Creative Commons kā pretpols AKKA/LAA aktivitātem

Nu jau kā apmēram pusgadu aug mana interese par atvērtā koda (open source), kolektīvo zināšanu (collective intelligence, crowdsourcing) un dalīšanās kultūras (sharing culture) ietemi un radošajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Šobrīd lasu Wikinomics, gatavojos pabeigt jau sen iesākto Wisdom of Crowds un paralēli gabaliņu pa gabaliņam vācu informāciju, iespējams, plašāka materiāla veidošanai par šo tēmu grupu. 

Paralēli no AKKA/LAA arvien biežāk nākas dzirdēt mazākais dīvainus (bet kazi, varbūt tomēr mazliet alkatīgu, mazliet mēra un realitātes sajūtu zaudējušu cilvēku) paziņojumus par jauniem iecerētiem mesliem (lasi - nodevām) - par datu nesēju aplikšanu ar nodokļiem, par YouTube u.t.t. 

Tā radās doma mazliet dziļāk saprast Creative Commons filozofiju. CC radās kā alternatīva automātiskajā "Copyright" ("all rights reserved") un tā dod darba autoram noteikt kādu no vairākiem darba izmanotošanas tiesību (nevis darba aizsardzības!!!) līmeņiem no ierobežotas izmantošanas tiesībām un izmantošanas tiesībām nekomerciālos mērķos, līdz pilnvērtīgai, brīvai izmantošanai. 

Līdzās vairākiem materiāliem, ko esmu paguvis apskatīt/izlasīt/noskatīties, uzmanību piesaistīja šī 3 minūšu filmiņa, kuru pievienoju - tā ļoti vienkārši izskaidro CC darbības principus, kā arī ieliek viņu darbību daudz plašākā sociālā kontekstā. Viena no labākajām domām ir ap 2:30

"Creative Commons is this bridge to the future. You need to think about moving away from thinking about content to thinking about communities - communities that develop around content" 

Comments

[normunds]

Ir tikai viena sīka problēmiņa – par to ar kā aizsargāt savu darbu (© vai CC) lemj autors. patērētājs autoram, diemžēl, nevar uzspiest kuru no šiem veidiem viņam būs izmantot. ja autors ir izvēlējies ©, tad šī viņa vēlme aizsargāt savus darbus mums patērētājiem ir jārespektē.

[Miks Latvis]

@normunds

Uzskatu, ka liela daļa autoru nav informēti, ka ir vesela pasaule ārpus © rāmjiem. Savukārt, piemēram, līgums ar pAKKA/LAA nosaka to, ka mūziķis nevar atļauties daļu no sava satura neaizsargāt - vai nu visu vai neko.

Vispār visa šī domāšana, par to, kā darbu aizsargāt (savažot mp3 failus vai CD diskus zem trīs atslēgām, ka tikai kāds neiedomājas iedot draugiem klausīties), jau pamatos parāda, ka autoram prātā ir tikai peļņa, nevis tas, lai viņa darbs sasniegtu pēc iespējas lielāku cilvēku masu.

2007. gadā bija piemērs, kad mazbudžeta (200 000$) filmas The Man from Earth producents, konstatēja, ka filmu datu bāzē IMDB, filmu ir novērtējuši daudz vairāk cilvēku, kā tam vajadzētu būt, spriežot pēc pārdoto DVD skaita (filma kinoteātros bija redzama tikai īpašos gadījumos). Izrādījās, ka filma bija iekļuvusi torrent tīklos, un to noskatījies krietni lielāks skaits cilvēku kā tas varēja būt iespējams ar parastajām izplatīšanas metodēm.

Interesantākais šajā lietā ir tas, ka filmas producents izplatīja publisku pateicības vēstuli cilvēkiem, kas filmu bija "piratizējuši*"

© ir tikai un vienīgi bedres rakšana. Un (CC) ir rīks, lai informācijas apriti padarītu tieši tik brīvu, cik autors to nosaka. Tie, kas nesapratīs šo vienkāršo patiesību nākotnē vienkārši paliks zaudētājos.

*(vairāk info par šo gadījumu var meklēt wikipēdijā un http://torrentfreak.com/producer-thanks-pirates-for-stealing-his-film-071113/)

[Guigo]

es tieši par CC licenci jau vienam draugam draugos iekomentēju dienasgrāmatā, tas ir labākais veids kā uzlikt mīksto (c) bardakam un dzīvot ar domu, ka tu pelnīsi turpmāk ar koncertu un pasākumu un reklāmu palīdzību, nevis ar pārdoto disku/mp3 palīdzību. vēl desmit gadi, un sāks daudziem pieliekt..

[normunds]

Miks, redzi, neviens autoram nevar kaut ko uzspiest, ja autors gribēs viņš izmantos CC, negribēs - neizmantos. © ir jārespektē, tieši tāpat kā ceļazīme "privātīpašums, iebraukt aizliegts", nevar pateikt, ka blakusceļā zīmes nav, saimniek, novāc savējo.

--
Vispār visa šī domāšana, par to, kā darbu aizsargāt (savažot mp3 failus vai CD diskus zem trīs atslēgām, ka tikai kāds neiedomājas iedot draugiem klausīties), jau pamatos parāda, ka autoram prātā ir tikai peļņa,
--

nu un? Guy Chambers par provi nav programmētājs vai mūziķis, viņam mūzikas sacerēšana ir pamatdarbs un apsūdzēt par to ka viņš ar mūzikas radīšanu pelna naudu ir vismaz neētiski.

[N.R.]

man liekas CC darbības zona beidzas pie latvijas robežas, palasiet, tur ir "legal copy" kautkas tāds rakstīts

[Miks Latvis]

@normunds

Neprecīzi izteicos. Naudu grib visi tik tālu ir skaidrs, un par to nevienam neko nevar pārmest (nemaz i netaisījos). Atlicis tikai beidzot atvērt acis un saprast, ka ir iestājies jauns laikmets, ka nevar vairs kliegt par to, ka youtube ir nelegāls. Risinājums ir vienkāršs, to, ka naudu var nopelnīt savādākā veidā jau ir parādījuši gan Radiohead, gan NIN, gan ir pietiekami daudz piemēru arī mazākā mērogā.

Par to © zīmi ir tā, ka nekāda respekta pret šo lietu nav īpaši pēdējos 5 gadus, to parāda tie paši puiši no The Pirate Bay. Tas ir tikai laika jautājums, kad no interneta sabiedrības puses būs tik liels spiediens, ka paši autori atteiksies no © zīmes, kas būtībā ir viens vienīgs strupceļš. Uzskatu, ka tā ir aprobežota domāšana. To var salīdzināt, kā lauku tirdziņu, kur ābolus tirgo divi lauku vīriņi. Viens laipni ļauj pagaršot gabaliņu no katras ābolu šķirnes, otrs tikmēr, skatās nikni uz katru garāmgājēju, kā uz potenciālu zagli. Domāju, ka ir skaidrs, kurš no šiem būs veiksmīgs tirgotājs.

[normunds]

Miks, es riskēšu – nevajag likt kādam priekšā darīt to ko tu gribi lai viņš darītu. man kaut kā labāk patīk tie mūziķi, kas nepūš publikas stabulē.

NIN es noticēšu tikai tajā brīdī, kad viņi ar CC licenci izdos savu back catalogue. vot tad būs kaut kas par ko viņus slavēt, tagad, lai man piedod hardcore fani, NIN izdarīja tādu reveransu publikai, tip gribējāt par brīvu, gribējāt lai mēs esam baigi krutie un sekojam laikam, nu tad ņemiet ar. tas ka Ghosts novilka daudzi, nešaubos, pat es novilku. noklausījos un izmetu, jo tai mūzikai nebija potenciāla. Un te es runāju par to bezmaksas zupas porciju, ko varēja dabūt jebkurš, es nezinu (nav nācies lasīt) cik finansiāli viņiem šis pasākums bija izdevīgs.

labi, bet ne par to stāsts, es necentīšos noliegt, ka CC ir sava niša - web kontenta ģenerēšana. tur © ir nedaudz novecojis un CC noteikti ir labāks. bet mūzikā kā biznesā es vēl neredzu, ka CC būtu ar kaut ko izdevīgāks autoram, kas naudu saņem par sava darba augļu pārdošanu. ar to, ka viņš tiek kreditēts kā autors viņš nevienu bērnu nepaēdinās.

[normunds]

papildināšu. paskatījos, nemaz tik slikti viņiem tie ghosts nav tirgojušies. 750k$ nav mazs cipars, bet jāatzīst arī, ka nav ar ko salīdzināt, jo būtu korekti arī uzzināt cik viņiem ienesa iepriekšējā diska tirdzniecība. no otras puses 750k$ tikai izklausās baigi daudz, puse no tā noteikti jāatskaita nodokļos, kāda ceturtā daļa ierakstu personālam un pašiem viņiem nemaz tik daudz noteikti nebūs pāri palicis.

tāpēc, lai jaunā kārtība tiešām būtu jaunā kārtība, es tomēr gribētu redzēt kā tie paši NIN izdzīvotu izdodot back catalogue ar CC licenci. Tas automātiski viņiem noņemtu tos pašus 0.07Ls par katru viņu skaņdarba atskaņošanas reizi (kas noteikti nebūs maza summa tik populārai grupai) un tad tiešām varētu redzēt kā un vai šis modelis strādā dzīvē.

[Zigurds Zakis]

Thx par komentāriem. Šis bija tikai tāds, kā mazs ievads vai pieskāriens un plašākai tēmai, kuru šobrīt pamazām cenšos saprast dziļāk un sistemātiskāk pats sev. Un visticamāk arī pārvērst kādā garākā stāstā = prezentācijā un/vai citā formātā. Turpinājumi sekos.

Pāris komentāri papildinot diskusij

@ normunds - tur jau tas spēks, ka autoram ir izvēles iespējas, tā tam jābūt. Bet līdzās "klasiskajam", šķiet 19gs formētajam modelim šobrīd veidojas un attīstas pilnīgi jaunas radošas izpausmes - miksēšana, citēšana, kolektīvi radoši (un zināšanu veidošanas) procesi u.t.t. (c) nedod izvēles iespējas, vienvirziena piegājiens.

Par mūziku vispār ir atsevišķs stāsts. Ne tikai tāpēc, ka tā atrodas šo izmaiņu priekšplānā. Mana pārliecība (līdzīgi kā kā guigo) - mūzikas "industrijai" jārotē ap dzīvajiem koncertiem, nevis ierakstiem. Masu tiražētie ieraksti ir radījuši ilūziju par vieglas vai ne tik vieglas peļņas iespēju. Tāpat, kā stadionu pasākumi, kas nav mūzika, bet šovbizness. Respektējams, bet pilnigi cits žanrs, kurā ir loma arī mūzikai. Bet masu-CD (mākslinieku "zīmoli") un stadioni ir izņēmumi, kurus tiražē masu mediji. Mūzika ir citūr.

@ miks - izcila metafora par tirgu un vīriņiem. ceru, ka tā ir aizsargāta ar CC un atsaucoties uz avotu to var izmantot ;)

[normunds]

Zigurd, globālais mūzikas bizness principā nav mainījies kopš sešdesmitajiem gadiem. Lai mūziķis taptu populārs un sāktu pelnīt ar savu mūziku viņam ir jādara tāpat kā The Beatles, Rolling Stones un visiem pārējiem: jāsāk spēlēt savas pilsētas klubos, jāatrod menedžeris, kas viņiem sarunā koncertus citās pilsētās un kad viņi ir nobrieduši (tiem ko es zinu pirmā fāze ir ilgusi 2-3 gadus kuru laikā viņi spēlēja 250-300 koncertus gadā un pat ar tādu koncertu daudzumu lielākā daļa mūziķu tikai spēja izdzīvot) tad tiek meklēts ieraksta līgums. Un šajā brīdī jau notiek izšķiršanās par to kā tad īsti aizsargāt savas autortiesības. Ja līdz tam visiem bija dziļi pajāt (mūsdienās ir populāri teikt: steal [vai share] our music), tad parakstot ierakstu līgumu absolūtais vairākums izvēlas oldschool ©. Jo viņi izvēlas sākt pelnīt ar to ko viņi dara un © sniedz viņiem šo iespēju puslīdz kontrolēt kas notiek ar viņu mūziku un saņemt naudu par tās atskaņošanu. Es šobrīd nerunāju par tiem mūziķiem, kam mūzika ir hobijs ar ko viņi nepelna iztiku, tas ir pavisam cits stāsts.

[xlt]

@normunds
vel jau pastāv iespēja izdarīt tā, kā tā vecmeita no UK talantu šova (atvainojos, man slikta atmiņa uz vārdiem un nosaukumiem), un tapt slavenam "15 minūtēs" ar YouTube palīdzību. Tas kā viņa savu slavu "monetizēs" jau ir cits jautājums.

@Zigurds
Mans uzskats ir tāds, ka CC nav nekāds cits kosmoss - tā ir licenču sistēma, kura balstās tajās pašās autortiesībās (""). Autortiesību likums dod autoram visas tiesības rīkoties ar savu darbu kā vēlas - pārdot, dot par brīvu, ļaut izmantot citiem vai iearhivēt plauktiņā. Un autors pats arī var izvēlēties uz kādiem noteikumiem ļaut citiem izmantot savus darbus, izsniedzot darba izmantotājiem licenci vai noslēdzot ar tiem licences līgumu. Autors var izdomāt savus licences noteikumus vai arī, piemēram, kādu no CC licencēm. Taču tas nebūs pareizi apgalvot, ka tad, kad mēs kaut ko licencējam ar CC, tad autortiesības nedarbojas.