouTube skatītājkajiem video. Bet šajā gadījumā man tas ir ļoti spilgta ilustrācija divām ļoti nozīmīgām izmaiņām, ko nes digitālo tehnoloģiju un radošo "darbarīku" izplatība un pieejamība - jo īpaši saistībā ar radošo un radīšanas pasauli.
Pirmkārt šis projekts vēlreiz parāda to, cik strauji un cik nepiespiesti viegli attīstās iespējas radīt un radoši izpausties. Neatkarīgi no vietas, kur tu atrodies. Attālums nav šķērslis. Neatkarīgi no līdzekļiem. Darbarīki izpausmei (tools!) ir pieejami ikvienam. Masu radošās izpausmes laikmets.
Otrkārt tas ir vēl viens piemērs "kolektīvai" radīšanas iespējai - projektiem, kuros (lielā mērā pateicoties tehnoloģiju radītajām iespējām) ir iespēja iesaistīties daudz un dažādiem dalībniekiem, no visas pasaules, tādējādi šos projektus padarot daudz "bagātākus", "krāsainākus", "dauzveidīgākus".
Bet atgriežoties pie projekta - kā izrādās, tie ir nevis tikai vairāki atrauti muzikāli gabaliņi, bet arī 2007. gadā radīta dokumentālā filma "Playing for Change: Peace Through Music", kas stāsta par mazpazīstamiem, lielākoties ielu muzikantiem visā pasaulē un par mūzikas vienojošo spēku. Tās pasaules pirmizrāde bijusi pagājušā gada pavavsarī, Tribeca filmu festivālā.
Un vienlaikus tā ir arī plašāka kustība (vai kā viņi paši saka - multimediju kustība) "Play for Change", kuras mērķis iedvesmot, vienot dažādas mākslas un mūzikas skolas visā pasaulē, kā arī palīdzēt muzikantiem un mūzikas skolā visā pasaulē.
Ne velti nākošajā klipā parādās arī neviens cits, kā ..... kurš gan cits, ja ne viņš ;) .... Bono (U2):
Noslēdzot, manuprāt, šīs stāsts (līdzīgi kā Oasis, YouTube simfonijas vai Obamas stāsti), ir vēl viens piemērs tam, ka sociālo mediju*** pieaugošas ietekmes laikā visliekākais spēks ir nevis kampaņām, bet kustībām.
Kampaņas jau no militārās stratēģijas laikiem ir taktisks instruments mērķu sasniegšana, kas kautkādā ziņā tiek radīta ar spēka pielikšanu. Kustība rodas tad, ja ir ideja (līderis, domubiedru grupa), kas aizrauj cilvēkus, kas vieno ar saviem mērķiem un jo īpaši - ar vērtībām, ko tā pārstāv un pierāda dzīvē. Ja izdodas radīt kustību - tādu, kas ar labu, pārdomātu ideju un svarīga/nozīmīga sabiedrībai vai tās grupai, kampaņas to klasiskā izpratnē reizēm pat nav vajadzīgas. Vai arī - tās aug dabīgi.
-----
*** p.s. Uzrakstīju "sociālo mediju ... laikā" un atkal domāju - kāpēc mediju? Sociālie tīkli taču nav mediji, pēc būtības nav. Varbūt "sociālās platformas"? Tie "sociālie mediji" ir tik pat šķībi-greizs apgalvojums kā "jauno mediju speciālisti" dot-com buma laikā (1999-2001) :)
---
ļoti iedvesmojoši :)) tiešām "daudz vairāk nekā tikai pozitīvisma pārpilns"
Posted by: narkomanC | April 30, 2009 at 13:08