ZZ @ LV

(Auto)reklāma vai daļa no politiskās komunikācijas? Vai vienkārši uzdrīkstēšanās runāt par būtisko?

Arī šogad viens no pāris labākajiem Amerikas gada galvenās reklāmu parādes SuperBowl klipiem bija Chrysler "It's halftime, America" ar Clint Eastwood galvenajā lomā:

Ne tuvu ne tik jaudīgs un it visās niansēs brilijanti (neatkārtojami) izpildīts kā pagājušā gada "Imported from Detroit" ar Eminem (kuru toreiz burtiski pēc pirmās apskates iekļāvu savu visu laiku labāko TV klipu sarakstā un arī aprakstīju savā nu jau visu laiku apmeklētajā bloga ierakstā "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne"), tomēr ļoti atbilstošs šī brīža situācijai un atkal ļoti daudzslāņains.

Uzreiz pēc reklāmas, precīzāk jau pirmajās minūtēs pēc tās publikācijas, parādījās viedokļi un pieņēmumi, ka arī šogad tikai nomainot logo tā varētu būt politiskā reklāma; šajā gadījumā - Obamas kampaņa. Jo īpaši kontekstā ar "half-time", ko var interpretēt gan atteicībā uz spēli, gan uz eventuāli iespējamo otro prezidenta termiņu ievēlēšanas gadījumā. Viedokļus vislabāk, šķiet, apkopo NYTimes, rakstā "It's halftime, America". 

Republikāņi ar "Buša ministru Makjavellisma jautājumos" Karlu Rovu priekšgalā satraukušies ne pa jokam, ceļ jezgu, par ko var pārliecināties kaut vai šajā MSNBC 13 minūšu sižetā apmēram @4:40 (sižets veltīts tikai šīs konkrētās reklāmas skartajai tematikai!!!). 

Nepagāja ne diena, kad, reaģējot uz sociālo tīklu šo diskusiju pieņēmumiem, joks materializējas alternatīvā klipa "tautas" versijā.

Bet atgriežamies pie oriģinālā klipa, precīzāk pie pēdējo divu gadu klipu sērijas.

Chrysler ir viena no nedaudzajām kompānijām, kas mums atgādina, ka zīmoli nav tikai šauri ekonomiski instrumenti un viens no efektīvākajiem komunikācijas ceļiem ir veidot stratēģiski dziļas un daudzslāņainas kampaņas, tai skaitā tādas, kas balstās aktuālos valsts izaicinājumos vai pretrunās sabiedrībā. Alternatīvie ceļi - piesaistīt uzmanību ar "negaidītiem gājieniem" vai jokiem, veidot abstraktās asociācijās balstītas kampaņas vai mēģināt uzminēt, ko vēlās sadzirdēt skatītāju lielākā daļa un pielāgoties tam - ir tikai šķietami droši. 

Pirmā pieeja nav vienkārša - tai nepieciešama spēja skatīties pāri sava biznesa segmenta robežām un tūlītējiem ekonomiskiem ieguvumiem, spēja redzēt uzņēmuma un biznesa segmenta lomu sabiedrībā plašākā kontekstā. Vienlaikus tā paģēr arī augstu sociālās, politiskās un biznesa inteliģences līmeni gan marketinga komandas, gan uzņēmuma augstāko vadītāju līmenī, ciešu viņu iesaisti zīmola ideoloģijas izstrādē, uzturēšanā un attīstīšanā.

Tas nav ceļojums drošos ūdeņos, jo šādu ceļu uzsākot nav iespējams izpatikt visiem - kas vienam karsts, tas otram auksts; vienmēr būs kāds, kas būs pret vai interpretēs to negatīvi. Bet, ja darbs izpildīts profesionāli, vienaldzīgo nebūs un tas šajā informācijas pārpilnības laikā bieži ir vissvarīgākais; tur, kuri ir PAR un PRET var sākties saruna. 

Interesanti, kad šāda veida komunikāciju sagaidīsim Latvijā? Kurš būs pirmais? Šādu tēmu, šādu pretrunu vai izaicinājumu arī mūsu sabiedrībā šobrīd ir pat ļoti daudz. Un lai šādu komunikāciju stratēģiju realizētu nemaz nav vajadzīgs Super Bowl klipa budžets. 

--- 

Saistītie resursi blogā: 

1) "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne", 08/02/2011

2) "Chrysler reklāma no autoru skatu punkta", 12/04/2011

3) "Chrysler par vērtībām: "Good things come to those who work"", 29/06/2011

Dizaina domāšana. Ko varam mācīties no Obamas kampaņas?

Politiskās kampaņas vienmēr ir bijušas un būs nozīmīgs atziņu avots jebkura veida marketinga kampaņām un stratēģijām. Kaut vai tāpēc, ka tajās ir tik specifisks produkts, milzum plaša "patērētāju" bāze un neganti augstas likmes.

Obamas kampaņa ir ģenerējusi milzīgu publicitāti un tās pieminēšana vairs nav gluži "labais tonis". Tomēr pielikumā uzdrīkstos pievienot filmiņu, kas, manuprāt, ir viens no saturīgākajiem materiāliem no tik plašā pieejamo materiālu klāsta: kampaņas dizaina direktors Scott Thomas divdesmit minūšu uzstāšanās laikā stāsta par to, kā šī kampaņa izskatījās no viņa atbildības - no kampaņas "dizainēšanas" (nejaukt ar grafisko dizainu) - skatu punkta. 

Par to, kādu lomu dizaina domāšana spēlēja šīs kampaņas radīšanā un realizēšanā. Par to, kādi bija galvenie izaicinājumu pusotru gadu ilgajā "kampaņošanas" procesā. Par to, kādas ir galvenās atziņas. Gan tiešā tekstā, gan starp rindām ir daudz pamācošu un vērā ņemamu atziņu, kuras var izmantot gan tālredzīgāki zīmolu veidotāji, gan sociālās kustības.

 

Līdzās gandrīz ducim atziņu, kas skatoties piešvīkājās uz piezīmju lapiņas malas, mani jo īpaši priecē tā sajūta, ko šis stāsts pastiprināja - līdz ar (a) sociālo platformu (sociālo tīklu) ienākšanu mūsu dzīvēs un (b) eskponenicālu mediju un komunikāciju kanālu fragmentāciju, nepārprotami notiek virzība atpakaļ no "blitz kampaņošanas" uz pakāpenisku, sistemātisku darbu, kurā produkts tiek soli pa solim veidots, attīstīts un uzlabots. Un kampaņa tad ir tikai neliela daļa no visa ši procesa. 

Ja tu dari kautko jēgpilnu, ja tu esi patiess, ja tu nemēģini tēlot kādu citu un esi tu pats, tad izstāstīt par to ir arvien vieglāk, kampaņa nāk dabīgi, viegli. Ja iespējami labs piedāvājums, atbilstoši tev un tavai būtībai, ir mērķis. Ja kampaņa nav pašmērķis.

Savukārt šajā informācijas aprites, dažādības, fragmentācijas un caurspīdīguma laikā arvien grūtāk vai gandrīz neiespējami imitēt kādu citu. Uz pavisam īsu brīdi varbūt. Bet tikai uz īsu brīdi. 

----

Šobrīd Scott Thomas kopā ar komandu gatavo izdošanai arī grāmatu, vai precīzāk pat multimediju izdevumu, "Designing Obama", kuru sola laist klajā šī gada nogalē vai nākošā gada sākumā. Viena no fascinējošajām lietām - komanda grāmatu izdod bez lielāku izdevniecības namu finansējuma, līdzīgi kā kampaņā, paverot iespējas interesentiem finansēt grāmatas "pirmā metiena" izdošanu. 

Šeit grāmatas reklāmas klips, kurš vienlīdz labi varētu būt arī treileris filmai ar līdzīgu nosaukumu. 

Twitter, facebook, mobilie telefoni un masu radošās pašizpausmes revolūcija

"In the world where media is global, social, ubiquitous and cheap ...In the world  where former audience is now increasingly full participants ...

In that world media is less and less often about crafting a single message to be consumed by individuals.It is more and more often a way of creating environments about convening and supporting groups..."

Viens no pēdējo gadu interesantākajiem digitālo tehnoloģiju radīto sociālo izmaiņu pētniekiem un grāmatas "Here Comes Everybody" autors Clay Shirky 17 minūšu prezentācijā TED konferencē par to kā interneta, digitālo tehnoloģiju un socilālo tīklu izplatība un pieejamība neatgriezeniski transformē mediju vidi, maina veidus kā mēs sazinamies un uzzinām jaunumus, un kā varam ietekmēt norisies ap mums.

Manuprāt, svarīgākās atziņas: 

1) tieši šobrīd, pateicoties digitālo tehnoloģiju izplatībai un pieejamībai plašam cilvēku lokam, notiek lielākā radošās pašispausmes revolūcija. Laikmets, kad tikai profesionāļi radīja un sūtīja vēstījumus amatieriem, ir beidzies.Tagad ikviens satura patērētājs ir vienlaikus kļūst arī par satura radītāju, par autoru. 

2) Internets ir pirmā platforma vēsturē, kura vienlīdz atbalsta gan sarunu rašanos un uzturēšanu, gan grupu veidošanos un uzturēšanu (Līdzšinējās platformas atbalstīja vai nu vienu, vai arī otru). Un tas radikāli maina veidus kā mēs sadarbojamies, kā apmainamies ar informāciju, kā ietekmējam notikumus un  kā izklaidējamies.

Un, protams, arī citāts, ar kuru iesāku šo ierakstu, jo, citējot autoru, tas nepārprotami "nav par to vai mēs gribam vai negribam darboties šajā vidē un pie šiem noteikumiem; ... tas ir par to, kā mēs vislabāk varam izmantot šo vidi, pat ja tas nozīmē, ka mums ir radikāli jāmaina veids, kā mēs to esam darījuši līdz šim" 

Obamas komanda. Fotostāsts. Un viens latvisks uzvārds jaunajā adminstrācijā.

NYTimes pirms pāris dienām publicējusi intersantu multimediju (foto+audio) projektu "Obamas People", kurš stāsta par Obamas komandu. Decembra nogalē un janvāra pirmajās dienās fotogrāfs Nadav Kander radīja 52 portretus, kas prezentācijā apvienoti ar nelielu audiostātstu. Atraktīvs fotoprojekts par tuvāko gadu ietekmīgākajiem cilvēkiem un vienkārši neliels, pāris rindkopu stasts par katru no viņiem. 

P.s. uzmanību piesaistīja arī tas, ka viens no komandas dalībiekiem ir jurists ar uzvārdu Strautmanis. Mike Strautmanis.  Wikipedija liecina, ka viņš darbojies arī Klintona adminstrācijā, pie nu jau skandalozā Blagojeviča, Čikāgā un darbu sācis vienā kompānijā ar nu jau bez 44 stundām Amerikas prezidenta kundzi. 

Starbucks: Its Bigger Than Coffee

Dienu pēc ASV vēlēšanām YouTube dienas skatītāko klipu desmitniekā pamanīju šādu vienkāršu, bet ārkārtīgi trāpīgu klipu no šobrīd ne tajā vieglākajā situācijā esošā Starbucks. Laba, skaidra ideja kombinācijā ar ārkārtīgu vienkāršību izpildījumā un ļoti precīzu, izlīdzsvarotu konteksta sajūtu. Un ar brīnišķīgu beigu atziņu ("insight") - "Its Bigger Than Coffee". Tik ļoti Starbucks.

N.B. Tikko Ivo palaboja. Izrādas tas ir vēl jo dziļāks. Jo patiešām ir domāts "You and Starbucks. It's Bigger Than Coffee". And it is. 

Atzīmēju (saistībā ar vēlēšanām) ar domu, ka saimniecībā noderēs. No BusinessWeek publikācijas tikko uzzinu, kas tas ir BBDO NewYork un ideja tiek piedāvāta pašam David Lubrars. Tad jau jānopublicē. 

CNN multimediju siena (Magic Board)

Tehnoloģiju parāde ASV vēlēšanu naktī nesākās (un nebiedzās) ar hologrāfisko tiešraidi. 

Visu vakaru raidījuma vadītāji studijā darbojās pa milzu skārienjūtīgo ekrānu, kas bija pārvērsts samērā iespaidīgā un parocīgā prezentāciju instrumentā. 

Itkā tāds jau lietots šī gada pavasarī, taču ievērojami vienkāršotā veidā.  Un līdzīgs risinājums mazākos izmēros jau manīts jau Microsoft "Surface" izskatā CES 2008 gadatirgus reportāžās šī gada sākumā.

10 minūšu izpēte internetā liecina, ka tieši šo, CNN redzēto "multimediju sienu" attīsta un ar tās marketingu nodarbojas neliela kompānija "Perspective Pixel", kuras demo filmiņa ir vēl jo iespadīgāka.

 

LCD ekrānu cenām strauji samazinoties un skārienjūtīgajām tehnoloģijām attīstoties ir neizbēgami, ka jau tuvākajā laikā ir sagaidāma neliela revolūcija veidā kā un ko mēs prezentējam. Un visticamāk, arī neliela izglītības revolūcija. 

Pirmā hologrāfiskā 3D tiešraide televīzijas vēsturē @ CNN

"We are gonna do something that's never been done on television"

Vakarnakt slīpēju lielu prezentāciju un vienlaikus ar labās acs kaktiņu vēroju ASV vēlēšanu nakts norises CNN kanālā. 

Īsi pirms 2:00 (LV laiks) biju liecinieks pasaules (televīzijas) vēsturē pirmajai "hologrāfiskajai" 3D tiešraides reportāžai - žurnāliste, kas atradās Čikāgā, runāja ar Wolf Blitzer CNN NewYork studijā radot gandrīz pilnīgu klātbūtnes efektu. 

Šobrīd parādījies arī klips YouTube. Samērā iespaidīgi. 

Nu, to zilo maliņu gan jau ar laiku algoritmu rakstītāji novērsīs. Un atliek tikai iedomāties, kādas iespējas šī tehnoloģija radīs jau tuvākajā laikā. Peļevinam iespējams bija taisnība :) 

Tehniski tas realizēts ar 35 HD kameru palīdzību, speciālā teltī, kuras uzstādīšana aizņēmusi vairākas dienas. Un kameras Čikāgā ir pilnīgā sinhronizētas ar kamerām Ņujorkā. 

Šeit pieejams arī viens no rakstiem, kurā var uzzināt vairāk un atrast plašaku informāciju: CNET.com || CNN's human hologram on election night

ASV vēlēšanu kampaņu videoklipu TOP 12 (2008)

Ir ASV prezidenta vēlēšanu diena, tāpēc nav sliktākais brīdis atskatīties uz komunikāciju kampaņām.

Vēlēšanu kampaņa, jo īpaši tik milzīgā un tehnoloģiski attīstītā valstī kā ASV, līdzās tās politiskajai, ekonomiskajai un ģeopolitiskajai ietekmei, ir arī pārbaudes laiks jauniem komunikāciju instrumentiem un jaunām stratēģijām. Likmes ir augstas, tāpēc investīcijas ir milzīgas, tiek izmantoti desmitiem inovatīvu instrumentu, tāpēc ļoti bieži prezidenta vēlēšanu kampaņas būtiski nosaka arī komunikāciju industrijas nākotni. Lai atceramies kaut vai Kenedija ievēlēšanu, kas iezīmēja TV laikmeta sākumu.

Ja 2004. gadā paralēli studijām Bostonā man bija iespēja sekot līdzi kampaņai ar 4-6 stundu nobīdi (weblapas, vakara ziņas un pirmie, negaidīti veiksmīgie Hovard Dean kampaņas eksperimenti ar blogiem un sociālajiem medijiem), tad šogad YouTube (anno 2005!) kombinācijā ar sociālājiem medijiem (blogi, Digg, Delicious, Twiter) un RSS deva vēl nebijušas iespējas ļoti vienkārši sekot līdzi jaunumiem komunikāciju kampaņās ar pusstundas vai stundas nobīdi no to publicēšanas brīža.

Jau no demokrātu un republikāņu kandidātu atlases procesa janvāra sākumā ik pa brīdim esmu atzīmējis interesantākos momentus kampaņās. Piedāvāju atskatu uz, manuprāt, veiksmīgākajiem vai šī gada kampaņas raksturojošākajiem video darbiem, ar pavisam nelielu komentāru par katru.

I. "Yes We Can", 2008. gada februāris.

Sākumā bija runa. Runa, ko Baraks Obama teica janvāra pirmajās dienās, pēc uzvaras New Hampshire priekšvēlēšanu cīņā par demokrātu nomināciju. Runa, kura iezīmēja viņa komunikācijas platfromu. Runa "Yes We Can".

Un pēc pāris nedēļām parādījās šis remikss. Leģenda vēsta, ka tā itkā bija mūziķu iniacitīva.

Lai nu kā, 9 mēnēšu laikā YouTube šis klips ir apskatīts vairāk nekā 11'240'000 reizes. Un kopā ar citām kopijām - gandrīz 20 miljoni reizes. Gada skatītākais vīrusu (viral) video pasaulē.

II. "3AM", 2008. gada martā

Hilarijas Klintones visnotaļ emocionālais klips ar metaforu par trijiem no rīta laikam bija iecerēts kā spilgtākais punkts viņas kampaņā. Taču tas ir kļuvis par vienu no parodētākajiem klipiem YouTube vēsturē. Un tas ne tikai radīja simtiem "radošu kopiju" YouTube, bet arī līdz pat pēdējām kampaņas dienām tika "citēts" arī Obamas un McCain kampaņās.

Un ko vērts ir mazais joks, kad Obama ziņojumu par viceprezidenta kandidāta izvēli pirmajiem žurnālistiem (itkā!) nosūtīja .... trijos no rīta :). Vai kaut vai bauma blogos par šo faktu.

III. "The Country I Love", 2008. gada jūnijs

Obama uzvarēja demokrātu cīņas. Un savu prezidenta vēlēšanu kampaņu uzsāka ar klipu, kura nosaukums man bija pārsteidzošs Deja Vu no 1998. gada .... "Valsts, kuru es mīlu". Vai varbūt "Es mīlu šo valsti"? Ne tik daudz pats klips, cik vēsturiskais konteksts liek man to ievietot topā.

IV. Tiešas negatīvās kampaņas par tēmām.

To bija simtiem un tūkstošiem un no abām pusēm. Un lai arī tā nu reiz nu ir kampaņas daļa, kurai negribu tērēt savu laiku, tomēr laikam jau tās ignorēt nedrīkst. Ja man ienāks prātā kāds labs, precīzs mazbudžeta klipa piemērs, to šeit pievienošu tuvāko dienu laikā, bet no esošajiem piemēriem nekas nešķiet izvēlēs vērts.

V. "Sarah Silverman and Great Schlep", 2008. gada septembris

Vēl viens vīrusu (viral) video fenomens, kurš radīja sajūsmas pilnas atsauksmes no profesionālajiem (reklāmas un komunikāciju) medijiem. Par uzdrīkstēšanos. Par fokusu. Par spēju pasmaidīt. Un galvenais - par patiesi radošu pieeju, izdomu un patiesumu.

VI. "Vote for Hope", 2008. gada septembris

Atkal muzikāls klips. Un vienlaikus - grafiskā dizaina meistardarbs.

VII. "Vote for Change", 2008. gada oktobris

Viens no simtiem un tūkstošiem mazbudžeta klipu. Viens no veiksmīgākajiem, manuprāt.

VIII. "Terry (Terrible) Tate" vs. Sarah Palin, 2008. gada oktobris

Jā, negatīvā kampaņa, bet spēlējot ar vēsturisku reklāmas vīrusu (viral) kampaņu. Klips "Reading is Fundamental" apskatāms šeit.

Otru klipu un vēsturisko kontekstu (Reebok kampaņu) iespējams apskatīt iepriekšējā ierakstā.

IX. "Wassup" atgiezšanās, 2008. gada oktobris

Un šis laikam ir oktobra nogales spilgtākais moments. Leģendārā Wassup četrinieka atgriezšanās.

Gan par klipa vēsturisko kontekstu, gan par klipa tapšanas aizkulisēm - iepriekšējos ierakstos. Vairāk nekā miljons apskates dienas laikā, gandrīz četri miljoni nedēļas laikā ir viens no visu laiku labākajiem vīrusu marketinga rādītājiem.

X. "The American Promise", 2008. gada oktobra nogale

Viens no kampaņas noslēguma emocionālajiem (un varētu teikt arī - inženierētajiem) klipiem, kas lielā mērā veidots uz demokrātu prezidenta kandidāta nominācijas pasākuma Denverā materiāliem. Bet, manuprāt, gana emocionāls un veiksmīgs savā žanrā.

XI. "Make History", 2008. gada oktobra pēdējās dienas

Vēl viens no pēdējo dienu emocionālajiem, pozitīvajiem klipiem. Vienkārši, emocionāli, skaidri. Savējiem.

XII. "American Stories. American Solutions", 2008. gada 29. oktobris

Oktobra pēdējās dienās vienlaikus daudzos nacionālājos un lokālajos TV kanālos tika rādīta un pēc pāris stundām YouTube parādījās 30 minūšu filma "American Stories. American Solutions", kas būtībā ir kompilācija no Obamas kampaņas apkopojošās runas, kombinācijā ar emocionāli, Holivudas stilā uzbūvētiem "stāstiem no dzīves".

---

Šāds nu būtu mans TOP 12. Šoreiz bez dziļākas analīzes un fokusējoties tikai uz video darbiem. Vēl mazliet vairāk infomācijas var meklēt 2008_US_Elections sadaļā. Iespējams kāds komentārs vai vērojumu apkopojums vēl sekos, jo kādu brīdi pēc vēlēšanu noslēgumu veidošu apkopojumu kolēģiem par šīs kampaņas konsekvencēm reklāmas un komunikāciju biznesam. Vai citiem vārdiem - mūsu darbam.

Bet uzreiz pēc tam pakāpeniski atgiezīšos sev pazīstamākos ūdeņos un pie pāris dziļurbumiem, kas tiešāk saistīti ar dažiem izaicinājumu pilniem klientu un potenciālo klientu uzdevumiem.

Obama @ Comedy Central

Līdz Amerikas prezidenta vēlēšanām pāris dienas. Un no ik dienu turpina parādīties lieliski darbi. Tāpēc vēl pāris dienas ik pa brīdim kādu atradumu te ielikšu. 

Viens no pēdējo dienu spilgtākajiem momentiem ir Obamas parādīšanās Comedy Central "Daily Show" ar leģendāro Jonh Stewart, kas jau gadi pieci kā ir viens no maniem favorītajiem šoviem pasaules televīzijās. Apmēram 10 minūšu sižetu, sadalītu divās filmiņās, iespējams noskatītes "Daily Show" blogā Indecision2008. 

Šonakt YouTube parādījusies arī emocionāla reklāmas filmiņa "Make History". 

Un neskatoties uz visu skepsi, tā sajūta arī ir, ka tā tuvojošos izmaiņu sajūta ievērojami pārsniedz vienkārši jauna prezidenta ievēlēšanu. Kā vakar LADC seminārā teica pasaules dizaina kompāniju ikonas "Pentagram" partnere Paula Scher - viņai, kas no hipiju laikiem visu laiku atradusies ierakumu otrā pusē varai un bijusi pret, pirmo reizi 40 gados ir sajūta, ka viņa ir PAR. 

Šodien YouTube arī parādījusies arī 27 minūšu "dokumentālā" filma "American Stories. American Solutions", kas būtībā ir kompilācija no  Obamas kampaņas apkopojošās runas pirms pāris dienām, kombinācijā ar emocionāli, Holivudas stilā uzbūvētiem "stāstiem no dzīves"

Un, protams, neskaitāmi vīrusu (viral) un partizānu (guerilla) klipi, piemēram šis bezbudžeta klipiņš jautrākam dienas sākumam :)  

Whassup 2008 un oriģinālais Whassup 2000 (papildināta)

Paturpinot jau manis iepriekš pieminēto Whassup'08 tēmu - tikko Creativity Online publicējuši rakstu un intervijas atreferējumu ar Wassup'2000 un Wassup'08 režisoru Charles Stone III. 

Stone says Wassup08 came out of a desire to contribute personally to the Obama campaign. "I donated money and passed around emails but I wanted to contribute in some way that represents me. But I also wanted to make sure it would get seen." Stone wanted to make a short using the original Wassup cast and posted a message to friends and colleagues, including Maurice Marable, who now directs spots through Believe, and Chris Fiore, an editor and director. "(Fiore) wrote a short skit that was based on my original short," says Stone. "It was really pretty dark and subversive. I took that idea and reworked it. What you see is what we shot."

Kā izrādās, līdzās YouTube klipa panākumiem (šobrīd jau 1'586'000 apskates - trīs dienu laikā) ir izveidota arī speciāla Whassup08 mājas lapam, kur oriģinālā un augstākā izšķirtspēā apskatāms oriģinālais 2000. gada klips - tas būtiski atškirās to tās man pazīstamās versijas, kas ir klejo internet telpā un (šķiet) ieguvusi balvas festivālos. 

Mazliet plašāk izlase no spilgtākajiem un pamācošākajiem šī gada vēlēšanu kampaņas klipiem sekos tuvāko pāris dienu laikā.

PAPILDINĀTS 28/11 - vienā no BusinessWeek.com blogiem atrodams daudz detalizētāks stāsts par to, kā tapis klips un par tā izmaksām. Stāsts vēsta, ka tā ir tikai un vienīgi pirmo filmu režisora, kurš ir kvēls Obama atbalstītājs, privāta iniacitīva un gandrīz visi klipa dalībnieki tajā piedalījušies bez maksas, tāpēc izmaksas bijušas ap $6,500 pretatā minējumiem, ka tās bijušas ap $75'000. 

Lai nu kā, vēl interesantāks ir fakts, ka Buweiser iepriekšējā klipa izmantošanas tiesības bija nopircis uz pieciem gadiem par (tikai!!!!) $ 37'000, kas priekš Amerikas cenām ir simboliska summa. 

Bet klipa skatītāju skaits šobrīd jau pārsniedzis 2'120'000 skatītājus. Četrās-piecās dienās.

Amerikā - lietains laiks (pirms vēlēšanām)

Vēl viens no ASV vēlēšanu kampaņas pēdējas nedēļas meistardarbiem, kas tikko parādījies Internetā. No tiešiem un samērā primitīviem uzbrukumiem, puiši savās negtatīvajās kampaņās pārslēdzas uz arvien smalkākām un niansētākām metodēm. 

 

Arī "Whassup" komanda ir ierindā!!! (2008. gada versijā)

Neticami. Neticami, ko vēlēšanu sezona dara ar vīrusu ("viral") un partizānu ("gurerilla") industrijas leģendām un veterāniem. Viņi visi kā viens nolēmuši atgādināt par sevi. Jau rakstīju par Reebok Terry (Terrible) Tate atgiezšanos pagājušās nedēļas nogalē, sev raksturīgajā (uz efektivitāti, skaidru valodu orientētajā) stilā izrīkojoties ar republikāņu VP kandidāti. 

Vakar vai aizvakar YouTube vidē ir atrgiezušies leģendārās un iespējams pēdējas desmitgades veiksmīgākas alus kampaņas Whassup tēli. Un gluži kā pie brāļiem Dimā un viņa musketieriem - sižets risinās astoņus gadus vēlāk. Un jāteic, ka viņi to ir izdarījuši vēl spilgtāk par Terry :)

(N.B. Tiem, kas nav redzējuši 2000/2001 gada Bud klipus, varbūt pat ir vērts sākt ar tiem, mazliet zemāk šajā ierakstā)

Jaunā klipa popularitāte pārsteidz. Mazliet vairāk nekā vienas dienas laikā klipu noskatījušies jau vairāk nekā 1'000'000 YouTube lietotāji. 1 miljons - vienā dienā. Un tas ir visskatītākais video tīklā pēdējo 24h laikā un šķiet arī viens ar visātrāk augošo apmeklētību Interneta vēsturē. 

Pavisam neliela retrospekcija. Pirmais klips, "True", kas bija viens no Budwiser (precīzāk - amerikāņu versijas Bud) 2000. gada kampaņas stūrakmeņiem, burtiski vienas sezonas laikā kļuva par pop-kultūras fenomenu. Viena no pirmajām reklāmām, kas ceļoja pa tābrīža vēl tik lēnajiem dial-up pieslēgumiem. 

Nākošā gada pavasarī tā ieguva arī Kannu reklāmu festivāla "Grand Prix" un galvenās balvas vēl vairākos festivālos.  

Un vēl viens no klipiem, "Whassabi", škiet gadu vēlāk, guva ne mazāk plašu popularitāti un atzinību festivālos.